Informācija aktualizēta 15. septembrī.
Šis rīcības virziens atspoguļo, kā valstī ieviestie mehānismi nodrošina, ka informācija par juridiskajām personām ir pietiekami caurskatāma, precīza, aktuāla un savlaicīgi pieejama un netiek pieļauta juridisko personu izmantošana nolūkā veikt noziedzīgas darbības.
UZZIŅAIPar NILTPFN pasākumu plānu 2024.–2026. gadam Aktuālo pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanai 2024.–2026. gadam Ministru kabinets apstiprināja 2024. gada 2. maijā. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu NILLTPF novēršanas politikas plānošanas atbilstību šajā jomā konstatētajiem riskiem, kas apkopoti Nacionālajā NILLTPF risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu (NRA 2023). Plāns ir balstīts NRA 2023 secinājumos un citos starptautiskos, valsts līmeņa un sektoru risku novērtējumos, starptautisko organizāciju ieteikumos, kā arī iepriekšējā NILLTPFN pasākumu plāna 2023.–2025. gadam īstenošanas gaitā gūtajos rezultātos. Plāns ir izstrādāts atbilstoši 2024. gada 10. janvārī Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) apstiprinātajai Nacionālajai finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijai. Plāna mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL), terorisma un proliferācijas finansēšanu, uzraudzīt NILLTPF novēršanas prasību ievērošanu un samazināt NILLTPF riskus. Ņemot vērā, ka finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet arī kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību un valsts starptautisko reputāciju, plānā paredzēts veicināt valsts drošību, ekonomiskās vides konkurētspēju un uzticību Latvijas jurisdikcijai. Tādējādi šis plāns atbilst valdības prioritātēm un ir cieši saistīts ar vairākiem citiem politikas plānošanas dokumentiem. Plāna pasākumi ir sagrupēti 12 rīcības virzienos atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) metodoloģijai un NRA 2023 priekšlikumiem par to, kā mazināt NILLTPF riskus Latvijā. Plašāk par tēmu >> |
Novērsta iespēja juridiskām personām un veidojumiem ļaunprātīgi izmantot NILLTPF, un informācija par to patiesā labuma guvējiem (PLG) bez šķēršļiem ir pieejama kompetentajām iestādēm.
Atbildīgā institūcija:
Līdzatbildīgās institūcijas:
|
VIENKĀRŠIEM VĀRDIEM PAR NILLTPF IETEKMI UZ CILVĒKU IKDIENU
Video animāciju cikls par netīrās naudas legalizācijas situācijām ikdienā un tās ietekmi uz cilvēku labklājību ilgtermiņā Sekojot līdzi izmanīgajam Fredo, kurš meklē vientiesīgus palīgus šķietami nekaitīgu, bet, kā izrādās, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, uzzināsiet noderīgu informāciju, kā atpazīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas un pasargāt sevi, jo agrāk vai vēlāk tās nonāk tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā.
|
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.