Starptautisko ekspertu atziņas par sankciju efektivitāti

Sankcijas ir efektīvs ietekmēšanas līdzeklis, bet ar tām vien nepietiek

Ārlietu ministre Baiba Braže konferencē atgādināja, ka Krievijai noteikto sankciju galvenais mērķis ir mazināt tās spēju turpināt karu. Savukārt Somijas Ārlietu ministrijas sankciju koordinatore un vecākā ministrijas padomniece Pia Sarivāra (Pia Sarivaar) uzsvēra, ka ikviens apzinās, – tikai ar sankcijām kara pārtraukšanu nevar panākt, taču sankcijas ir vērstas uz to, lai traucētu Krievijai karu turpināt.

“Dati ataino, ka Eiropas Savienības, Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes un citu starptautisko partneru sankcijas būtiski ietekmē Krievijas ekonomiku, turklāt ātrāk, nekā sākotnēji tika prognozēts. Piemēram, Krievijas budžeta deficīts 2025. gadā ir 70 miljardi dolāru salīdzinājumā ar 34,2 miljardiem 2024. gadā,” pauda B. Braže, piebilstot, ka sankcijas jāturpina stiprināt, īpaši pievēršoties Krievijas enerģētikas un finanšu nozarei.

Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs akcentēja:

“Krievija apzināti slēpj datus par problēmjautājumiem, piemēram, tās demogrāfisko situāciju – dzimstību, mirstību –, jo arī dati ir daļa no ieročiem.”

Ekonomists norādīja, ka daudzi Krievijas ekonomisko sabrukumu paredzēja jau tuvākajos gados, taču to joprojām uztur militārā ekonomika un karš. Ekonomiskā veiktspēja ir atkarīga no eksporta kapacitātes, un Eiropu kā enerģētikas eksporta galapunktu Krievija samērā veiksmīgi aizstāja ar Indiju un Ķīnu.

Tomēr par Krievijas ekonomikas saspringto stāvokli liecinot ne tikai budžeta deficīts, bet arī citi rādītāji, piemēram, zemais bezdarba līmenis, kas ir 2–3% (par “veselīgu” bezdarba līmeni tiek uzskatīti 5%), un augstā inflācija. Eksperts vērsa uzmanību, ka vēl nav zināma jaunāko noteikto sankciju ietekme, piemēram, uz eksportu, taču ir signāli, ka Indija un Ķīna naftu no Krievijas turpmāk varētu iegādāties mazākā apjomā.

Karā balstītai ekonomikai var pienākt lūzuma punkts

Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks (Benjamin Hilgenstock) sacīja: “Krievija mēģina radīt iespaidu, ka ir neuzvarama un nekādas sankcijas to neietekmē. Tomēr arī Eiropa sākotnēji kļūdījās, domājot, ka sankcijas iznīcinās Krievijas ekonomiku, jo tas nenotika.”

Vienlaikus pētnieks pauda viedokli, ka Krievijas ekonomika, kuras pamatā ir karš, tuvojas lūzuma punktam, jo sankcijas nodara ievērojamu kaitējumu. Viņaprāt, lai būtu droši, ka Eiropa pati ar savu naudu nesponsorē kara īstenošanu, jādara vēl vairāk, īpaši attiecībā uz enerģētikas importu. “Krievija nevēlas iesaistīties nekādās pārrunās, jo Putins uzskata, ka no ilgstošas karadarbības ieguvēja būs tieši Krievija. Proti, Ukrainai beigsies līdzekļi un Eiropai apniks to atbalstīt. Ar sankcijām mēs nevēlamies iznīcināt Krievijas ekonomiku, taču mums jāparāda – jo ilgāks karš, jo sliktāk būs,” pārliecināts ir B. Hilgenstoks.

Hilgenstoks uzskata, ka līdzšinējā stratēģija, kas paredzēja ietekmēt cenu maksimuma “griestus”, vienlaikus paturot Krievijas naftu tirgū, ir piedzīvojusi neveiksmi.

“Jā, sankcijas ir liegušas Krievijai iespēju nopelnīt aptuveni 100 miljardus eiro enerģētikas sektorā, bet mums jāķeras klāt enerģētikas eksportam, jo Krievija ir atkarīga no attiecīgajiem budžeta ieņēmumiem. Tāpēc Putina nostāju drīzāk varētu ietekmēt vēršanās pret eksporta apjomu, nevis cenu.” sacīja B. Hilgenstoks.

