|
Drošības dienesti: atalgojums, kapacitāte un reorganizācija
Iekšējās drošības blokā politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās visbiežāk runā par dienestu spēju reaģēt, darbinieku atalgojumu un institucionālo pārkārtošanu.
“Drošība ir spēja aizsargāt savas robežas, nodrošināt sabiedrisko kārtību un garantēt, ka Latvija paliek latviešu mājas. Tas prasa gan militāru gatavību, gan skaidru imigrācijas politiku, gan stipru tiesiskumu,” vēsta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”), kura pašreizējā valdībā vada Iekšlietu ministriju. Partija sola celt iekšlietu dienestu kapacitāti un atalgojumu, vienlaikus modernizējot procesus un mazinot birokrātiju.
Savukārt valdības vadītāja pārstāvētā partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) apņemas stiprināt policiju, robežsardzi un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), tostarp ar apdraudējumiem atbilstošu materiāltehnisko un tehnoloģisko nodrošinājumu.
Plašus solījumus iekšējās drošības jomā pauž partija “Austošā Saule Latvijai”. Tā apņemas: “Stiprināsim valsts drošības iestāžu spējas, aizsargājot sabiedrību pret nacionālajai drošībai bīstamu un galēji kreiso spēku darbībām.” Tāpat pausts nodoms ieviest tiešo valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas nākuši prokremliski politiķi, un aizliegt par valsts amatpersonu kļūt personām, kuras saņem vai ir saņēmušas finanšu līdzekļus no agresorvalstīm. Partija sola palielināt policijas darbinieku vidējo atalgojumu par 30–50% piecu gadu laikā, īpaši amatpersonām ar zemākajām dienesta pakāpēm.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” apņemas apvienot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) ar VUGD, kā arī pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai.
Savukārt partija “Mēs mainām noteikumus” sola apvienot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Valsts drošības dienestu un Iekšējās drošības biroju “politiski neatkarīgā un efektīvā struktūrā”.
Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” pauž gatavību nodrošināt prioritāru finansējumu policijas, VUGD un robežsardzes atalgojumam, aprīkojumam un darba apstākļiem.
Stiprināt iekšlietu dienestu – ugunsdzēsēju, policijas, robežsardzes – kapacitāti apņemas arī “Jaunā Vienotība”.
“Zaļo un Zemnieku savienība” sola stabilu drošības finansējuma pieaugumu un iekšlietu sistēmas spēju stiprināšanu.
Partija “Latvija pirmajā vietā” ir gatava apvienot Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas, lai garantētu valsts drošību un ieviestu vienotu atalgojuma sistēmu militārpersonām, policistiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem.
Apvienot minētās ministrijas piedāvā arī partija “Stabilitātei!”.
“Gobzema saraksts” norāda: “Iekšējā drošība tiks sakārtota pēc būtības, sniedzot reālu atbalstu tiem, kas mūs sargā ikdienā, un vēršoties pret sistēmas vājajiem punktiem.” Partija sola izveidot Drošības akadēmiju un modernāko ekspertīžu centru Eiropā.
“Iestāties par policijas pastāvīgu klātbūtni reģionos, izveidojot reģionālos drošības centrus ar skaidru teritoriālo atbildību un spēju operatīvi reaģēt uz drošības apdraudējumiem,” apņemas “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Partija “Latvijas attīstībai” norāda, ka stiprinās kritiskās infrastruktūras aizsardzību, robežas drošību un valsts spēju efektīvi rīkoties jebkuras krīzes apstākļos. “Sabiedrības noturība ir tikpat svarīga kā militārā kapacitāte, tāpēc attīstīsim medijpratību, stiprināsim cīņu pret dezinformāciju un veidosim modernu krīžu vadības sistēmu,” pauž šis politiskais spēks.
Civilā aizsardzība un noturība krīzēs
Lielākā daļa partiju savās programmās ir iekļāvušas ar civilo aizsardzību saistītus solījumus, taču izvērstāku piedāvājumu nav daudz.
“Valsts uzņemsies vadošo lomu civilās aizsardzības sistēmas un patvertņu izveidē,” sola “Nacionālā apvienība”. Tā pauž gatavību nodrošināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību teroraktu un militārā konflikta gadījumos, kā arī pilnveidot valsts stratēģisko rezervju krājumu.
Arī “Zaļo un Zemnieku savienība” vēsta: “Civilās aizsardzības modernizācija (patvertnes, brīdināšanas sistēmas, ģeneratoru punkti) visās pilsētās un ciemos.” Tāpat pausta gatavība nodrošināt materiālās rezerves un krīzes krājumus.
