Attēlā degvielas pistoles uzpildes stacijā.
FOTO: Edijs Pālens, LETA.
1. oktobrī spēkā stājas grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas paredz samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai un benzīnam. Plānots, ka degvielas cena varētu samazināties par aptuveni astoņiem centiem litrā.
Sakarā ar būtisku degvielas cenu kāpumu starptautiskajos tirgos, ko izraisījuši ģeopolitiskie notikumi un traucējumi naftas piegādes ķēdēs, kas ietekmē arī Latvijas tirgu, Saeima jau 2026. gada 26. martā atbalstīja jaunu Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumu.
Regulējums stājās spēkā 28. martā un paredzēja, ka no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam tiek samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai – no sākotnējiem 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Savukārt marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, akcīzes nodokļa likme tika noteikta 21 eiro par 1000 litriem.
Ņemot vērā joprojām saspringto situāciju degvielas tirgū un tās ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Saeima 18. jūnijā lēma akcīzes nodokļa samazinājuma termiņu pagarināt līdz šī gada beigām. Līdz ar to 27. jūnijā stājās spēkā jauni grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā.
Tā kā ģeopolitiskais saspīlējums nemazinās un naftas produktu un degvielas cenas turpina kāpt, Saeima 24. septembrī izšķīrās par vēl vienu akcīzes nodokļa samazinājumu. Šoreiz tas skar gan dīzeļdegvielu, gan benzīnu.
Steidzamības kārtībā pieņemtie grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā, kas stājas spēkā 1. oktobrī, paredz no 1. oktobra līdz gada beigām samazināt dīzeļdegvielai akcīzes nodokļa pagaidu likmi no 396 līdz 330 eiro par 1000 litriem. Savukārt bezsvina benzīnam noteikta pagaidu akcīzes nodokļa likme 490 eiro apmērā par 1000 litriem.
Pēc likumprojekta autoru aplēsēm, izmaiņas varētu samazināt gan dīzeļdegvielas, gan benzīna cenu mazumtirdzniecībā par aptuveni astoņiem centiem litrā, ja nodokļa samazinājums pilnā apmērā tiktu atspoguļots degvielas cenā, vienlaikus mazinot izmaksu slogu transporta, loģistikas, būvniecības, ražošanas un citu nozaru uzņēmumiem.
Ņemot vērā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa deklarēšanas un maksāšanas kārtību, kā arī ar to saistīto ieņēmumu ieskaitīšanu valsts budžetā, pasākuma ietekme uz valsts budžeta naudas plūsmu 2026. gadā prognozējama mīnus 9,6 miljoni eiro, savukārt 2027. gadā – 4,8 miljoni eiro, norādīts anotācijā.
Akcīzes nodokļa samazinājuma ietekmi uz valsts budžetu kompensēs ieņēmumu pārpilde no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas. Šāds risinājums paredzēts kā vienreizējs pasākums.
Konkurences padome (KP) ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par to, kā 2026. gada 1. aprīlī ieviestais dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa samazinājums atspoguļojies dīzeļdegvielas pilona cenās jeb cenās bez atlaidēm. Tika paredzēts, ka, samazinot akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, tās cena samazinātos par aptuveni 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
KP secināja, ka visā akcīzes nodokļa samazinājuma periodā dīzeļdegvielas pilona cenas pēc nodokļa samazināšanas bija vidēji par 4,95 centiem litrā zemākas, nekā tās būtu tad, ja akcīzes nodokļa samazinājums nebūtu ieviests. Tas atbilst aptuveni 58% pārnesei no akcīzes nodokļa samazinājuma uz gala patērētāju cenām.
KP arī konstatēja, ka akcīzes nodokļa samazinājuma pārneses apmērs laika gaitā nebija vienmērīgs. Visizteiktākais cenu samazinājums bija novērojams pirmajā nedēļā pēc akcīzes nodokļa likmes samazināšanas. Turpmākajā periodā efekts mazinājās un no 2026. gada 6. aprīļa stabilizējās aptuveni 4,52 centu litrā jeb 53% apmērā no paredzētā nodokļa samazinājuma. Tātad sākotnējā cenu reakcija bija spēcīgāka nekā noturīgais efekts turpmākajās nedēļās.
