Personai par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu tika piemērots drošības līdzeklis – arests. Izskatot lietu pirmās instances tiesā, apcietinājums tika atcelts, un tika noteikta drošības nauda 10 000 eiro apmērā. Līdz sprieduma taisīšanai šajā lietā persona nekavēja un netraucēja kriminālprocesa norisi. Tiesa nosprieda sodīt ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem (reāli). Spriedumā ir norādīts, ka pēc sprieduma spēkā stāšanās par A. A. iemaksāto drošības naudu 10 000 eiro apmērā atdot tās devējai B. B. Apelācija netika iesniegta. Vai B. B. ir tiesības lūgt atmaksāt viņai drošības naudu, ja A. A. izvairīsies no soda izciešanas (aizbēgs no valsts, slēpsies utt.)?
No jautājuma secināms, ka tiesa jau ir lēmusi, ka pēc sprieduma spēkā stāšanās drošības nauda pilnā apmērā atdodama tās devējai.
Tātad iemaksātā drošības nauda jums tiks atdota pēc sprieduma spēkā stāšanās.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 632. panta pirmo daļu pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā un spriedums nav pārsūdzēts. Saīsinātais spriedums stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.
Apelācijas sūdzība vai protests jāiesniedz ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums (skat. KPL 550. pantu).
Arī lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu iesniedzams 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas (skat, KPL 530. pantu).
Plašāka informācija par drošības naudu atrodama KPL 257. pantā. Atbilstoši minētā panta piektajai daļai, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais nepilda procesuālos pienākumus vai izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu, tad drošības nauda ar procesa virzītāja lēmumu ieskaitāma valsts budžetā, bet citos drošības līdzekļa atcelšanas vai grozīšanas gadījumos atdodama tās devējam.
Aizdomās turētais ir persona, par kuru pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona. Persona aizdomās turētā statusu iegūst no brīža, kad procesa virzītājs pieņem attiecīgo lēmumu.
Savukārt apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Tā kā apelācijas sūdzība nav iesniegta, jādomā, ka tiesas spriedums stājies spēkā un A. A. vairs nav ne aizdomās turētā statusa, ne apsūdzētā statusa, bet atbilstoši KPL 74.1 pantam A. A. ir notiesātais (no notiesājoša sprieduma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas apsūdzētais iegūst notiesātā statusu).
KPL 74.3 pants paredz, ka notiesātajam ir pienākums:
Ja A. A. aizbēgs no valsts vai slēpsies, tad pret A. A. tiks uzsākts jauns kriminālprocess.
Saskaņā ar Krimināllikuma 312. panta otro daļu par izvairīšanos no brīvības atņemšanas vai tiesību ierobežošanas soda izciešanas paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
