FOTO: Freepik.
Sankciju regulās ir noteikts aizliegums tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus sankcijām pakļautajām personām. Līdz ar to praktiski jebkādu pakalpojumu sniegšana sankcijām pakļautai personai ir aizliegta, skaidro Finanšu izlūkošanas dienests (FID).
Sankcijām pakļauta persona ir fiziska vai juridiska persona, kurai ir noteiktas mērķētās finanšu sankcijas. Proti, tā ir tieši iekļauta Eiropas Savienības (ES) sankciju regulu sarakstos, skaidro FID. Piemēram, Padomes Regulas par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (Regula Nr. 269/2014), I pielikumā ir pieejams sankcijām pakļauto personu saraksts, pret kurām ir vērstas mērķētas finanšu sankcijas, reaģējot uz Krievijas Federācijas pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā.
Tās ir juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstā, bet, ņemot vērā ES mērķēto finanšu sankciju regulējumu, arī uz viņām attiecas ierobežojošie pasākumi jeb sankcijas. Piemēram, ja sankcijām pakļautas personas īpašumā vai kontrolē ir cita juridiska persona vai vienība, tad šai konkrētajai juridiskajai personai vai vienībai ir piemērojamas tādas pašas sankcijas kā šo sankciju sarakstā tieši iekļautajai personai. |
Mērķētas finanšu sankcijas aizliedz tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, tostarp sniegt pakalpojumus sankcijām pakļautajām personām, kā arī ar tām saistītām personām, vienībām vai struktūrām, vai to labā. Tātad šis aizliegums attiecināms arī uz juridiskajām personām, kas atrodas sankciju sarakstā iekļautas personas īpašumā vai kontrolē.
Ja uz darījuma partneri attiecas mērķētas finanšu sankcijas, tad jebkuras personas pienākums ir iesaldēt visus šīs personas līdzekļus un saimnieciskos resursus un nekavējoties par to paziņot FID.
Lai gan no Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma kredītiestādēm izriet pienākums atbilstoši savam darbības veidam izveidot sankciju iekšējās kontroles sistēmu, arī pašai personai saglabājas pienākums ievērot sankcijas.
Persona nedrīkst sankciju subjektam tieši vai netieši darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, tostarp pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu. Tāpat sankciju subjekts nedrīkst pārskaitīt naudas līdzekļus vai nodot skaidru naudu citai personai.
Sankciju regulējuma izpratnē sniegt īres, nomas, juridiskos un cita veida pakalpojumus sankcijām pakļautai personai arī nozīmē darīt pieejamus saimnieciskos resursus, līdz ar to šāda rīcība uzskatāma par sankciju pārkāpumu.
Vienlaikus sankciju regulējums paredz izņēmumus sankciju izpildē, kad ES dalībvalstu kompetentās iestādes (Latvijā – FID) sankciju regulās noteiktajos gadījumos var atļaut veikt citādi aizliegtas darbības.
Piemēram, FID var atļaut izīrēt dzīvokli sankcijām pakļautai personai vai atļaut sniegt juridiskos pakalpojumus, ja tas nepieciešams personas pamatvajadzību nodrošināšanai.
Atsevišķos gadījumos, piemēram, kad līdzekļi nepieciešami pamatvajadzību nodrošināšanai (pārtikai, ārstniecībai, komunālo maksājumu segšanai u. c.), maksājumu var veikt, ja ir izpildīti FID vispārējā saskaņojuma nosacījumi vai saņemta FID atļauja.
FID rūpīgi uzrauga šādu pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, kas tiek veikta saskaņā ar izsniegtajām atļaujām.
Plašāk par tēmu >> |
Sektoriālās sankcijas ir ierobežojoši pasākumi, kas noteikti konkrētiem tirgus segmentiem.
Tie ietver arī:
Piemēram, Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā ir aizliegts sniegt sabiedrisko attiecību, reklāmas, grāmatvedības, būvniecības, arhitektūras, inženiertehniskos un IT pakalpojumus, kā arī juridiskās konsultācijas vai konsultācijas par nodokļiem.
Sankciju regulējums paredz atsevišķus, šauri definētus izņēmumus, kad aizliegtā darbība (piemēram, sankciju regulās aizliegtā pakalpojuma sniegšana, preču eksports vai imports) var tikt veikta, ja attiecīgā kārtībā ir pieprasīta un saņemta FID atļauja.
FID uzsver, ka ikvienai personai ir pienākums ievērot un izpildīt Latvijai saistošās sankcijas. Līdz ar to pirms darījuma noslēgšanas ir nepieciešams izvērtēt, vai konkrētā persona (otra darījuma puse) nav sankcijām pakļauta persona vai persona, uz kuru ir attiecināmas mērķētās finanšu sankcijas.
