Ja persona noziedzīga nodarījuma rezultātā ir cietusi un Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā atzīta par cietušo, tai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā ar pieteikumu saņemt valsts kompensāciju. Sarunā raidierakstā “Kā likums!” ar Tiesu administrācijas pārstāvi un zvērinātu advokāti skaidrosim, kāds ir ceļš līdz valsts kompensācijas kriminālprocesā cietušajai personai saņemšanai un iemesli, kāpēc prasītā kompensācija netiek izmaksāta.
“Lai personai būtu tiesības prasīt valsts kompensāciju, jāizpildās trim likumīgiem priekšnoteikumiem: persona ir atzīta par cietušo kriminālprocesā, noziedzīgais nodarījums kvalificēts kā tīšs, un ir iestājušās kādas no likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem” noteiktajām sekām,” norāda Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītāja Inga Ozola, piebilstot, ka 2023. gadā lēmumi par valsts kompensācijas izmaksu pieņemti 599, bet 2022. gadā – 652 gadījumos.
|
Likums “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3. pants. Tiesības uz valsts kompensāciju (1) Tiesības uz valsts kompensāciju ir cietušajam. (2) Cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu nav saucams pie kriminālatbildības. (3) Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā.
|
Zvērināta advokāte Katrīna Salmgrieze stāsta, ka iegūt cietušā statusu, ja pastrādātais noziedzīgais nodarījums atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, ir salīdzinoši viegli. “Var teikt, cietušā statuss šajos gadījumos ir acīmredzams un loģisks.
Visbiežāk praksē cietušā statusu personai piešķir procesa virzītājs, un tas notiek jau pašā sākumā, kad krimināllieta atrodas pie izmeklētāja policijā.
Turklāt procesa virzītājam ir pienākums informēt personu, ka tai ir tiesības uz cietušā statusa iegūšanu. Tālākais ir atkarīgs no katra individuālās rīcības. Lielākoties personas izvēlas iegūt cietušā statusu. Būdama advokāte, neesmu saskārusies ar pieredzi, ka personai, ja lieta tiek skatīta tiesā, vēl nav piešķirts cietušā statuss. Manuprāt, cietušā statusam nav mīnusu,” secina advokāte.
Viņa piebilst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu cietušajam kriminālprocesā ir daudz lielākas tiesības nekā lieciniekam, kas persona būs, ja no cietušā statusa kādu iemeslu dēļ atteiksies.
I. Ozola paskaidro, ka Valsts policija personai, kas ir iesaistīta kriminālprocesā un kurai ir tiesības uz cietušā statusu, izsniedz speciāli sagatavotu informāciju, tostarp par cietušā tiesībām uz valsts kompensāciju, kā arī veic izglītojošu skaidrojumu.
“Varu piekrist, ka tieši skaidrojošais darbs, ko veic procesa virzītājs, personai ir motivācija pieteikties cietušā statusam un iesniegt pieteikumu valsts kompensācijas saņemšanai. Esmu novērojusi, ka cilvēkiem policijā tiek izsniegts daudz informācijas papīra formātā, taču nereti rodas šaubas, vai izpratne un vēlme tajā iedziļināties būs pietiekama,” apstiprina advokāte K. Salmgrieze.
“Cietušajiem ir vērtīgi zināt, ka valsts kompensāciju ir tiesības saņemt arī tad, ja lieta vēl nav izskatīta un lēmums nav pieņemts. Esam viena no retajām valstīm, kas izmaksā valsts kompensāciju cietušajiem vēl nepabeigtā kriminālprocesā,” atzīst I. Ozola.
Tas nozīmē, ka līdz ar cietušā statusa iegūšanu personai ir tiesības vērsties Tiesu administrācijā un rakstīt pieteikumu.
Advokātes K. Salmgriezes pieredze liecina, ka praksē notiek dažādi, – reizēm tiek sagaidīts pirmās instances tiesas spriedums un tikai tad rakstīts pieteikums kompensācijas saņemšanai.
Sagatavot pieteikumu valsts kompensācijas saņemšanai nav problemātiski, uzsver I. Ozola, norādot, ka vajadzības gadījumā Tiesu administrācijas darbinieki vienmēr nāks talkā un sniegs padomu. “Pieteikums kompensācijai ir Ministru kabineta apstiprināta speciāla veidlapa. Tā ir izveidota vienkārša, lai būtu maksimāli saprotama. Personai, kas aizpilda veidlapu, jāzina kriminālprocesa numurs, jānorāda cietušās personas dati, bankas konta numurs, uz kuru pārskaitīt naudu. Lūdzam arī norādīt, vai ir saņemta cita kompensācija, piemēram, pēc izlīguma ar vainīgo no viņa vai citas personas.”
Veidlapas kompensācijas pieteikumam ir plaši pieejamas, proti, tās var saņemt gan pie procesa virzītāja, gan pašvaldības sociālajā dienestā, gan Tiesu administrācijā, kā arī tās ir atrodamas tiešsaistē internetā.
Aizpildītu pieteikuma veidlapu var iesniegt:
Veidlapu aizpilda cietusī vai cita persona, tomēr tā jāparaksta cietušajam.
Likuma “Par valsts kompensācijām cietušajiem” 9. pantā noteikts, ka valsts kompensācijas pieprasījumu Tiesu administrācijai iesniedz triju gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas konkrētajai personai dod tiesības to darīt.
Kaut arī laiks valsts kompensācijas pieprasīšanai ir pietiekami ilgs (trīs gadi), arvien ir gadījumi, kad cietušie vēršas ar pieteikumu kompensācijas saņemšanai tad, kad termiņš ir nokavēts.
“Nokavējuma iemesls visbiežāk ir nezināšana, paļaušanās, ka vēlāk to izdarīs. Dažkārt cilvēki, kad jautājam, kāpēc vēršas tikai tad, kad termiņš ir nokavēts, nespēj to paskaidrot,” stāsta I. Ozola.
Savukārt advokāte K. Salmgrieze secina, ka viens no termiņa nokavējuma iemesliem varētu būt pārliecība, ka kompensācijas pieprasīšana būs sarežģīta, tai būs nepieciešami lieli ieguldījumi un tā dos salīdzinoši nelielus ieguvumus, tādēļ cilvēks izlemj neko nedarīt.
Ja termiņš kompensācijas cietušajam kriminālprocesā saņemšanai būs nokavēts, Tiesu administrācijai nebūs likumīgu tiesību pieņemt pozitīvu lēmumu par kompensācijas izmaksu. Tiesu administrācijas pārstāve norāda: “Tikai izņēmuma gadījumos, ja termiņš ir nokavēts, administrācija būs tiesīga pieteikumu no cietušā pieņemt un valsts kompensāciju izmaksāt. Piemēram, tā varētu būt situācijā, ja cietušais bijis nepilngadīgs un viņa pārstāvis kāda iemesla dēļ nav realizējis tiesības uz valsts kompensācijas pieprasīšanu un saņemšanu. Pilngadīga persona ir tiesīga to īstenot pati.”
Kā vēl vienu attaisnojošu iemeslu Tiesu administrācijas pārstāve min personas veselības stāvokli, piemēram, ilgstošu bezsamaņu (atrašanos komā). Šāds gadījums praksē ir bijis.
Tāpat kā nokavēta pieprasījuma termiņa gadījumā valsts kompensāciju cietušajam var neizmaksāt arī tad, ja konkrētā situācija neatbilst likumā norādītajiem priekšnoteikumiem. Visbiežāk tas ir saistīts ar noziedzīga nodarījuma radītajām sekām. Piemēram, cietušajam konstatēti viegli miesas bojājumi – skrāpējumi vai hematomas, deguna lūzums –, kas ir traumas, kuras var izārstēt 21 dienas laikā. Tādēļ, lai noteiktu nodarītā kaitējuma sekas, procesa virzītājs nozīmē ekspertīzi. Tās slēdziens ir apliecinājums kompensācijas pieprasījuma izvērtēšanā, skaidro Tiesu administrācijas Valsts kompensācijas cietušajiem nodaļas vadītāja I. Ozola.
Valsts kompensācijas apmērs tiek aprēķināts pēc valstī noteiktās minimālās mēnešalgas brīdī, kad persona tiek atzīta par cietušo. 2024. gadā maksimālais valsts kompensācijas apmērs ir piecas minimālās mēnešalgas.
“Valsts kompensācijas pieprasīšana ir personas brīvprātīgs lēmums. Kompensācija ir īpaši nozīmīga gadījumos, kad noziedzīgo nodarījumu ir pastrādājusi persona bez legāliem ienākumiem,” akcentē advokāte K. Salmgrieze.
Valsts kompensāciju izmaksā:
Ja noziedzīgais nodarījums kvalificēts pēc Krimināllikuma 120. (“Slepkavība, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī”), 121. (“Slepkavība, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas”), 122. (“Slepkavība, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus”), 127. (“Tīšs miesas bojājums, kas nodarīts stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī”), 128. (“Tīša miesas bojājuma nodarīšana, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas”) vai 129. (“Tīša miesas bojājuma nodarīšana, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus”) panta, tad valsts kompensācija tiek izmaksāta 50% apmērā no iepriekš minētā valsts kompensācijas apmēra (atbilstoši noziedzīga nodarījuma sekām).
Valsts kompensācijai nepiemēro nodokļu atvilkumu.
