Attēlā Saeimas plenārsēžu zāle.
FOTO: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja.
Priekšvēlēšanu programmās partijas un to apvienības deklarējušas savus nodomus, kādus tās īstenotu, nonākot parlamentā un valdībā pēc 3. oktobrī gaidāmajām vēlēšanām. LV portāls vairākos partiju priekšvēlēšanu programmu apskatos aplūko partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.
|
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/, kā arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē šeit: https://www.vestnesis.lv/laidiens/2026/09/14/nr/176A.
|
Vairāk nekā puse politisko spēku, kas pretendē uz mandātiem 15. Saeimā, piedāvā izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Līdzšinējās kārtības kritika galvenokārt saistīta ar nepietiekamas saiknes nodrošināšanu starp vēlētājiem un deputātiem. Piedāvājumu klāsts sniedzas no pilnīgas pārejas uz mažoritāru vai jauktu sistēmu līdz radikālākai idejai – atteikties no pašreizējās balsošanas par partiju sarakstiem un ieviest pārnesamo balsi. Joprojām populāra ir ideja par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
|
Partija |
Programmā izceltais piedāvājums |
|
1. kandidātu saraksts “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” |
|
|
2. kandidātu saraksts “Mēs mainām noteikumus” |
|
|
3. kandidātu saraksts “Saskaņas Centrs” |
|
|
4. kandidātu saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība” |
|
|
“Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””
|
|
|
6. kandidātu saraksts “Gobzema saraksts” |
|
|
7. kandidātu saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” |
|
|
“Latvija pirmajā vietā” |
|
|
“Jaunā Vienotība” |
|
|
“JKP Jaunā konservatīvā partija” |
|
|
11. kandidātu saraksts “Latvijas attīstībai” |
|
|
“Austošā Saule Latvijai” |
|
|
“Stabilitātei!” |
|
|
14. kandidātu saraksts “Progresīvie” |
|
Visbūtiskākās izmaiņas pašreizējā vēlēšanu regulējumā piedāvā partija “Mēs mainām noteikumus”. Tā vēsta: “Būs viens biļetens ar visiem kandidātiem, kas sarindojami ar skaitļiem (1, 2, 3 utt.) vēlamības secībā. Varēs nobalsot reizē par labākajiem no vairākām partijām un arī par neatkarīgiem kandidātiem.” Partija sola šādu kārtību ieviest gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanās. Šāda kārtība nozīmētu būtisku atkāpšanos no pašreizējās Latvijas vēlēšanu sistēmas, jo vēlētāja izvēle tiktu orientēta nevis uz vienu politisko spēku, bet gan uz atsevišķiem kandidātiem un to secīgu izvēli. Vienlaikus tas joprojām atbilstu Satversmē paredzētajai proporcionālajai vēlēšanu sistēmai ar daudzmandātu apgabaliem, kuros vēlētāji balso par partiju kandidātu sarakstiem un to, cik mandātu iegūst katrs saraksts, nosaka vēlētāju atbalsts.
Vienlaikus “Mēs mainām noteikumus” sola: “Saeimas vēlēšanās sadalīsim Latviju mazākos apgabalos ar 5 līdz 7 deputātiem no katra, lai vēlētāji savus pārstāvjus pazītu personīgi. Tas liks partijām attīstīt reģionu pārstāvjus visā Latvijā.” Latvijas pilsoņiem ārzemēs, kuru balsis patlaban pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabalam, partija sola iespēju balsot par jebkuru vēlēšanu apgabalu.
Arī “Zaļo un Zemnieku savienība” norāda: “Vēlēšanu sistēmas pilnveide, t. sk. diasporas balsojumu piesaiste reģioniem.”
Divi politiskie spēki šībrīža sistēmas problēmu risinājumu saskata jau līdz šim piedāvātajos modeļos.
Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā mažoritāru vēlēšanu sistēmu ar viena mandāta apgabaliem, kuros balso par konkrētiem kandidātiem un uzvar tas, kas savāc vairākumu vai visvairāk balsu. Šāds vēlēšanu modelis spēj nodrošināt ciešāku saikni starp vēlētājiem un deputātiem, taču pārstāvību parlamentā neiegūst tie vēlētāji, kuru atbalstītais kandidāts vēlēšanās ir zaudējis. “Vēlētājam jāzina, kurš viņu pārstāv, bet deputātam jābūt atbildīgam ne tikai partijai, bet arī konkrētiem cilvēkiem savā vēlēšanu apgabalā,” savu piedāvājumu argumentē šis politiskais spēks.
Savukārt “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” vēlas ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu, tiesa, neprecizējot, kādu šādas sistēmas modeli piedāvā. Jauktajā vēlēšanu sistēmā parasti ir apvienoti gan mažoritārās, gan proporcionālās sistēmas elementi.
