Attēlā: psiholoģe konsultē savus klientus (pāri).
FOTO: Magnific.com.
Psihiskās veselības jomā darbojas vairāki speciālisti ar līdzīgām darba metodēm, tomēr atšķirīgu izglītību, profesionālo statusu un kompetenci. Neskaidrais dažādo speciālistu nošķīrums pacientiem var radīt apjukumu un veicināt situācijas, kad tiek izvēlēts nepiemērots pakalpojums. Skaidrojam, kādas ir psihoterapeitu, psihoterapijas speciālistu un psihologu tiesības praktizēt un kā pārliecināties, ka attiecīgais speciālists ir tiesīgs to darīt.
Aizvadītā gada izskaņā Veselības ministrijas (VM) vadītā projekta ietvaros tika publicēts psihiskās veselības speciālistu sagatavotais ziņojums “Latvijā spēkā esošo psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sniegšanas kārtības izvērtējums un priekšlikumu izstrāde tās pilnveidei”. Tajā norādīts, ka pašreizējais normatīvais regulējums var radīt neskaidrības ārstniecības pakalpojumu saņēmējiem un neataino reālo praktisko speciālistu darbību psihisko slimību un traucējumu ārstēšanā. Minēts, ka arī speciālistiem nepilnīgā regulējuma dēļ var rasties grūtības noteikt profesionālās robežas starp ārstniecības procesu un psiholoģisko konsultēšanu.
Problēmas esamību 2024. gadā konstatējis arī Latvijas Republikas tiesībsargs atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2023-15-27L. Tajā analizēts gadījums, kurā pret sertificētu ārstu–psihoterapeitu uzsākts Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Aroda tiesas pārbaudes process par pārkāpumiem ārsta profesionālajā darbībā.
Atzinumā aprakstīta situācija, ka persona vērsusies LĀB ar sūdzību par ārsta kā psihoterapeita neatbilstošu darbību. Taču ārsts sūdzību noraidījis, apgalvojot, ka attiecīgajā gadījumā sniedzis psihoterapijas speciālista pakalpojumu, ko ir tiesīgs darīt. Turklāt konkrētajā ārstniecības iestādē, kurā persona pie speciālista vērsusies, ārsts praktizē tikai kā psihoterapijas speciālists.
Tiesībsargs secināja, ka ārstam–psihoterapeitam normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi darboties citās profesijās, sniedzot ar ārstniecību nesaistītu pakalpojumu, tomēr būtiski, lai tādā gadījumā tiktu nodrošināts, ka pakalpojuma saņēmējam ir pilnībā skaidrs, kāds pakalpojums tiek sniegts. Atzinumā tiesībsargs rekomendēja noteikt regulējumu psihoterapijas speciālistu darbībai.
Latvijas Republikas tiesībsardze 2025. gada ziņojumā atkārtoti pieminēja konkrēto gadījumu un, atsaucoties uz tiesībsarga atzinumu, akcentēja, ka psihoterapijas speciālista profesijai joprojām nav izstrādāts tiesiskais regulējums, standarts, kvalifikācijas prasības un pārraudzības mehānisms. Tas, tiesībsardzes ieskatā, neatbilst sabiedrības interesēm.
Tiesībsardzes ziņojumā papildus minēta arī cita situācija, kas ataino nepilnības psihiskās veselības pakalpojumu sniegšanā. Proti, konstatēts, ka darbu ar vardarbībā cietušiem bērniem veikuši psihologi bez tiesībām īstenot patstāvīgu psihologa profesionālo darbību (psihologi bez sertifikāta).
Psihoterapeits ir ārsts. Minēto pamato Ministru kabineta noteikumos Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” ietvertais profesiju klasifikators, kurā psihoterapeits iekļauts grupā “Specialitāšu ārsti”.
Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr. 617 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” norādīts, ka psihoterapeits ir ārsta pamatspecialitāte, kā arī skaidrota psihoterapeita kompetence.
Respektīvi, psihoterapeita kompetencē ir slimību, ciešanu un traucējumu (psihisko, psihosomatisko, somatopsihisko, uzvedības, afektīvi kognitīvo un attiecību, kā arī seksuālās dzīves) etioloģijas, patoģenēzes, diagnostikas, ārstēšanas, profilakses, konsultēšanas un rehabilitācijas noteikšana, pamatojoties uz integratīvu biopsihosociālu pieeju. Psihosomatisko, psihisko un uzvedības traucējumu (slimību) profilaksē, konsultēšanā un ārstēšanā lieto psihodinamiskās psihiatrijas, psihosomatiskās medicīnas un medicīniskās psihoterapijas metodes.
Psihiskās veselības speciālistu sagatavotajā ziņojumā skaidrots, ka psihoterapijas speciālista profesijas nosaukums var radīt maldīgu priekšstatu par speciālista statusu, taču saskaņā ar tiesību aktiem psihoterapijas speciālists nav ārsts, ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona.
Tiesību aktos psihoterapijas speciālists iekļauts Ministru kabineta noteikumu Nr. 264 Profesiju klasifikatorā psihologu profesijas grupā. Līdzās ietverts uz visu grupu attiecināms pamatuzdevumu skaidrojums, bet atsevišķs skaidrojums par psihoterapijas speciālista kompetencēm regulējumā nav atrodams.
Latvijas Psihoterapijas biedrība (LPB), kas sertificē psihoterapijas speciālistus, LV portālam paskaidroja, ka gan psihoterapeits, gan psihoterapijas speciālists strādā ļoti līdzīgi un abu profesiju pārstāvji rūpējas par cilvēka garīgo veselību.
