Nosaka administratīvo atbildību par mazāka apmēra sankciju pārkāpumiem; ievieš stingrākus kriminālsodus

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā ir saistīti ar grozījumiem Krimināllikumā un grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Visi minētie tiesību akti stājas spēkā 10. jūnijā.

Grozījumi izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673. Tā stājās spēkā 2024. gada 19. maijā.

Direktīva harmonizē regulējumu ES ierobežojošo pasākumu pārkāpumu jomā, paredzot vienotus minimālos noteikumus attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu par Savienības ierobežojošo pasākumu (sankciju) pārkāpumiem, lai:

• tuvinātu noziedzīgu nodarījumu definīciju;
• nodrošinātu efektīvu, atturošu un samērīgu soda veidu un apmēru;
• veicinātu nacionālo un pārrobežu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

Vienkāršota ziņošanas kārtība

Sankciju likuma 12. pants papildināts ar jaunu 4.¹ daļu, nosakot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tiesības sniegt informāciju, ko tas ieguvis, izpildot šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasības, operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai vai šā likuma 13. pantā minētajām uzraudzības institūcijām un citām institūcijām, ja pēc FID ieskatiem šo informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.

Ar grozījumiem atvieglota ziņošanas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu (t. sk. apiešanu, kas ir sankciju pārkāpšanas izpausme) vai pārkāpšanas mēģinājumu kārtība, nosakot vienu iestādi – FID –, kam ziņojumi būtu iesniedzami, skaidro Finanšu ministrija.

Likuma 17. pants tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums nekavējoties ziņot FID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu.

Balstoties uz konkrētajiem grozījumiem, FID atjaunojis vadlīnijas par ziņojumu sniegšanu saistībā ar aizdomīgiem darījumiem un atturēšanos no darījumu veikšanas, kas tiks publicētas FID tīmekļvietnē šeit.

Par mazāka apmēra sankciju pārkāpumiem ieviesta administratīvā atbildība

Sankciju likums tiek papildināts ar 18. pantu, kas noteic, ka par sankciju pārkāpšanu var iestāties arī  administratīvā atbildība.

Sankciju likuma 18. panta otrā daļa paredz, ka administratīvā atbildība tiek noteikta gadījumos, kad sankciju nosacījumi pārkāpti, iegādājoties, realizējot vai pārvietojot pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro.

Tādā gadījumā naudas sods var tikt piemērots fiziskajām personām līdz 10 000 eiro, bet juridiskajām personām – no 10 000 līdz 30 000 eiro.

Iecerēts, ka, nosakot administratīvo atbildību par mazāka apmēra pārkāpumiem, varēs efektīvāk risināt pārkāpumus, kam nav augstas kaitīguma pakāpes, vienlaikus nodrošinot sankcijām pakļauto preču konfiskāciju un personu atturēšanu no pārkāpumu izdarīšanas nākotnē, norāda Finanšu ministrija.

Precizēta kriminālatbildība par sankciju pārkāpšanu

Vienlaikus arī Sankciju likumā tagad ir skaidri noteikts, ka par būtiskākiem sankciju pārkāpumiem paredzēta kriminālatbildība. Sankciju likuma 18. panta pirmajā daļā precizēts, ka persona saucama pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja preču vai pakalpojumu vērtība sasniedz 10 000 eiro.

Kriminālatbildība iestājas arī par starptautisko vai nacionālo sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas valsts robežai sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus, šaujamieroča būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroča munīciju vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm.

Ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā ieviestas jaunas noziedzīga nodarījuma kvalificējošās pazīmes, kā arī palielinātas brīvības atņemšanas soda maksimālās robežas, nodrošinot iespēju piemērot bargākus sodus par sankciju pārkāpšanu.

Saistītās izmaiņas stājas spēkā likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, papildinot 23.¹ pantu ar jaunu ceturto daļu:

“Atbildība par Krimināllikuma 84. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja preču vai pakalpojumu vērtība nav mazāka par 10 000 eiro vai ja pakalpojums veikts attiecībā uz precēm, kuru vērtība nav mazāka par 10 000 eiro.”