E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
PAZIŅOJUMS

20.11.2026. no plkst. 23.00 līdz 21.11.2026. plkst. 03.00 tiks veikti plānoti tehniskie uzlabojumi vietnēs – likumi.lv, vestnesis.lv un lvportals.lv. Minētajā laikā vietnēs iespējami tehniski traucējumi.

TĒMAS
Nr. 39232
Lasīšanai: 6 minūtes

Vienošanās būtība kriminālprocesā balstās uz patiesu nožēlu un vainas atzīšanu

J
jautā:
10. novembrī, 2026
Lauris

Ja kriminālprocess ir noslēdzies ar vienošanos par sodu, bet vēlāk par cietušajiem atzītie informē, ka viņu liecības tikušas iegūtas maldīgi un viņi neapzinājās parakstu sekas, kā iespējams uz jaunatklātiem, reabilitējošiem, apžēlošanas vai amnestijas pamatiem pārskatīt noteikto kriminālatbildību, ja pats apsūdzētais ir atzinis, ka vienošanos parakstījis tikai resursu trūkuma dēļ un kā morāli saudzīgāko risinājumu visiem, jo šķitis neiespējami pierādīt taisnību, ja neļauj konfrontēt un piekļūt izņemtajiem sakaru līdzekļiem?

A
atbild:
Šodien
Linda Ņikona
LV portāls
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Vienošanās pēc būtības ir tieši starp apsūdzēto un prokuroru parakstīta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Proti, ja apsūdzētais ar prokuroru jau pirmstiesas procesā paraksta vienošanās protokolu, tas nozīmē, ka nepastāv strīds par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļiem, tā kvalifikāciju, apsūdzētā vainu un ka apsūdzības puse ar aizstāvības pusi ir panākušas vienošanos par apsūdzētajam piemērojamo sodu.

Arguments, ka apsūdzētais vienošanos parakstījis tikai resursu trūkuma dēļ un kā morāli saudzīgāko risinājumu visiem, jo šķitis neiespējami pierādīt taisnību, ir pretrunā vienošanās būtībai, kas balstās uz patiesu nožēlu un vainas atzīšanu.

Tādējādi jautājumā izklāstītajā situācijā iesakām vērsties pie juridiskās palīdzības sniedzēja (jurista, advokāta), kas, zinot visus faktiskos lietas apstākļus, spēs visefektīvāk palīdzēt konkrētajā gadījumā.

Vispārīgi varam norādīt, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 433. pantu prokurors pēc savas paša, apsūdzētā un viņa aizstāvja iniciatīvas var slēgt vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, ja ir noskaidroti apstākļi, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu, un apsūdzētais piekrīt viņam inkriminētā nodarījuma apjomam, kvalifikācijai, radītā kaitējuma novērtējumam un vienošanās procesa piemērošanai.

Apsūdzētā tiesības vienošanās procesā ir noteiktas KPL 435. pantā, tostarp apsūdzētajam ir tiesības pārsūdzēt nolēmumu apelācijas instances tiesā par vienošanās procesa kārtības vai Krimināllikuma normu pārkāpumiem.

Atbilstoši KPL 438. pantam prokurors pēc vienošanās noslēgšanas krimināllietas materiālus kopā ar vienošanās protokolu nosūta tiesai, ierosinot tai apstiprināt noslēgto vienošanos.

Tāpat jānorāda, ka KPL 49. nodaļa regulē tiesvedības īpatnības attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.

Savukārt atbilstoši KPL 539. panta pirmajai daļai, konstatējot pārkāpumu, tiesnesis var pieņemt lēmumu un nosūtīt lietu prokuroram pārkāpuma novēršanai. Likuma 539. panta pirmā prim daļa nosaka: ja pārbaudes laikā tiek konstatēts, ka pirmstiesas procesā vienošanās nav noslēgta šajā likumā noteiktajā kārtībā vai ir pieļauts Krimināllikuma normu pārkāpums, tiesnesis var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu vispārējā kārtībā. Lēmums nav pārsūdzams.

Kriminālprocesa atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem regulē KPL 62. nodaļa.

Saskaņā ar KPL 655. pantu atjaunot kriminālprocesu, kurā ir stājies spēkā tiesas spriedums vai lēmums, vai prokurora priekšraksts par sodu, var sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

Par jaunatklātiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzītas cietušā vai liecinieka apzināti nepatiesas liecības, apzināti nepatiess eksperta atzinums, tulkojums, lietisko pierādījumu, izmeklēšanas un tiesas darbību protokolu vai lēmumu viltojums, kā arī citu pierādījumu viltojums, kuri bijuši pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu atzīta tiesneša, prokurora vai izmeklētāja noziedzīga ļaunprātība, kas bijusi pamatā nelikumīga nolēmuma pieņemšanai;

3) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu, nav bijuši zināmi tiesai vai prokuroram un kas paši par sevi vai kopā ar agrāk konstatētajiem apstākļiem norāda, ka persona nav vainīga vai izdarījusi vieglāku vai smagāku noziedzīgu nodarījumu nekā tas, par kuru tā notiesāta vai tai piemērots prokurora priekšraksts par sodu, vai arī kas liecina par attaisnotā vai tās personas vainu, attiecībā uz kuru kriminālprocess bijis izbeigts;

31) citi apstākļi, kas, pieņemot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, nav bijuši zināmi tiesai vai procesa virzītājam un kas paši par sevi vai kopā ar iepriekš konstatētajiem apstākļiem norāda, ka manta nav noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziedzīgu nodarījumu;

4) Satversmes tiesas atzinums par tādas tiesību normas vai tās interpretācijas neatbilstību Satversmei, uz kuras pamata stājies spēkā nolēmums;

5) starptautiskas tiesu institūcijas atzinums par to, ka Latvijas nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem.

Ar judikatūru pēc lietu kategorijām var iepazīties Augstākās tiesas mājaslapā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 118 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas