Varēs noteikt zemāku slieksni klientu izpētei valūtas tirdzniecības darījumos un citas izmaiņas NILLTPFN likumā

Ņemot vērā riska novērtējumu, varēs noteikt zemāku slieksni klientu izpētei valūtas tirdzniecības darījumos

Līdz šīm klienta izpēte kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, bija jāveic tikai tad, ja darījuma summa pārsniedza 1500 eiro. Lielākā daļa darījumu apmērā līdz 1500 eiro tiek veikta anonīmi.

Lai mazinātu naudas atmazgāšanas riskus gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumos, grozījumi NILLTPFNL paredz: ņemot vērā risku novērtējumu, klienta izpēte var tikt veikta arī tad, ja darījuma summa ir mazāka par 1500 eiro.1

Tāpat grozījumi paredz NILLTPFNL lietoto terminu “kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu” aizstāt ar terminu “valūtu tirdzniecības sabiedrība”, lai saskaņotu terminu lietojumu ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu.

Stingrāka uzraudzība kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem

Kopš 2024. gada 30. decembra kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm un uz tiem ir attiecināmas NILLTPFNL prasības, tai skaitā prasības NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

Grozījumu anotācijā uzsvērts, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ievērojot to darbības modeli un tehnoloģiskos risinājumus, kas būtiski var ierobežot pārvedumu izsekojamību, anonimitāti, nodrošina kriptoaktīvu pārvedumus starp dažādām jurisdikcijām, tādējādi arī kriptoaktīvu pārvedumu sniedzēju darbības modelim piemīt paaugstināts NILLTPF risks.

Izmaiņas likumā paredz, ka turpmāk kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par NILLTPFN prasību izpildi būs jāieceļ atbildīgais darbinieks:

• augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPFN prasību izpildes pārraudzību;
• iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina NILLTPFN prasību praktisko izpildi.

Grozījumi arī likumā ievieš terminu “kriptoaktīvs” un “kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” lietojumu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulai (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937.

Precizē regulējumu informācijas piekļuvei un sniegšanai

Lai uzlabotu informācijas pieejamību un sadarbību, NILLTPFNL grozījumi paredz šādas izmaiņas:

• Noteikts, ka starptautisko un nacionālo sankciju izpildei vajadzīgās informācijas pieejamības nodrošināšanai ikvienai personai ir tiesības tūlītēji, nefiltrēti, tieši un brīvi saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un tiešsaistes formā – no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.
• Precizēts veids, kādā valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, – rakstiski, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās. Vienlaikus, lai pārliecinātos, ka valsts un pašvaldību institūcijas spēj nodrošināt FID nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, kā arī lai noslēgtu vai pārskatītu jau noslēgtās rakstiskās vienošanās, šīs izmaiņas NILLTPFNL 54. pantā stāsies spēkā ar 2027. gada 10. jūliju.
• Grozījumi paredz pienākumu Ministru kabinetam noteikt gadījumus un kārtību, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, kā arī ziņojumā un sliekšņa deklarācijā ietverto nosūtāmās informācijas apjomu. Līdz šīm FID bija pienākums nekavējoties nosūtīt VID NILLTPFNL subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā bija ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu VID) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Izmaiņas veiktas, jo secināts, ka šāda informācija var būt vajadzīga plašākam institūciju lokam.
• Turpmāk FID būs pienākums analizēt sniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāti un izmantošanas efektivitāti un, ja tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, informēt par to likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas. Izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka NILLTPFNL subjektiem atgriezeniskā saite ir būtisks elements turpmāko ziņojumu iesniegšanā, bet NILLTPFNL 39. pants ierobežoja FID iespējas sniegt šādu atgriezenisko saiti.
• Lai uzlabotu informācijas pieejamību klientu izpētes veikšanai, NILLTPFNL 5.¹ pants papildināts ar jaunu 3.¹ daļu, kas paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā likuma subjekti NILLTPFNL noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas no valsts reģistriem, t. sk. Nederīgo dokumentu reģistra, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR).

Paplašina FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā pārstāvēto institūciju loku

Līdz šim NILLTPFNL 55. panta otrā daļa paredzēja, ka FID koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī likuma subjektu sadarbību. Sadarbība tiek koordinēta, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu. Sadarbības koordinācijas grupu sasauc FID pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, tad sadarbības koordinācijas grupā varēja pieaicināt likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvi.

Lai efektīvāk nodrošinātu normatīvajos aktos ietverto uzdevumu izpildi, grozījumi paredz sadarbības grupas sastāva paplašināšanu, iekļaujot tajā arī uzraudzības un kontroles institūcijas un citas institūcijas (piemēram, sankciju kontekstā – Ārlietu ministriju, Konkurences padomi, PMLP u. c.). Arī FID piešķirtas tiesības izvērtēt sadarbības grupas sasaukšanas ierosinājuma pamatotību.

Precizē, kad var nepiemērot klienta izpētes pasākumus darījumos ar elektronisko naudu

Ar grozījumiem NILLTPFNL 27.¹ panta pirmās daļas 1. punktā precizēts, ka likuma subjekts ir tiesīgs nepiemērot NILLTPFNL 11.¹ panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētos klienta izpētes pasākumus attiecībā uz darījumiem ar elektronisko naudu, ja pastāv zems NILLTPF risks, likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tai skaitā izpildot visus šādus nosacījumus:

• maksājuma instrumentā elektroniski uzglabāto naudas summu nevar papildināt vai tam ir mēneša maksājumu darījumu maksimālais limits 150 eiro, kurus var izmantot tikai Latvijas Republikā, un elektroniskās naudas turētāja elektroniski uzglabātā summa nepārsniedz 150 eiro;
• maksājuma instrumentu var izmantot tikai preču vai pakalpojumu iegādei, ko nodrošina elektroniskās naudas emitents vai kas tiek nodrošināti pakalpojumu sniedzēju tīklā;
• maksājuma instruments nav saistīts ar maksājumu kontu, un tas neļauj uzglabāto summu apmainīt pret skaidru naudu vai kriptoaktīviem;
• elektroniskās naudas emitents veic pietiekamu darījuma vai darījuma attiecību uzraudzību, lai varētu atklāt aizdomīgus darījumus.

Precizē NILLTPFNL lietotos terminus

Grozījumi paredz izmaiņas likumā lietotajos terminos.

• Ņemot vērā,  ka Latvijas Republikas normatīvie akti neparedz definīciju sankciju “apiešanai”, taču sankciju apiešanai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84. panta izpratnē (plašāka nozīme, kas aptver arī sankciju apiešanu), turpmāk likumā sankciju “apiešana” tiek aizstāta ar “pārkāpšanu”, pielāgojoties Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā izmantotajai terminoloģijai.
• NILLTPFNL precizēts termins “juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs”, skaidrojot, ka tā ir cita fiziskā vai juridiskā persona (izņemot NILLTPFNL 3. panta pirmās daļas 4. punkta “d” apakšpunktā minēto likuma subjektu), kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus.

1 Likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” anotācija.