Precizēs mantas konfiskācijas kārtību gadījumos, ja noziedzīgi iegūta manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu sajaukšana ar legāli iegūtiem līdzekļiem nozīmē, ka nav iespējams precīzi noteikt, kura mantas daļa (piemēram, nekustamais īpašums, transportlīdzeklis) ir iegādāta par likumīgi iegūtiem līdzekļiem, bet kura – nopirkta par naudu, kas iegūta noziedzīgās darbībās.

Kriminālprocesa likuma 634.¹ panta divpadsmitā daļa paredz, ka nolēmums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju izpildāms Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā (turpmāk – NIMKIL) vai normatīvajos aktos, kas regulē rīcību ar valstij piekritīgo mantu, noteiktajā kārtībā.

Likumā šobrīd nav noteikta izpildes kārtība nolēmumiem par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā gadījumos, ja manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem. Tieslietu ministrijas izstrādātajā likumprojektā “Grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā” (turpmāk – likumprojekts) paredzēts nolēmuma izpildes regulējums tieši minētajiem gadījumiem.

Turpinājumā apskatīsim būtiskākās plānotās izmaiņas.

Paplašina personu loku, kuras var pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, izpildot nolēmumu par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir atsavināt konfiscēto mantu un iegūtos līdzekļus novirzīt cietušajiem nodarītā kaitējuma kompensācijas segšanai, bet atlikumu pārskaitīt valsts budžetā.  Turpretī gadījumos, kad izpildāma mantas konfiskācija noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, mantas atsavināšanas mērķis ir iegūt līdzekļus, no kuriem valsts budžetā pārskaitāma summa noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, bet atlikums atzīstams par legāli iegūtiem līdzekļiem.

Līdz ar jauna veida nolēmuma izpildes kārtības ieviešanu NIMKIL likumprojektā plānots ieviest jaunus terminus (un saskaņot to lietojumu likumā):

• parādnieks – persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess vai kas ir notiesāta un kuras manta atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta vai konfiscēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā;
• kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks – persona, kas nav parādnieks, bet kuras manta konfiscēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā;
• nodrošinātais kreditors – persona, kuras mantai, kas konfiscēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, prasījuma nodrošināšanai reģistrēta ķīla;
• piedzinējs – kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, nodrošinātais kreditors vai persona, kas zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka.

Patlaban noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes procesā tikai cietušajam, kura labā piedzīta kompensācija krimināllietā, ir piešķirtas tiesības pārsūdzēt zvērināta tiesu izpildītāja darbības, paturēt mantu pēc nenotikušas izsoles, izmantot ieskaitu un citas tiesības. Tomēr, ieviešot regulējumu, kas piemērojams gadījumos, kad manta ir sajaukta ar legāli iegūtiem līdzekļiem, likumprojektā paredzēts iepriekš minētās tiesības piešķirt arī:

• kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam;
• nodrošinātajam kreditoram;
• personai, kas zvērinātam tiesu izpildītājam iesniegusi izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka.

Papildināts apstākļu uzskaitījums, kuri nav šķērslis izpildes veikšanai

NIMKIL 4. pants regulē noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildu lietas ieviešanu, vienlaikus nosakot apstākļus, kas nav uzskatāmi par šķērsli izpildes veikšanai.

Ar likumprojektu iecerēts minēto pantu papildināt, nosakot, ka parādnieka vai kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka:

• nāve,
• rīcībspējas ierobežošana,
• fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām process,
• tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšana,
• ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas procesa pasludināšana,
• darbības izbeigšana

nav uzskatāma par šķērsli izpildu lietas ievešanai un nav pamata ievestās izpildu lietvedības apturēšanai vai izbeigšanai.

Plānots noteikt, ka zvērināts tiesu izpildītājs varēs turpināt izpildi, ja piedzinējs segs izdevumus

Likumprojekta anotācijā vēstīts: noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpilde ir zvērināta tiesu izpildītāja kompetencē tajos gadījumos, kad no šīs mantas realizācijā iegūtiem līdzekļiem ir vai būs sedzama cietušajam nodarītā kaitējuma kompensācija. Ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka no konfiscētās mantas atsavināšanas konkrētais mērķis var netikt sasniegts, jo, piemēram, mantai nav vērtības, zvērināts tiesu izpildītājs izpildu dokumentu var nodot izpildei Valsts ieņēmumu dienestam, tādējādi mainot mantas konfiskācijas izpildes subjektu (skat. NIMKIL 6. pantu).

Ņemot vērā, ka plānots papildināt personu loku, kuras var pretendēt uz daļu no mantas konfiskācijas rezultātā iegūtiem līdzekļiem, un pieņemot, ka šīm personām var būt citi uzskati par konfiscētās mantas atsavināšanas iespējamību, likumprojektā paredzēts, ka piedzinējs var lūgt turpināt nolēmuma izpildi, veicot samaksu par zvērināta tiesu izpildītāja sprieduma izpildes izdevumiem.

Vienlaikus ar likumprojektu precizēts, ka zvērināts tiesu izpildītājs izpildu lietu var nodot izpildei ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu (atbilstoši situācijai to nodrošina, piemēram, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības).

Papildina pirkuma maksas ieskaita regulējumu

NIMKIL 12. pants noteic, ja stājies spēkā gala nolēmums kriminālprocesā, cietušajam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, ir atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu, kas pamatots ar izpildu dokumentu. Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu cietušā prasījumu apmierināšanai, cietušais var ieskaitīt pirkuma cenā savus prasījumus tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.

Likumprojektā iecerēts likumu papildināt ar nosacījumu, ka, izpildot nolēmumu par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, piedzinējam, kurš nosolījis, iegādājies bez izsoles vai paturējis pēc nenotikušas izsoles konfiscēto kustamo mantu vai nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā savu prasījumu nodrošinātajā vai izpildu dokumentā norādītajā apmērā, bet, ja pircējs ir kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, – to summu, kāda viņam saskaņā ar zvērināta tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no mantas pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Ja ar pārdošanā saņemto summu nepietiek visu prasījumu apmierināšanai, piedzinējs var ieskaitīt pirkuma cenā savu prasījumu tikai tās summas apmērā, kāda viņam saskaņā ar aprēķinu pienākas.

Precizēts par konfiscēto mantu noslēgto līgumu saistošais spēks

NIMKIL 13. pants paredz: ja persona, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei, ir noslēgusi līgumu, kura priekšmets ir attiecīgā manta, šis līgums nav saistošs personai, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā mantu nosolījusi vai iegādājusies bez izsoles, vai paturējusi pēc nenotikušas izsoles.

Ar likumprojektu iecerēts noteikt izņēmuma gadījumu, kad normā norādītie līgumi ir saistoši mantas ieguvējam. Proti, kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam nebūs liegts nosolīt, paturēt vai citā NIMKIL paredzētajā veidā iegādāties konfiscēto mantu, tomēr tādos gadījumos personai būs saistoši viņas pašas iepriekš par mantu noslēgtie līgumi.

Turklāt, pielāgojoties Dzīvojamo telpu īres likuma regulējumam, likumprojektā paredzēts svītrot normu, kas noteic, ka nekustamā īpašuma ieguvējam ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Nosaka regulējumu iegūto līdzekļu sadalei

Ar likumprojektu plānots noteikt, ka no naudas līdzekļiem, kas iegūti konfiscētās mantas realizācijas rezultātā, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms sedz sprieduma izpildes izdevumus un pārējo summu sadala šādā secībā:

• sedz nekustamā īpašuma nodokļa parādu, kas pamatots ar zvērinātam tiesu izpildītājam izpildei iesniegtu lēmumu par nodokļa parāda piedziņu;
• sedz valsts prasījumu izpildu dokumentā norādītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu summas apmērā;
• atlikušos līdzekļus sadala Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Katras nākamās kārtas prasījumi tiek apmierināti pēc iepriekšējās kārtas prasījumu pilnīgas apmierināšanas, taču gadījumā, ja līdzekļi nav pietiekami, lai apmierinātu cietušajam nodarītā kaitējuma kompensāciju, to sedz no valsts prasījumam paredzētajiem līdzekļiem un atlikušos naudas līdzekļus ieskaita valsts budžetā.

NIMKIL 13. panta trešā daļa pašlaik noteic, ka persona, kuras tiesības ir aizskartas ar mantas konfiskāciju, var vērsties tiesā vispārējā kārtībā pret personu, kuras īpašumā, valdījumā vai turējumā šī manta atrodas, bet nevar pretendēt uz konfiscēto mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi.

Ar likumprojektu plānots precizēt iepriekš minēto kārtību, nosakot, ka trešās personas (personas, kas nav ne kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, ne nodrošinātais kreditors, ne personas, kas iesniegušas izpildei izpildu dokumentu par piedziņu no parādnieka), kuru tiesības ir aizskartas ar mantas konfiskāciju, var vērsties tiesā vispārējā kārtībā pret personu, kuras manta tiek pakļauta konfiskācijas izpildei, bet nevar pretendēt uz konfiscēto mantu vai naudu, kas iegūta, veicot konfiskācijas izpildi, izņemot uz naudas līdzekļiem, kas atlikuši pēc NIMKIL noteiktās iegūtu līdzekļu sadales.

Papildināta mantas novērtēšanas kārtība un izsoles regulējums

Tāpat likumprojektā paredzēts:

• precizēt kustamās mantas aprakstīšanu, fotofiksāciju un novērtēšanu (apķīlāšanu), nosakot, ka minētais tiek realizēts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ja NIMKIL nav paredzēts citādi;
• noteikt, ka nekustamo īpašumu apraksta pēc piedzinēja lūguma vai tad, ja to par nepieciešamu atzīst zvērināts tiesu izpildītājs. Tādā gadījumā nekustamo īpašumu novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtību. Cietušais un piedzinējs var lūgt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanu;
• noteikt zvērināta tiesu izpildītāja tiesības iecelt nekustamā īpašuma pārvaldnieku, kurš par pārvaldīšanu saņem atlīdzību, izņemot gadījumu, kad viņš ir kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, parādnieka tuvinieks, nekustamā īpašuma īrnieks vai nomnieks;
• noteikt aizliegumu piedalīties konfiscētās mantas (arī nekustamā īpašuma) izsolē, kā arī pirkt konfiscēto mantu bez izsoles šādām personām – zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš veic konkrētās mantas konfiskācijas izpildi, personām, kuras veikušas mantas (arī nekustamā īpašuma) novērtēšanu, parādniekam;
• noteikt, ka zvērināts tiesu izpildītājs var pārdot konfiscēto mantu konkrētai personai (pircējam) bez izsoles, ja konfiscēto mantu varētu būt neiespējami vai nav izdevies pārdot izsolē. Par konfiscētās mantas pārdošanu bez izsoles zvērināts tiesu izpildītājs pieņem lēmumu, kurā norāda apstākļus, kas pieļauj veikt mantas pārdošanu bez izsoles. Lēmumu nosūta cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, – arī piedzinējam, kuri to var pārsūdzēt Civilprocesa likuma 632. pantā noteiktajā kārtībā;
• noteikt, ka par nekustamā īpašuma konfiskācijas izpildi zvērināts tiesu izpildītājs paziņo cietušajam, bet, ja izpildāms nolēmums par mantas konfiskāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērā, – arī piedzinējam, nekustamā īpašuma kopīpašniekam (izņemot tādas dzīvojamās mājas kopīpašniekus, kura nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, kā arī garāžu un zemes zem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašniekus) un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā nekustamais īpašums vai tā daļa atrodas.

Šī gada 18. septembrī Saeima likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.