“Saskaņas Centrs” vēlas ieviest obligātu pirmās palīdzības un ārkārtas situāciju rīcības apmācību ik pēc septiņiem gadiem, kā arī iestāties par Valsts aizsardzības dienesta dalībnieku iespēju dienestu pildīt pašvaldības policijā vai civilās aizsardzības struktūrās. Šis politiskais spēks sola uzsākt programmu “Baltijas kibercietoksnis” kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.
Arī “Progresīvie” pauž nodomu turpināt iedzīvotāju sagatavošanu krīzes apstākļiem un patvertņu izbūvi un stiprināt civilmilitāro sadarbību.
Stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību ir gatavs arī “Apvienotais saraksts”. Civilajā aizsardzībā tas apņemas ieviest reālistiskus krīžu plānus katram reģionam, izveidot patvertņu tīklu, veikt valsts rezervju auditu un slēgt priekšlīgumus ar uzņēmumiem.
Arī “Latvijas attīstībai” apņemas stiprināt civilo un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
“Jaunā Vienotība” līdztekus solījumiem stiprināt civilās aizsardzības sistēmas kapacitāti pauž, ka sabiedroto klātbūtnei, civilajai aizsardzībai un vietējai industrijai ir jāveido viena kopīga drošības sistēma.
Civilās aizsardzības sistēmas reformu, “izveidojot vienotu pārvaldi ar skaidru atbildību, centralizētu patvertņu reģistru un efektīvu krīžu koordināciju”, ir gatava pieprasīt “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
“Austošā Saule Latvijai” sola stiprināt civilās aizsardzības spējas – medicīnu, VUGD, patvertņu pieejamību.
“Suverēnā vara/Apvienība “Jaunlatvieši” pauž gatavību nodrošināt papildu finansējumu medicīnai un glābšanas dienestiem.
“Gobzema saraksts vēsta: “Mērķtiecīgi atbalstīsim militāro prasmju apguvi sabiedrībā, lai ikviens pilsonis un struktūra zinātu savu lomu krīzes situācijā.
Savukārt “Mēs mainām noteikumus” sola veidot brīvprātīgo vienības un decentralizētas rezerves novados.
Valsts robeža un migrācija
Tāpat gandrīz visi politiskie spēki savās programmās iekļāvuši solījumus un pauduši attieksmi par valsts robežas aizsardzības un migrācijas jautājumiem.
Sevišķi šīs jomas izceļ “Austošā Saule Latvijai”. Tā vēsta, ka ir gatava slēgt austrumu robežu, šajā virzienā atļaujot tikai izbraukšanu no valsts, kā arī pastiprināt imigrācijas kontroli valsts iekšienē. Šī partija sola veicināt trešo valstu imigrantu izceļošanu no Latvijas un stingrāku uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību. “Izbeigsim viltus studentu biznesu – noteiksim stingras prasības ārvalstu studentu uzņemšanai un apmēriem, kontroli pār mācību procesu.” “Austošā Saule Latvijai” apņēmusies noraidīt “ES bēgļu kvotas un citus starptautiskos imigrācijas veicināšanas priekšlikumus”.
Līdzīgus solījumus pauž “Nacionālā apvienība”. Tā apņemas ieviest stingru imigrācijas politiku, būtiski pastiprināt kontroli attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, novērst ekonomisko imigrantu legalizāciju un ieviest striktas kvotas uzturēšanās atļaujām pilsoņiem no trešajām valstīm. Tāpat šī partija apņēmusies veicināt Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu izceļošanu no valsts, panākt, ka augstskolas ārvalstu studentu piesaistē izvēlas ES, NATO un OECD valstu pilsoņus, kā arī diasporas jauniešus, un neatbalstīt ES lēmumus, kas noteiks Latvijai pienākumu uzņemt imigrantus.
“Mēs uzskatām, ka valsts robeža nav formalitāte, bet gan valsts pastāvēšanas pamats,” vēsta “Gobzema saraksts”. Tas sola iestāties par stingru un nacionālajās interesēs balstītu migrācijas politiku: “Mēs kategoriski iebilstam pret masveida migrāciju un migrācijas kvotām, kas tiek uzspiestas no ārpuses. Latvijai pašai ir tiesības lemt, kas drīkst ieceļot, uzturēties un iegūt tiesības dzīvot mūsu valstī.”
“Latvija pirmajā vietā” ir gatava “uzsākt bezprecedenta cīņu ar nelegālo migrāciju, lai Latvijas robežas būtu drošas”.
“Mēs mainām noteikumus” pauž: “Totāla trešo valstu imigrācijas ierobežošana, uzturēšanās atļauju izsniegšana uz noteiktu laiku tikai Latvijā nepieejamiem kvalificētiem speciālistiem. Pastiprināsim armijas un Zemessardzes lomu robežapsardzībā.”
Arī “Zaļo un Zemnieku savienība” vēsta: “Gudra imigrācijas politika – nepieļaut nelegālu imigrāciju; priekšroka augsti kvalificētam darbaspēkam terminētam darbam Latvijas tautsaimniecības attīstībai.”
“Jaunā Vienotība” sola: nepieļaut robežpārkāpējiem iekļūt Latvijā un noteikt stingrākus nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās, studiju un nodarbinātības jomā.
Robežas drošību vēlas stiprināt arī “Latvijas attīstībai”.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” apņemas iestāties par stingru un kontrolētu imigrācijas politiku, nosakot augstas integrācijas prasības un prioritāti Latvijas ilgtermiņa interesēm.
“Apvienotais saraksts” vēlas imigrāciju īstenot kontrolēti, sasaistot uzturēšanās atļaujas ar tiesisku nodarbinātību, integrāciju un latviešu valodas apguvi.
“Progresīvie” sola veidot gudru, tālredzīgu un drošu migrācijas politiku ar mērķi nodrošināt cieņpilnus dzīves apstākļus Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem. Šī partija norāda: “Valsts robežai jābūt tehnoloģiski un fiziski drošai un tās aizsardzībai – tiesiskai un demokrātiskai, lai Latvija spētu reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem, nezaudējot cilvēktiesībās balstītu pieeju.”
Atbalsts un saikne ar diasporu
Vienlaikus virkne politisko spēku, galvenokārt saistībā ar nodarbinātības un izglītības iespēju veicināšanu, pauduši nodomus atbalstīt Latvijas iedzīvotāju reemigrāciju jeb atgriešanos Latvijā no ārzemēm, kā arī saiknes stiprināšanu ar diasporu.
“Nacionālā apvienība” sola izstrādāt attālinātu mācību platformu diasporai – “Latviešu skola pasaulē” –, radīt stipendijas un prakses vietas diasporas jauniešiem Latvijā, kā arī veidot atgriešanās atbalsta sistēmu mājoklim, darbam un bērnu izglītībai.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” vēsta: “Latvijai no emigrācijas valsts jākļūst par atgriešanās valsti, radot apstākļus, kuros cilvēki vēlas dzīvot, strādāt, iegūt izglītību, veidot ģimenes un audzināt bērnus”.
Atvērt Latvijas kultūras un valodas centrus ārvalstīs, lai veicinātu piederības sajūtu diasporai, sola “Saskaņas Centrs”.
“Jaunā Vienotība” apņēmusies: “Stiprināsim diasporas saikni ar Latviju, veicināsim pilsoņu atgriešanos Latvijā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu, diasporas iesaisti ekonomiskajā diplomātijā”.
Ar jauniem, ekonomiski pamatotiem noteikumiem un saistību amnestiju atgriezt cilvēkus Latvijā un tās ekonomikā sola partija “Mēs mainām noteikumus”.
Atbalstīt uzņēmējus, kas viesstrādniekus aizstās ar Latvijas jauniešiem un reemigrantiem, vēlas “Austošā Saule Latvijai”.
Radīt labvēlīgu nodokļu režīmu reemigrantiem uz četriem gadiem sola “Apvienotais saraksts”.
“Progresīvie” norāda: “Iesaistīsim diasporu lēmumu pieņemšanā un sniegsim atbalstu ikvienam, kurš vēlas atgriezties Latvijā”.
“Zaļo un Zemnieku savienība” vēsta: “Diaspora – Latvijas balss un kultūras nesēja, kas atbalstāma no valsts puses ar atbilstoši finansējumu bez liekas birokrātijas, kā arī jārada priekšnosacījumi tiem, kas vēlas atgriezties Latvijā.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” sola attīstīt aktīvu reemigrācijas politiku.
Svukārt partija “Stabilitātei!” – izstrādāt jaunu reemigrācijas programmu un veicināt tautiešu atgriešanos Latvijā.
KOPSAVILKUMS: partiju programmas iekšējās drošības un migrācijas jomā īsumā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
