Bankas maksājuma mērķis nav joks – ko tajā nevajadzētu norādīt

“Maksājuma mērķis ir svarīgs, jo tas bankai un naudas saņēmējam palīdz saprast darījuma iemeslu,” maksājuma mērķa satura pamatfunkciju izskaidro bankā “SEB”.

Taču tā nozīme ir daudz plašāka. Maksājuma mērķis tiek vērtēts arī, piemēram, finanšu krāpšanas un valsts drošības kontekstā. To nosaka princips “zini savu klientu” – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības.

Ne mazāk būtiski, ka informācija par pārskaitījumu var tikt pārskatīta strīdu risināšanā, nodokļu pārbaudēs, tiesvedībā vai plānojot izsniegt naudas aizdevumu.

PRINCIPS “ZINI SAVU KLIENTU”

Latvijas Banka (LB) skaidro, ka bankām un citām finanšu iestādēm ir pienākums ievērot principu “zini savu klientu” – bankai jāzina, kas ir tās klienti, un jāsaprot, kādiem mērķiem klients izmanto bankas pakalpojumus, jāpārzina klienta veikto darījumu ekonomiskā būtība, kā arī atsevišķos gadījumos jāpārliecinās par to, ka klienta naudas vai citu līdzekļu izcelsme ir legāla.

Prasība identificēt savus klientus un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, veikt klientu izpēti izriet no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma un ir saistīta ar bankas pienākumiem cīnīties pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Savukārt šī likuma prasības par klienta izpēti un darījumu uzraudzību izriet no Eiropas Savienības direktīvas, kuras mērķis ir nepieļaut finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās prasības atbilst arī starpvaldību organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force jeb FATF) izstrādātajām rekomendācijām “Starptautiskie standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, kā arī terorisma un masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanai”.

Maksājuma mērķis nav vieta jokiem

Bankas “Citadele” Maksājumu un kontu daļas vadītāja Agnese Šterna LV portālam paskaidro, ka maksājuma mērķī nevajadzētu jokot par aizliegtiem vai sensitīviem tematiem, piemēram, par dalību teroristu organizācijā vai ieročiem. Tāpat, ja vien rēķinā tas netiek pieprasīts, maksājuma mērķī nevajadzētu norādīt personas kodu, lai izvairītos no datu zādzības finanšu krāpšanas nolūkos.

Nekādā gadījumā nedrīkst norādīt paroles vai citu sensitīvu informāciju.

Savukārt bankas “Luminor” klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa atgādina, ka maksājuma mērķī norādīto redz ne tikai naudas sūtītājs un saņēmējs, bet arī bankas darbinieks, tāpēc svarīgi to nepārvērst par privātu saraksti.

“Nereti praksē ir fiksēti gadījumi, kad, norādot maksājuma iemeslu, persona jokojoties uzraksta, piemēram, “Par nieri”, “Tas nav kukulis”, “Līķi aprokam turpat, kur parasti”, “Noteikti ne par nelegālām lietām” u. c. Lai arī šīs frāzes nav patiesas, tāda informācija var radīt aizdomas par iespējamiem pārkāpumiem un nevajadzīgi pievērst uzmanību maksājumam,” piebilst B. Tētiņa.

Arī bankā “Swedbank” uzsver, ka ar radošumu maksājuma mērķa aizpildīšanā nevajadzētu aizrauties.

Bijuši kuriozi, kad, piemēram, pārskaita naudu par grupas “Guns N’ Roses” koncerta biļetēm, nenorādot, ka tās ir biļetes, bet ierakstot tikai grupas nosaukumu.

“Drošības sistēma automātiski aicina pievērst uzmanību vārdam “guns”, jo par ieročiem naudu pārskaitīt nedrīkst,” stāsta bankā.

Banka aizdomīgu maksājumu var aizkavēt vai apturēt

Situācijās, kad banku uzraudzības sistēmās iestrādātie riska indikatori brīdina par veikto pārskaitījumu, banka konkrēto maksājumu pārbauda.

“Tad jārēķinās ar to, ka nauda var ienākt saņēmēja kontā vēlāk un, iespējams, banka pavaicās maksātājam papildu jautājumus par maksājuma patieso mērķi.

Diemžēl atsevišķos gadījumos maksājums tiek aizkavēts, jo saturā parādījušies sankciju sarakstos atrodami vārdi (piemēram, restorāna nosaukums, kas sakrīt ar sankciju subjekta nosaukumu u. tml.).

Maksājumu iestādēm ir pienākums uzraudzīt un atteikt maksājumus, ja pirmšķietami tie varētu būt pretrunā ar sankciju ievērošanas nosacījumiem. Bet komunikācijā ar klientiem šos pārpratumus izdodas novērst,” norāda bankas “Swedbank” pārstāvis.

Arī bankas “Luminor” klientu apkalpošanas vadītāja B. Tētiņa skaidro: ja pārskaitījums tiek aizturēts un banka pieprasa papildu informāciju, tas uzreiz nenozīmē, ka ir pamats satraukumam.

“Pārbaudes laikā banka var lemt par papildu informācijas nepieciešamību, un, jo drīzāk klients sniedz pieprasīto informāciju, jo ātrāk iespējams atjaunot maksājuma apstrādi,” komentē B. Tētiņa.

Ko ieteicams norādīt maksājuma mērķī

Uzrunātās bankas iesaka klientiem maksājuma mērķī izmantot neitrālus, taču precīzus un saprotamus formulējumus. Bankas “Luminor” pārstāve min šādus pozitīvos piemērus: “Rēķins Nr. 54”, “Maksa par konsultāciju”, “Aizdevuma atmaksa”, “Ikdienas izdevumiem” u. c.

Taču jāvairās arī no ļoti vispārīgi definētiem maksājuma mērķiem.

“Piemēram, “pateicība”, “maksājums”, “ziedojums” ir pieļaujami, tomēr nav ieteicami, jo tie nesniedz pietiekamu skaidrību.

Šādi formulējumi var novest pie papildu pārbaudēm un aizkavējumiem, turklāt strīda gadījumā ar šādiem neskaidriem pamatojumiem var būt sarežģīti pierādīt, ka tika maksāts par konkrētu preci vai pakalpojumu,” paskaidro bankā “SEB”.

Tam piekrīt arī bankas “Citadele” Maksājumu un kontu daļas vadītāja A. Šterna, uzsverot, ka tādi neitrāli vārdi kā “pateicība” vai “maksājums” der maziem ikdienas darījumiem, bet lielākām summām labāk pievienot īsu, bet precīzu aprakstu.