Noteikti kritēriji nacionālo sankciju piemērošanai Krievijas agresijas atbalstītājiem

Ministru kabinets 12. septembrī ārkārtas sēdē pieņēma noteikumus Nr. 547 “Noteikumi par Latvijas Republikas nacionālo sankciju noteikšanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu”. Noteikumi, kas stājās spēkā dienu vēlāk – 13. septembrī – paredzēti kā papildu instruments, ar ko esošajā ģeopolitiskajā situācijā reaģēt uz Krievijas agresijas radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, norāda Ārlietu ministrija (ĀM). 

Valdība nacionālās sankcijas var noteikt saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra priekšlikumu vai Nacionālās drošības padomes ieteikumu.

Saskaņā ar minētā likuma 2. panta otro daļu visām personām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tas nozīmē, ka starptautiskās un nacionālās sankcijas jāievēro visām Eiropas Savienības jurisdikcijā esošajām fiziskajām (t. sk. personām, kurām nav Eiropas Savienības pilsonības, bet kuras uzturas Eiropas Savienības teritorijā) un juridiskajām personām.

Papildu līdzeklis efektīvākai reaģēšanai

Dažādu iemeslu dēļ Eiropas Savienības sankciju noteikšana var būt laikietilpīga.

Iespējami gadījumi, kad sankciju novēlota noteikšana var kaitēt Latvijas Republikas nacionālajai drošībai, uzsver ĀM.

“Turpinoties Krievijas Federācijas agresijai pret Ukrainu, nepieciešams veicināt Latvijas Republikas sankciju politikas efektivitāti un paredzēt iespēju noteikt nacionālās sankcijas pret subjektiem, kas tieši vai netieši iesaistīti vai bijuši iesaistīti Krievijas Federācijas militārās agresijas pret Ukrainu atbalstīšanā un rada vai var radīt kaitējumu Latvijas Republikas nacionālajai drošībai,” jaunpieņemto noteikumu nepieciešamību skaidro ĀM.

Lai nacionālās sankcijas piemērotu, minētajiem subjektiem – kā fiziskajām, tā juridiskajām personām – jāatbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

• tie ir atbildīgi, atbalsta vai īsteno darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte, neatkarība, stabilitāte vai drošība Ukrainā vai kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā;
• tie ir reģistrēti okupētajās Ukrainas teritorijās, un to kapitāla daļas vai tiem piederošs īpašums ir nodots pretēji Ukrainas tiesību aktiem vai tie ir guvuši labumu no šādas nodošanas;
• tie materiāli vai finansiāli atbalsta par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju atbildīgos Krievijas Federācijas lēmumpieņēmējus vai gūst labumu no tiem;
• tie veic darījumus ar separātistu grupām Ukrainā;
• tie veicina Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minēto finanšu vai ieceļošanas ierobežojumu pārkāpumus, kā arī starptautisko sankciju pārkāpumus saistībā ar Krievijas Federācijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā;
• tie ir ietekmīgi uzņēmēji, kas darbojas Krievijas Federācijā, un viņu ģimenes locekļi vai citas fiziskās vai juridiskās personas, kas gūst no viņiem labumu;
• tie ir fiziskās vai juridiskās personas, kuras darbojas ekonomikas nozarēs, kas nodrošina svarīgu ienākumu avotu Krievijas Federācijai.

Konkrētajos gadījumos nacionālās sankcijas gan pret juridiskajām, gan fiziskajām personām, paredzot finanšu un ieceļošanas ierobežojumus, Ministru kabinets varēs pieņemt pēc savas iniciatīvas, kā arī pamatojoties uz ārlietu ministra vai Nacionālās drošības padomes priekšlikumu un saņemot Finanšu izlūkošanas dienesta, valsts drošības iestāžu un uzraudzības vai citu institūciju informāciju.

Lai kādam subjektam piemērotu nacionālās sankcijas, jābūt pierādījumiem, kas to pamato. Valdības rīkojums par nacionālajām sankcijām, ciktāl tas attiecas uz sankciju subjektu, ir pārsūdzams Administratīvajā apgabaltiesā.

Simboliska un praktiska nozīme

Polijai, Igaunijai un Lietuvai jau ir nacionālo sankciju mehānismi, turklāt Polija un Igaunija tos ir izmantojušas, lai sankcionētu atsevišķus subjektus, informē ĀM.

Saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu līdz šim vēl neviens subjekts nav pakļauts Latvijas nacionālajām sankcijām. Patlaban mūsu valsts nacionālās sankcijas ir vērstas pret trim ar Ziemeļkorejas režīmu un tā kodolprogrammu saistītajiem subjektiem, vienu uzņēmumu un divām fiziskajām personām, kurām noteikti finanšu ierobežojumi, vēsta ĀM.

“Nacionālajām sankcijām ir divējāda loma – simboliska, apliecinot, ka Krievijas agresija Ukrainā Latvijas Republikai ir kategoriski nepieņemama, un praktiska, paredzot radīt pietiekami lielas neērtības tiem, kuri agresiju veic un atbalsta,” akcentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Vienlaikus, kā eksperts atzīst, nacionālās sankcijas ir arī praktisks instruments, ko noteiktos gadījumos var efektīvi pielietot nacionālās drošības interesēs.

“ĀM ieskatā visefektīvākās joprojām ir Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, ņemot vērā, ka tās ir saistošas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Savukārt nacionālās sankcijas ir papildu rīks juridiski pamatotu personu iekļaušanai sankciju sarakstā,” ārlietu resora pozīciju skaidro ministrijas pārstāve Diāna Eglīte.

Eiropas Savienības sankcijas – 18 kārtās pret divarpus tūkstošiem subjektu

Kopš 2022. gada 24. februārī Krievijas Federācija uzsāka plaša mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, Eiropas Savienība ir noteikusi visaptverošas sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku. Līdz šim Eiropas Savienība ir pieņēmusi 18 sankciju pakotnes, kas ietver pasākumus, lai vājinātu Krievijas Federācijas ekonomikas bāzi, liedzot tai piekļuvi kritiski svarīgām tehnoloģijām un tirgiem, un būtiski ierobežotu tās spēju uzturēt militāro agresiju pret Ukrainu. Pēdējā pakotnē, ko pieņēma jūnijā, noteikti sektorāli jeb nozari ierobežojoši pasākumi, kā arī mērķētas individuālās sankcijas. Sektorālajās sankcijās, kas Krievijas Federācijai piemērotas, iekļauti turpmāki ierobežojumi enerģētikas un finanšu sektorā, tāpat arī tirdzniecības jomā. Eiropas Savienība turpina strādāt pie 19. sankciju pakotnes pret Krievijas Federāciju, kas būs gatava rudenī.

Eiropas Savienības sankcijas saskaņā ar ĀM sniegtajām ziņām ir noteiktas pret vairāk nekā 2500 subjektu, kas ir iesaistīti vai atbildīgi par darbībām, ar kurām tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.

12. septembrī Eiropas Savienības Padome vienbalsīgi nolēma līdz 2026. gada 15. martam pagarināt ierobežojošos pasākumus, kas vērsti pret subjektiem, kuri ir atbildīgi par Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības graušanu vai apdraudēšanu. Sankciju sarakstā saglabāti 2529 subjekti – 1894 fiziskās un 635 juridiskās personas –, zina teikt ĀM.

Starp personām, kuras pakļautas Eiropas Savienības sankcijām, ir Krievijas prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, citi valdības un prezidenta administrācijas locekļi, augsta ranga amatpersonas un militārpersonas, tiesu varas pārstāvji, Kremļa režīmam nozīmīgi uzņēmumi un to vadītāji, oligarhi, propagandisti, mediji un citi, kas atbalsta Kremļa agresīvo politiku.

Eiropas Savienības sankciju tiesiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļa, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pants. Atbilstoši ĀM rīcībā esošajai informācijai virknei personu, kuras ir pakļautas Eiropas Savienības sankcijām, arī citas valstis, tostarp ASV, Kanāda, Ukraina, Apvienotā Karaliste, Šveice, Austrālija un Jaunzēlande, ir piemērojušas sankcijas.