Pārbaudot darījuma partneri, ir jāpārliecinās, vai:
Pārbaudes laikā ir nepieciešams apkopot iegūto informāciju par darījuma partneri un darījumu. Pēc tam personai ir jānovērtē, vai potenciālajā darījumā nav saskatāmi mērķēto finanšu sankciju riski, piemēram, darījuma partnerim ir juridiski un ekonomiski nepamatoti sarežģīta īpašumtiesību struktūra, publiskajos reģistros nav pieejama informācija par darījuma partnera īpašniekiem, darījuma partnera valdē vai padomē ir sankcijām pakļauta persona u. c.
FID savā oficiālajā tīmekļvietnē publicē un uztur informāciju par sankcijām pakļautajām personām, kurām ir iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi Latvijā. Šis saraksts ietver arī pilnīgi visas Latvijas iestādēm zināmās Latvijā reģistrētas juridiskās personas, kuras uzskatāmas par sankcijām pakļautajam personām.
Tādējādi attiecībā uz Latvijā reģistrētajām juridiskajām personām ikvienam ir iespēja pārliecināties, vai potenciālais sadarbības partneris nav sankcijām pakļauta persona, ar kuru sadarbība ir aizliegta vai atsevišķos izņēmumu gadījumos ir atļauta tikai ar FID izsniegtu atļauju.
Veiktās pārbaudes un tās laikā iegūto informāciju ieteicams dokumentēt, lai būtu pietiekams pierādījumu kopums tam, ka darījuma partneris ir pārbaudīts.
Pārbaudei var izmantot šādus avotus:
Papildus personai jānoskaidro, vai attiecīgajam pakalpojumam sankciju regulējumā nav noteikts pakalpojumu sniegšanas aizliegums, piemēram, aizliegums sniegt Krievijas Federācijā reģistrētam uzņēmumam IT konsultāciju pakalpojumus.
FID norāda, ka sankcijas ir jāinterpretē plaši, lai nodrošinātu ierobežojošo pasākumu efektivitāti un novērstu to pārkāpšanu. Piemēram, meitas uzņēmumam sniegtie pakalpojumi var tieši vai netieši kļūt pieejami mātes uzņēmumam, kas reģistrēts Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā. Šādas darbības var tikt atzītas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumu, par ko Krimināllikuma 84. pantā paredzēta kriminālatbildība.
Ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, kas Saeimā otrajā lasījumā atbalstīts 16. aprīlī, paredzēta administratīvā atbildība gadījumos, kad sankcijās iekļauto preču un ar tām saistīto pakalpojumu vērtība nesasniedz 10 000 eiro.
FID vērš uzmanību, ka par mērķēto finanšu sankciju pārkāpumiem, aizliegto pakalpojumu sniegšanu, kā arī pārkāpumiem, kas saistīti ar divējāda lietojuma un stratēģiskas nozīmes precēm, administratīvā atbildība nav paredzēta. Šādos gadījumos saglabājas kriminālatbildība neatkarīgi no preču vai pakalpojumu vērtības.
FID ir izstrādājis informatīvo materiālu “Biežāk uzdotie jautājumi”, kurā pieejama detalizēta informācija par sankciju veidiem, sankciju subjektiem, sadarbību ar sankciju subjektiem, kā arī cita noderīga informācija saistībā ar sankcijām.
UZZIŅAI Otrdien, 2025. gada 20. maijā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtas noteikšanu pret Krieviju. FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. “Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti, aicinām uzņēmējus vērsties FID, ja ir kādas neskaidrības” norāda Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos. Galvenie 17. sankciju kārtas elementi
Sankciju saraksts papildināts ar 75 personām (17 fiziskajām un 58 juridiskajām personām), tostarp no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm. Vēl sankcijas vērstas pret 28 fiziskajām personām – tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību.
Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kuri ļaus vērsties pret aktīviem, kas tiek izmantoti Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildus iepriekšējām sankcijām ES ieviesusi jaunus ierobežojumus preču eksportam, kas veicina Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, aizsardzības un drošības sektora stiprināšanu, kā arī militāro sistēmu izstrādi un ražošanu.
Sankciju saraksts papildināts ar vēl 189 “ēnu flotes” kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara finansēšanai. Tagad sankcijas attiecas uz 342 kuģiem, kuri transportē Krievijas naftu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes. Papildu pasākumi vērsti pret uzņēmumiem un apdrošinātājiem, kas atbalsta “ēnu flotes” darbību, tostarp uzņēmumiem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un Honkongas. Pateicoties šiem pasākumiem un noteiktajiem naftas cenu griestiem, kopš ES sankciju ieviešanas brīža Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības ir samazinājušies par 38 miljardiem eiro. 2025. gada martā Krievijas ieņēmumi bija par 13,7% mazāki nekā 2023. gada martā un par 20,3% mazāki nekā 2022. gada martā. |
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām