Sekas, kas radušās cietušajam aiz neuzmanības izdarīta noziedzīga nodarījuma dēļ, piemēram, vidēji smagi miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi vai personas nāve, ir tādas pašas kā tīši izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
FOTO: Freepik.
Publiskajai apspriešanai nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, kura mērķis ir paplašināt personu loku, kam ir tiesības saņemt valsts kompensāciju.
Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” paredzēts, ka par noziedzīgajiem nodarījumiem, kuri izdarīti aiz neuzmanības un kuru dēļ iestājušās kādas no likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” (turpmāk – likums) 3. panta ceturtajā daļā minētajām sekām, izmaksās valsts kompensāciju tādā pašā apmērā kā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti ar nodomu (tīši).
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par minēto likumprojektu var līdz 2024. gada 20. augustam.
Šobrīd atbilstoši likuma 1. pantam fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma dēļ radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu (kaitējumu).
Proti, spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka valsts kompensācija nav izmaksājama, ja noziedzīgais nodarījums izdarīts aiz neuzmanības.
Likuma 3. pants paredz, ka cietušajam ir tiesības uz valsts kompensāciju arī tad, ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs vai viņa līdzdalībnieks nav noskaidrots vai viņš saskaņā ar Krimināllikumu (KL) nav saucams pie kriminālatbildības.
Vienlaikus saskaņā ar minēto pantu pašlaik tiesības uz valsts kompensāciju ir tad, ja tīša noziedzīga nodarījuma dēļ:
|
Vairāk par tēmu LV portālā >> |
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, sekas, kas radušās cietušajam aiz neuzmanības izdarīta noziedzīga nodarījuma dēļ, piemēram, vidēji smagi miesas bojājumi, smagi miesas bojājumi vai personas nāve, ir tādas pašas kā tīši izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
Likumprojekts paredz izslēgt no likuma 1. panta un 3. panta ceturtās daļas vārdus “tīša”, tādā veidā paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības saņemt valsts kompensāciju par noziedzīgajiem nodarījumiem, jo tajā tiks iekļautas arī tās personas, kuras cietušas noziedzīgajā nodarījumā, kas izdarīti aiz neuzmanības.
Likumprojekta anotācijā skaidrots: paplašinot kompensācijas saņēmēju loku, tiks atzīta un novērtēta arī neuzmanības dēļ nodarīto noziedzīgo nodarījumu izraisītā kaitējuma nozīme un ietekme uz cietušajiem:
“Izmaiņas veicinās lielāku sociālo taisnīgumu un nodrošinās valsts atbalstu visiem cietušajiem, tādējādi mazinot nevienlīdzību un veicinot sabiedrības uzticību tiesībaizsardzības sistēmai un valsts institūcijām kopumā.”
Plānots, ka minētās izmaiņas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Līdz ar to likumprojektā papildus paredzēts ieviest pārejas noteikumu, nosakot, ka Tiesu administrācija līdz 2024. gada 31. decembrim izskatīs kompensācijas pieprasījumus un valsts kompensāciju piešķirs atbilstoši likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.
Proti, līdz 2024. gada 31. decembrim tiesības saņemt valsts kompensāciju būs KPL noteiktajā kārtībā par cietušo atzītajai personai par tīša noziedzīga nodarījuma dēļ radīto kaitējumu, taču ar 2025. gada 1. janvāri tiesības saņemt valsts kompensāciju būs arī tādām personām, kurām kaitējums radies no noziedzīgā nodarījuma, kas izdarīts aiz neuzmanības.
UZZIŅAITīšs noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma (KL) izpratnē noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu (skat. KL 9. pantu):
Noziedzīgs nodarījums aiz neuzmanības Savukārt atbilstoši KL 10. pantam noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja persona to izdarījusi aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības:
|
Ar noteikumu projektu var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”.
Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (likumprojekts ir pieejams šeit), augšējā kreisajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona.
Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”.
Izteikt priekšlikumus un iebildumus par likumprojektu var līdz 20. augustam.