Atšķirība ir iegūtajā izglītībā, darbā pielietotajās metodēs un problēmās, kādos gadījumos katrs speciālists var palīdzēt.
Tā, piemēram, ārstam–psihoterapeitam ir medicīniskā izglītība, turpretī psihoterapijas speciālistam var būt sociālo vai humanitāro zinātņu grāds, ko papildina iegūtā izglītība kādā no psihoterapijas virzieniem.
Psihologs Ministru kabineta noteikumos Nr. 264 iekļauts psihologu profesijas grupā un nav uzskatāms par ārstu. Tāpat psihologs nav ietverts ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu profesiju sarakstā.
Psihologa profesionālo darbību regulē Psihologu likums. Tajā noteikts, ka psihologs veido sadarbību ar klientu. Likumā arī skaidrots, ka psihologs klientam sniedz psiholoģisko palīdzību vai konsultāciju un veic psiholoģisko izpēti (novērtēšanu) vai sagatavo psihologa atzinumu.
Būtiski, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, praktizēt ir tiesīgs arī psihologs bez sertifikāta, taču tādā gadījumā speciālistam jāstrādā psihologa–pārrauga uzraudzībā.
Izglītības un kvalitātes valsts dienests (IKVD) uzsver, ka šāds psihologs drīkst veikt to pašu profesionālo darbību, kādu īsteno psihologs ar sertifikātu. Atšķirība ir psihologa atzinuma sniegšanā, tas ir, ja psiholoģisko izpēti veic psihologs, kurš nav ieguvis sertifikātu, psihologa atzinums tiek sagatavots sadarbībā ar psihologu–pārraugu.
Ja psihologs nav saņēmis sertifikātu un nesadarbojas ar psihologu–pārraugu, viņam nav tiesību veikt psihologa profesionālo darbību.
Likumā uzskaitītas psihologa profesionālās darbības jomas. Tās ir, piemēram, izglītības un skolu psiholoģija, darba un organizāciju psiholoģija, klīniskā un veselības psiholoģija, juridiskā psiholoģija u. c.
No psihologu profesionālās darbības jomām jāakcentē klīniskais un veselības psihologs, kas vienīgais saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 630 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi” ir ārstniecības atbalsta persona.
Minētais saskaņā ar Ārstniecības likumu sniedz klīniskajam un veselības psihologam tiesības iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, bet nesniedz tiesības nodarboties ar ārstniecību.
Papildus ziņojumā “Latvijā spēkā esošo psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sniegšanas kārtības izvērtējums un priekšlikumu izstrāde tās pilnveidei” uzskaitīts, ka klīnisko un veselības psihologu kompetencēs ietilpst:
Veselības inspekcija (VI) uztur ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, kur cita starpā var noskaidrot arī psihoterapeitu (ārstniecības personu) un klīnisko un veselības psihologu (ārstniecības atbalsta personu) tiesības praktizēt.
Reģistrā iekļauta informācija par reģistrētu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darba vietām, specialitātēm darba vietās, sertifikātiem, atļaujas un adaptācijas periodu specialitātēs, kā arī atzīmi, ka ārstniecības persona ir īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējs vai ārstniecības personai ir noteikts adaptācijas periods specialitātē.
Reģistrs pieejams tīmekļvietnē: https://registri.vi.gov.lv/rap.
Latvijas Psihoterapijas biedrības tīmekļvietnē pieejams LPB sertificēto psihoterapijas speciālistu reģistrs.
LPB izsniegtais sertifikāts apliecina, ka speciālista izglītība, profesionālā sagatavotība un praktiskā darbība atbilst LPB apstiprinātajiem profesionalitātes standartiem, kas izstrādāti saskaņā ar Eiropas Psihoterapijas asociācijas standartiem. Vienlaikus LPB norāda, ka šobrīd psihoterapijas speciālistu sertifikācija kalpo kā sabiedrības aizsardzības mehānisms, nevis formāla birokrātiska prasība.
Reģistrs pieejams tīmekļvietnē: https://psihoterapija.lv/lpb-specialisti.
Psihologi, kuriem ir tiesības veikt profesionālo darbību, iekļauti Valsts izglītības informācijas sistēmas reģistros.
IKVD paskaidro, ka Psihologu reģistrā, ierakstot psihologa vārdu un uzvārdu, var atrast visu svarīgo informāciju par viņu, tostarp, vai psihologs ir saņēmis sertifikātu noteiktā profesionālās darbības jomā, bet gadījumos, kad viņš nav saņēmis sertifikātu, – vai psihologs sadarbojas ar psihologu–pārraugu.
Psihologu reģistrs pieejams tīmekļvietnē: https://www.viis.gov.lv/registri/psihologi.
Iepriekš minētais psihiskās veselības speciālistu sagatavotais ziņojums tapis pēc Veselības ministrijas pasūtījuma Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.1.2.7/1/24/I/001 “Pilnveidot pacientu drošību un aprūpes kvalitāti” ietvaros.
Pasūtījumu īstenoja Nacionālā psihiskās veselības centra (NPVC) Zinātniskais institūts, kas kopumā sagatavoja trīs ziņojumus par Latvijā spēkā esošo regulējumu, ārvalstu pieredzi un priekšlikumiem sistēmas pilnveidei.
Šī gada rudenī Veselības ministrijā notika projekta noslēguma prezentācija, kurā atklāti arī projekta laikā izvirzītie priekšlikumi nozares sakārtošanai.
Kā norādījis NPVC, balstoties izvērtējuma rezultātos, izraudzīti, piemēram, šādi priekšlikumi:
