Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā kārtībā (nevainīguma prezumpcija).

KPL likuma mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma (KL) normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.

KL izpratnē seksuāla vardarbība ir smags vai sevišķi smags noziegums (atkarībā no konkrētā nodarījuma sastāva un kvalificējošajiem apstākļiem).

Proti, KL 160. pantā “Seksuāla vardarbība” noteikts:

“(1) Par seksuāla rakstura darbību nolūkā apmierināt savu dzimumtieksmi fiziskā saskarē ar cietušā ķermeni, ja tā izdarīta, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz deviņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

(2) Par anālu vai orālu aktu vai dzimumtieksmes apmierināšanu pretdabiskā veidā, kas saistīta ar vaginālu, anālu vai orālu iekļūšanu cietušā ķermenī, ja tas izdarīts, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

(3) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas izdarīts ar nepilngadīgo, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

(4) Par šā panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

(5) Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas izdarīts ar nepilngadīgo, – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.

(6) Par šā panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja tas izdarīts ar personu, kura nav sasniegusi sešpadsmit gadu vecumu, – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz pieciem gadiem.”

Saskaņā ar KL 7. panta ceturto un piekto daļu smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, bet sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Norādām, ka kriminālprocess sastāv no trīs posmiem:

• izmeklēšanas iestāde, kurā tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana, – tajā tiek meklēti, iegūti un nostiprināti pierādījumi par to, vai ir noticis noziedzīgs nodarījums un kas to ir izdarījis (ja tiek konstatēts, ka noziedzīgs nodarījums nav noticis, kriminālprocess tiek izbeigts, ja tiek konstatēts, ka noziedzīgs nodarījums ir noticis un tiek iegūti pierādījumi konkrētu personu vainai un tās ir iespējams saukt pie kriminālatbildības, tad kriminālprocess tiek nodots nākamajam ķēdes posmam);
• prokuratūra, kas citstarp visu izmeklēšanas iestādē laiku uzrauga un pārbauda kriminālprocesa virzības gaitu, – tajā tiek uzrādīta apsūdzība vainojamajai personai (ja personas vaina tiek atzīta, atsevišķos gadījumos kriminālprocesu iespējams pabeigt prokuratūrā, piemērojot personām kriminālsodu, ja personas vaina netiek atzīta, prokuratūra sagatavo lietu nākamajam ķēdes posmam);
• tiesa, kas krimināllietu maksimāli iztiesā trīs instancēs (pirmās instances tiesā, apelācijas tiesā, kasācijas tiesā) gadījumos, kad lēmumi tiek pārsūdzēti, – tajā tiek pārbaudīti iegūtie pierādījumi un iztiesāta lieta.

Proti, personu nevar notiesāt tikai uz viena iesnieguma vai mutvārdu liecības pamata, tas nav tāds ātrs un vienkāršs process. Tiesai ir jāgūst pārliecība un neapstrīdami pierādījumi (medicīniskās ekspertīzes, liecinieku liecības, digitālie pierādījumi, psihologu atzinumi u.tml.), lai pasludinātu personu par vainīgu.

Interneta vietnē dati.ta.gov.lv tiek nodrošināta iespēja ikvienam interesentam iepazīties ar informāciju par tiesu darbu Latvijā. Portālā pieejami statistikas pārskati par dažādiem tiesu darba rādītājiem (saņemtās un izskatītās lietas, lietu kustība, lietu izskatīšanas ilgums, nolēmumi, pieteikumi u. c.).

Saskaņā ar minētajiem tiesu statistikas datiem notiesāto personu skaits pēc KL 160. panta “Seksuāla vardarbība” ir šāds:

• 2022. gadā – 43 notiesātie;
• 2023. gadā – 53 notiesātie;
• 2024. gadā – 33 notiesātie;
• 2025. gadā – 49 notiesātie;
• 2026. (līdz 31. augustam) – 32 notiesātie.