Partija “Mēs mainām noteikumus” piedāvājums ietver arī atteikšanos no 5% barjeras – minimālā vēlētāju balsu daudzuma, kas politiskajai partijai vai apvienībai ir jāsaņem Saeimas vēlēšanās, lai tā varētu iekļūt parlamentā. Partija norāda, ka šādā modelī nebūtu tā saukto “zaudēto balsu”, jo kandidātam, kurš pirmajā izvēlē nav ieguvis nepieciešamo kvotu, vēlētāja balss tiktu nodota nākamajai viņa norādītajai izvēlei. Tādējādi vēlēšanu reforma šīs partijas skatījumā risinātu divas problēmas reizē – palielinātu vēlētāja ietekmi uz konkrētu kandidātu izvēli un samazinātu balsu īpatsvaru, kas vēlēšanu rezultātā nenodrošina pārstāvniecību.
Vairāku partiju priekšlikumi par vēlēšanu sistēmas izmaiņām attiecas nevis uz Saeimas vēlēšanām, bet gan uz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Satversme patlaban paredz, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima uz četriem gadiem, atklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.
“Mēs panāksim Satversmes grozījumus, lai Latvijas Valsts prezidentu turpmāk vēlētu visa tauta, nodrošinot viņam reālu mandātu parlamenta varas sabalansēšanai,” sola partija “Gobzema saraksts”.
Mainīt Satversmi, ļaujot Valsts prezidentu ievēlēt Latvijas tautai, piedāvā partija “Latvija pirmajā vietā”.
Savukārt “izvērtēt nepieciešamos grozījumus Satversmē, lai ieviestu tiešas prezidenta vēlēšanas” un nodrošināt, ka Latvijas Valsts prezidentu tiešās vēlēšanās ievēlē Latvijas pilsoņi, gatava partija “Stabilitātei!”.
Arī politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā rosināt tiešas, vispārējas Valsts prezidenta vēlēšanas.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” paredz tautas vēlētu prezidentu, līdztekus “likvidējot visas bijušo prezidentu privilēģijas”.
Vairākas partijas savās programmas pauž nodomus, kas skartu Saeimas darbību un deputātu amata nosacījumus dažādos aspektos.
Vēlēšanu sistēmas kontekstā atsevišķas partijas pievēršas arī partiju finansēšanas kārtībai.
Savukārt partija “Mēs mainām noteikumus” vēsta: “Atcelsim valsts finansējumu partijām, jo tas iznieko nodokļu maksātāju naudu un ierobežo politisko konkurenci.”
“JKP Jaunā konservatīvā partija” sola: “Rosināsim pilnveidot partiju finansēšanas sistēmu, mazinot tās atkarību no vēlēšanu rezultātiem un lielāku nozīmi piešķirot partiju darbībai un sabiedrības iesaistei.” Valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām Latvijā piešķir, ja par tām Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vismaz 2% vēlētāju, savukārt slieksnis virs 5% dod tiesības uz papildu valsts atbalstu.
“Nodrošināt katra iedzīvotāja tiešu atbalstu sabiedriskām organizācijām ar adresētu IIN daļas novirzīšanu izvēlētai organizācijai; līdzīgu principu ieviest arī partiju finansēšanā,” vēsta “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”. Šis politiskais spēks arī vēlas ierobežot deputātu kompensācijas un pakļaut Saeimas budžetu Valsts kontroles revīzijai.
“Saskaņas Centrs” savukārt sola ieviest bagātības nodokli deputātiem, kuru ienākumi pārsniedz 50 tūkstošus eiro gadā.
“Mēs mainām noteikumus” vēsta: “Atcelsim ierobežojumus deputāta amata savienošanai ar profesionālo darbību. Tas novērsīs politiskās šķiras atraušanos no reālās dzīves.”
“Saskaņas Centrs” piedāvā ieviest deputātu atsaukšanas mehānismu, kā arī drošu e-vēlēšanu pilotmodeli.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” vēlas samazināt Saeimas deputātu skaitu uz pusi – no 100 uz 50. To piedāvā arī “Stabilitātei!”, kura sola stiprināt deputātu personisko atbildību un atcelt iespēju balsojumos atturēties.
LV portāla infografika
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
Sestdien, 3. oktobrī, no plkst. 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.
Informācija vēlētājiem par balsošanas iespējām Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) mājaslapā → https://www.cvk.lv/balsosana.
Vēlēšanām reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1428 deputāta amata kandidāti.
Ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties vēlēšanu iecirkņos un CVK mājaslapā → https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.
LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās:
Ziņas par kandidātiem un partiju priekšvēlēšanu programmas, tai skaitā audio formātā, ir publicētas arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”:
1. saraksts “Suverēnā vara”/Apvienība“Jaunlatvieši”
2. saraksts “Mēs mainām noteikumus”
4. saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība”
5. saraksts “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ”
6. saraksts “Gobzema saraksts”
8. saraksts “Latvija pirmajā vietā”
10. saraksts “JKP Jaunā konservatīvā partija”
11. saraksts “Latvijas attīstībai”
