E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 38612
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Tieslietas

Ja augstāka iestāde uz administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu nereaģē

J
jautā:
21. aprīlī, 2026
Inna

Labdien! Vēlos noskaidrot par administratīvā procesa pabeigšanu un iestādes pienākumiem reorganizācijas gadījumā. Pašvaldības būvvaldes vadītājs ir pieņēmis lēmumu par paskaidrojuma raksta akceptēšanu, ar ko personai X tika atļauts veikt būvdarbus konkrētajā objektā. Persona Y, nepiekrītot minētā paskaidrojuma raksta un ar to saistīto būvdarbu tiesiskumam, likumā noteiktajā termiņā (viena mēneša laikā) apstrīdēja šo lēmumu augstākā iestādē – pilsētplānošanas un būvniecības departamentā (Departaments). No Departamenta tika saņemta vēstule par administratīvā procesa izskatīšanas termiņa pagarināšanu (līdz trim mēnešiem). Tomēr kopš apstrīdēšanas iesnieguma iesniegšanas ir pagājis vairāk nekā viens gads un līdz šim brīdim motivēts lēmums par apstrīdēšanas iesniegumu nav pieņemts, kā arī turpmāks termiņa pagarinājums nav noteikts. No 2026. gada aprīļa Departaments ir reorganizēts (likvidēts) un tā funkcijas ir pārņēmusi būvvalde. Saskaņā ar jauno būvvaldes nolikumu (reglamentu), kas ir spēkā no 2026. gada aprīļa, būvvaldes vadītāja pieņemtie lēmumi nav apstrīdami administratīvā kārtībā, bet ir pārsūdzami tiesā. Vai konkrētajā gadījumā būvvalde kā augstākās iestādes (reorganizētā Departamenta) funkciju pārņēmēja ir tiesīga neizskatīt un nepabeigt uzsākto administratīvo procesu par apstrīdēšanas iesniegumu, nosūtot apstrīdētājam informējošu vēstuli un faktiski novirzot viņu uz tiesu, to pamatojot, ka saskaņā ar jauno no 2026. gada aprīļa spēkā esošo regulējumu būvvaldes vadītāja lēmumi ir pārsūdzami tiesā, lai gan konkrētais administratīvais process tika uzsākts vairāk nekā pirms gada – laikā, kad spēkā esošais regulējums paredzēja šādu lēmumu apstrīdēšanu augstākā iestādē (Departamentā)? Vai reorganizācija var izbeigt administratīvo procesu, vai arī būvvaldei jāizskata nepabeigtās lietas? Kādi normatīvie akti to nosaka? 

A
atbild:
Šodien
Tieslietu ministrija
Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļa
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 10. panta pirmajai daļai pašvaldības domei ir tiesības izveidot un reorganizēt pašvaldības administrāciju, tostarp izveidot, reorganizēt un likvidēt tās sastāvā esošās institūcijas. Pašvaldība tās iestāžu reorganizāciju un likvidāciju atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 30. panta otrajai daļai veic šā likuma 15. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. 

VPIL 15. panta trešās daļas 4. punkts noteic, ka iestādi reorganizē, nododot atsevišķus reorganizējamās iestādes uzdevumus citai iestādei. Tādā gadījumā iestāde turpina pastāvēt. Savukārt, ja iestādi pievieno citai iestādei vai ja visas šīs iestādes struktūrvienības sadala starp citām iestādēm, iestāde beidz pastāvēt (VPIL 15. panta ceturtās daļas 1. un 4. punkts). Pašvaldība par iestādes reorganizāciju vai likvidāciju pieņem lēmumu, kurā, ja nepieciešams, ietver arī reorganizācijas nosacījumus (VPIL 15. panta sestā daļa). 

Vēršam uzmanību, ka gan reorganizācijas, gan likvidācijas gadījumā iestādei, kura atbilstoši pašvaldības lēmumam par iestādes reorganizāciju vai likvidāciju noteikta kā reorganizētās vai likvidētās iestādes funkciju un uzdevumu pārņēmēja, ir pienākums turpināt reorganizētās vai likvidētās iestādes uzsāktos administratīvos procesus. Minētais izriet no VPIL 30. panta otrās daļas un 17. panta pirmās daļas, kas paredz iestādes vadītāja pienākumu nodrošināt nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu iestādes kompetences jomā, kā arī no VPIL 10. panta piektajā daļā un Administratīvā procesa likuma (APL) 5. un 10. pantā nostiprinātā attiecīgi labas pārvaldības, privātpersonas tiesību ievērošanas un tiesiskās paļāvības principa. 

Papildus informējam, ka iestādei, kuras kompetencē atbilstoši APL 76. panta otrajai daļai ir iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu izvērtēšana (turpmāk – augstāka iestāde), ir pienākums lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu pieņemt APL 64. pantā noteiktajā termiņā. Ja augstāka iestāde uz administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu nereaģē, uzskatāms, ka persona ir ievērojusi lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību, un tai atbilstoši APL 188. panta piektajai daļai ir tiesības viena gada laikā no dienas, kad persona ar iesniegumu vērsusies augstākā iestādē, iesniegt pieteikumu tiesā par administratīvā akta izdošanu, atcelšanu vai spēkā esamību (skat. Briede, J. Administratīvā procesa likuma 81. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 811. lpp.). 

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 93 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas