Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pirms dažiem gadiem naudas atmazgāšanas problēmu dēļ Latvija gandrīz nokļuva tā saucamajā “pelēkajā sarakstā”. Bankās tika veikts “kapitālais remonts” un izveidota stingra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma, proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un apkarošanas sistēma. LV portāls skaidro, kas ir iesaistīti šajā sistēmā un kā tā darbojas.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums nosaka, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir vadošā iestāde, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai (NILL) un terorisma un proliferācijas finansēšanai.
Kopš 1999. gada FID ir starptautiskas finanšu izlūkošanas vienību organizācijas “Egmont” grupa, kuras sastāvā ir 166 valstis, biedrs. “Dalība šādā organizācijā ir ārkārtīgi svarīga, jo dod iespēju izmantot drošus sakaru kanālus un apmainīties ar informāciju ar ārvalstu partneriem,” skaidro FID Starpinstitūciju sadarbības nodaļas vadītājs Aleksejs Loskutovs.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas sistēmas pamatā ir NILLTPFN likuma subjekti, FID un tiesībaizsardzības iestādes. Šīs sistēmas “arhitektūrai” ir divas daļas – novēršana un apkarošana.
Visbūtiskākā novēršanas daļa ir rūpīga kontrole pār klientiem, kuru veic NILLTPFN likuma subjekti, kas noteikti likuma 3. pantā. “Starp novēršanas pasākumiem vislielākā loma ir kredītiestādēm, kuras vērtē savus klientus. Ja tiek konstatēts, ka klients nav uzticams un viņa darījumi ir aizdomīgi, banka var pārtraukt sadarbību,” skaidro A. Loskutovs.
Likuma subjektus uzrauga un kontrolē likumā noteiktās uzraudzības un kontroles iestādes, kuras arī var pamanīt iespējamo naudas atmazgāšanu un ziņot FID, kā arī uzlikt sodu.
Ja ir pamatotas aizdomas, ka notiek NILL legalizēšana, NILLTPFN likuma subjektiem ir jāsūta FID ziņojums par aizdomīgu darījumu. Likuma subjekti, nosūtot FID ziņojumu, atturas no darījuma veikšanas. Šādos gadījumos vai dažkārt – pēc dienesta iniciatīvas – FID izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu. Saņemot likuma subjekta ziņojumu, dienests izmanto savā rīcībā esošo informāciju, bet, ja nepieciešams, iegūst papildu datus no ārvalstu sadarbības partneriem. Ja aizdomas ir pamatotas, informāciju nosūta tiesībaizsardzības iestādēm.
NILLTPFN apkarošanas blokā ietilpst tiesībaizsardzības iestādes, prokuratūra un tiesas.
Tiesībaizsardzības iestādes ir operatīvās darbības subjekti un izmeklēšanas iestādes.
Kad FID nosūta ziņojumu tiesībaizsardzības iestādēm un ir iesaldēti finanšu līdzekļi, tiesībaizsardzības iestādēm ir jāpieņem lēmumi par kriminālprocesa uzsākšanu un aresta uzlikšanu mantai. Kriminālprocesā tiek veikta izmeklēšana, informācijas pārbaude, pierādījumu vākšana un nostiprināšana.
Izmeklēšanas iestādēm ir tiesības atbilstoši Kriminālprocesa likuma 59. nodaļai uzsākt arī procesu par noziedzīgu mantu, lai izlemtu jautājumu par iespējamu mantas konfiskāciju. Konfiscētā manta tiek atgriezta cietušajam vai ieskaitīta valsts budžetā.
Prokuratūra kriminālprocesā nodrošina kriminālprocesu uzraudzību – katram procesam ir uzraugošais prokurors.
Pēc izmeklēšanas beigām kriminālprocess tiek nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Prokurors uzsāk kriminālvajāšanu, pieņemot lēmumu par personas saukšanu pie kriminālatbildības – apsūdzību. Vēlāk prokurors pieņem lēmumu par lietas nodošanu tiesai, kur arī uztur apsūdzību. Tiesa, izskatot krimināllietu, pieņem notiesājošu spriedumu, nosakot sodu, vai personu attaisno.
LV portāla infografika.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