Arī policijas dati (skat. Valsts policijas 2025. gada pārskata prezentāciju) neliecina, ka seksuālās vardarbības gadījumu skaits strauji pieaug. Proti:

• 2023. gadā reģistrēti 235 seksuālās vardarbības (KL 160. panta) gadījumi;
• 2024. gadā – 214 gadījumi;
• 2025. gadā – 228 gadījumi.

Jānorāda, ka liela daļa kriminālprocesu par seksuālu vardarbību tiek tieši izbeigti pierādījumu trūkuma dēļ.

Jautājuma daļā par kompensācijām norādām, ka KPL 22. pants paredz tiesības uz kompensāciju par radīto kaitējumu, proti, personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai.

Proti, arī jautājumu par kaitējuma kompensāciju izlemj līdz ar galīgo nolēmumu kriminālprocesā. KPL 528. panta pirmās daļas 9. punkts noteic, ka tiesa savu lēmumu par kaitējuma kompensāciju norāda notiesājoša sprieduma rezolutīvajā daļā, vienlaikus nosakot termiņu tās labprātīgai atlīdzināšanai – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas – un pienākumu iesniegt tiesai dokumentus par kompensācijas atlīdzināšanu. Minētā kārtība attiecas arī uz gadījumiem, kad kriminālprocess tiek pabeigts, prokuroram pieņemot priekšrakstu par sodu. To nosaka KPL 421. panta piektās daļas 4. punkts. 

Vienlaikus jānorāda, ka kriminālprocesa ietvaros kaitējuma kompensācija un valsts kompensācija ir divi dažādi kompensāciju veidi:

• kaitējuma kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu (skat. Kriminālprocesa likuma (KPL) 350. pantu);
• valsts kompensācija ir kompensācija, kuru izmaksā valsts personai, kas atzīta par cietušo kriminālprocesā, ja tīša noziedzīgā nodarījuma rezultātā (skat. likumu “Par valsts kompensāciju cietušajiem”):

1. iestājusies personas nāve;
2. cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi;
3. aizskarta personas tikumība vai dzimumneaizskaramība;
4. ir cilvēku tirdzniecības upuris;
5. cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu.

Kaitējuma kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata.

Atbilstoši likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7. pantam vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs vienā kriminālprocesā ir Latvijas Republikā noteiktās sešas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo.

Kompensācija tiek izmaksāta:

• 100% apmērā, ja iestājusies personas nāve;
• 90% apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris. Ja vienā kriminālprocesā ir konstatētas vairākas šajā punktā minētās sekas, kompensācija tiek maksāta 100% apmērā;
• 70% apmērā, ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Ja vienā kriminālprocesā ir konstatētas vairākas šajā punktā minētās sekas, kompensācija tiek maksāta 90% apmērā;
• 50% apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, izņemot šīs daļas un 3. punktā minētos gadījumus. Ja vienā kriminālprocesā ir konstatētas vairākas šajā punktā minētās sekas, kompensācija tiek maksāta 70% apmērā.

Ņemot vērā piešķiramās kompensācijas visai nelielo apmēru, likumā atsevišķi uzsvērts, ka šādas kompensācijas saņemšana neierobežo cietušās personas tiesības pieprasīt kompensāciju pilnā apmērā no vainīgās personas kriminālprocesa ietvaros vai celt pret atbildīgo personu civiltiesisku prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Papildu informācija pieejama šajās LV portāla publikācijās:

• Kāda ir kriminālprocesa “klasiskā izmeklēšanas ķēde”
• Kad un kā tiek uzsākts kriminālprocess
• Kā notiek izmeklēšana kriminālprocesā
• Kriminālprocesa izskatīšana tiesā
• Pierādījumu veidi un pazīmes kriminālprocesā
• Pierādījumu veidu raksturojums kriminālprocesā (I) – liecības un eksperta/revidenta atzinums
• Pierādījumu veidu raksturojums kriminālprocesā (II) – kompetentās institūcijas atzinums un lietiskais pierādījums
• Pierādījumu veidu raksturojums kriminālprocesā (III) – dokuments, e-pierādījumi, izmeklēšanas darbībās iegūtās ziņas
• Kā cietušajam kriminālprocesā pieprasīt valsts kompensāciju