Lietā ir apsūdzēta persona, kuru Rīgas pilsētas tiesa atzina par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.
Latgales apgabaltiesa atcēla notiesājošo spriedumu, atzīstot, ka pirmās instances tiesa pārkāpusi tiesas apspriedes noslēpumu, jo pēdējos labojumus saīsinātā sprieduma, kurš sastādīts elektroniskā dokumenta formā, tekstā pirms tā pasludināšanas ir veicis tiesneša palīgs, tādējādi priekšlaicīgi iepazīstoties ar sprieduma saturu.
Izskatījis prokurora iesniegto kasācijas protestu, Senāts atzina, ka pārskatāma līdzšinējā judikatūra par tiesas apspriedes noslēpumu, ņemot vērā tiesas procesa nepārtrauktības principa atcelšanu, tiesas apspriedes un nolēmuma rakstīšanas nošķīrumu, kā arī tiesisko regulējumu, kas pieļauj tiesneša palīga iesaistīšanu nolēmuma sagatavošanā. Kā norāda Senāts, pēc valsts neatkarības atjaunošanas ir būtiski mainījusies lietu iztiesāšanas kārtība un darba organizācija tiesās un tiesu sistēmā kopumā, īpaši uzsverot pāreju uz vienpersonisku krimināllietas iztiesāšanu pirmajā instancē, atteikšanos no tiesas sēžu nepārtrauktības principa un tiesas darbinieku statusa un pilnvaru nostiprināšanu.
Tiesas apspriedes noslēpuma mērķis ir sargāt tiesnešus no ārējas ietekmes un ļaut tiem brīvi apspriest izlemjamos jautājumus, nodrošinot ikvienam tiesības uz taisnīgu tiesu, tādēļ par tiesas apspriedi, kas sākotnēji bija koleģiāla, ir atzīstama arī lietas vienpersoniska izspriešana. Tomēr mūsdienās sprieduma tapšana vairs nav vienots un nedalāms process no ieiešanas apspriežu istabā līdz nolēmuma pasludināšanai, jo tiesneši lietu izskatīšanas starplaikos var, piemēram, veikt citas procesuālas darbības, izskatīt citas lietas, piedalīties koleģiālā tiesas sastāvā, tiesas pašpārvaldes institūciju un Tieslietu padomes izveidoto komisiju darbā. Tādēļ par tiesas apspriedi, kuru sargā apspriedes noslēpums, pēc būtības atzīstams vienīgi likumā paredzēto apspriedes jautājumu izlemšanas process, bet tai seko nolēmuma rakstīšana kā nākamais posms.
Savukārt no likuma “Par tiesu varu” un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām nepārprotami izriet, ka tiesneša palīga iesaiste nolēmuma rakstīšanas procesā ir tiesiska un amata pienākumiem atbilstoša, ja tā nerada tiesas neitralitātes pārkāpumu.
Lieta SKK-9/2026 (11087179208).