Savukārt M. Mirošņikovs atzina, ka, iespējams, Krievija nemaz nav ieinteresēta kara izbeigšanā, ņemot vērā, ka tās ekonomika ir militarizēta un vēsturē ir piemēri, kas apliecina, – kara izbeigšana sagrauj valsts ekonomiku. “Tā kā Krievijas budžets ir neapskaužamā stāvoklī, būs nepieciešams meklēt papildu finansējumu, kuru, visticamāk, izdosies atrast, tomēr tas notiks uz Krievijas iedzīvotāju neērtību rēķina. Taču jāatceras, ka Krievijas iedzīvotājiem ir no Rietumiem atšķirīga mentalitāte un viņi ir spējīgi ilgāk paciest, “jo cars tā prasa”. Tādēļ Krievija darīs visu iespējamo, lai turpinātu karu, paļaujoties, ka iedzīvotāji neprotestēs,” secināja pētnieks.

Nepieciešami risinājumi, kā ietekmēt valstis, kuras atbalsta sankciju apiešanu

“Sankciju efektivitātes nodrošināšanai nepieciešams tās nepārtraukti pielāgot mainīgajiem apstākļiem, un to piemērošana jāīsteno gan Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos. Vienlaikus svarīgi ir pievērsties Krievijas agresiju atbalstošajiem subjektiem, kas tai palīdz apiet sankcijas,” norādīja B. Braže, skaidrojot, ka no nacionālās drošības viedokļa Latvijas prioritāte ir panākt, ka arī Baltkrievijai tiek noteiktas Krievijai līdzvērtīgas sankcijas.

Ministre uzsvēra, ka šajā ziņā ir panākts progress, piemēram, paredzēti ierobežojumi attiecībā uz precēm un militāro rūpniecību, bet joprojām ir vairākas jomas, kurās sankcijas būtu jāievieš.

Arī B. Hilgenstoks akcentēja, ka trešo valstu rīcības ietekmēšana ir būtiska, tādēļ jāatrod veidi, kā to darīt iespējami efektīvi: “Nozīmīga ietekme varētu būt ASV noteiktajām sekundārajām sankcijām valstīm, kuras sadarbosies ar Krieviju. Sekundārās sankcijas ir pretrunā starptautiskajām tiesību normām, taču no juridiskā aspekta tās var būt attaisnojams risinājums, kā, piemēram, Nord Stream 2 gadījumā.”

Sankciju izpildes nodrošināšanā jāpiedalās visiem

Ārlietu ministre atzina, ka sankciju izpilde Latvijai kā ES un NATO ārējai robežai ir ievērojams slogs. Piemēram, lai kontrolētu sankciju izpildi, Valsts robežsardzei ir papildu pienākumi un izdevumi.

Turklāt pie Latvijas ārējās robežas atklātajos sankciju pārkāpumu gadījumos 75% kravu muitas procedūra jau bija uzsākta citās ES dalībvalstīs.

Sankciju pārkāpumu novēršana ir ne tikai ES robežvalstu pienākums, bet arī katras ES valsts nacionālā atbildība, tādēļ ikvienai valstij rūpīgi jāpilda savi pienākumi (piemēram, nodrošinot izsūtāmo preču stingrāku uzraudzību).

FID vadītājs Toms Platacis norādīja – kopš Krievijas uzsāktā kara FID galvenais uzdevums ir nepieļaut, ka Latvijas finanšu sistēma tiek izmantota sankciju apiešanai, tāpēc FID seko līdzi aizdomīgiem darījumiem, noskaidro patiesos labuma guvējus, tomēr sankciju efektivitātei vajadzīga vienotība globālajā līmenī: “Resursi ir ierobežoti ne vien FID, bet arī citās valsts institūcijās, tādēļ, lai izmeklētu sankciju apiešanas gadījumus un būtu iespēja pārkāpējus saukt pie atbildības, svarīgi ir sakārtot prioritātes.”

“Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām ir efekts, taču to vājā vieta ir dalībvalstu atšķirīgās sistēmas un īstenošanas pieejas. Latvija ir izveidojusi centralizētu režīmu ar efektīvu datu apmaiņu un ciešu sadarbību ar Latvijas Banku, Ārlietu ministriju un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi. Latvijai tas ir nacionālās drošības jautājums, turpretī citās valstīs pieeja var būt salīdzinoši maigāka,” rezumēja FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Konferences noslēgumā tika atkārtoti uzsvērts, ka sankcijas ir nevis vienīgais instruments, bet stratēģisks spiediena mehānisms, kas jāuztur līdz brīdim, kad agresors pārtrauc karadarbību un tiek atjaunots miers.