SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
Šodien
Lasīšanai: 23 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Nodokļi
1
1

Kādā gadījumā iestājas pienākums reģistrēt saimniecisko darbību; kādas ir nodokļu režīma izvēles, un kas jāzina pašnodarbinātajam

Saimnieciskās darbības veicējam nodokļu maksāšanā pēdējos gados ir mainījušās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes un neapliekamais minimums. Likumā nemainīgi ietverts uzskaitījums par trim ienākumu kritērijiem obligātajai reģistrācijai. Cilvēki arvien biežāk izmanto iespēju pelnīt interneta platformās, kas var radīt nepieciešamību reģistrēt saimniecisko darbību, tostarp saistībā ar PVN piemērošanu. Ne vienmēr ir saprotams jau vairākkārt pagarinātais īpašais autoratlīdzības režīms.

LV portālu konsultēja un atbildes uz jautājumiem sniedza Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu speciālisti.

Kādā gadījumā iestājas pienākums reģistrēt saimniecisko darbību

Iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā uzskaitīts:

“1.3 Fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

  • darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumu taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumu trijos taksācijas periodos);
  • ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas atbilstoši šā likuma 9. panta pirmās daļas 19.2 punktam*;
  • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.”

* Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta (Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi) pirmās daļas 19.2 punkts paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti arī ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas, izņemot ienākumu no: a) pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas; b) kapitāla pieauguma un pārējā ienākuma no kapitāla; c) metāllūžņu pārdošanas.


PIEMĒRS: TIRDZNIECĪBA INTERNETA PLATFORMĀ

Jautājums: Cilvēki, kuri pelna naudu interneta platformās, LV portālam nereti jautā par nodokļu pienākumiem. Varbūt varat minēt piemēru, kad jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja cilvēks nopelna naudu interneta platformā?

VID atbilde/piemērs: Cilvēks vēlas pārdot savas grāmatas (vairākus desmitus), ievietojot sludinājumus internetā. Par iegūto naudu viņš pirks jaunas grāmatas, kuras pēc tam atkārtoti tirgos internetā. Ja persona regulāri pelna naudu interneta platformā, kas atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta 1.daļai uzskatāma par saimniecisko darbību, tad viņai ir pienākums reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam pirms tās uzsākšanas, t. i., pirms sludinājumu ievietošanas par grāmatu pārdošanu.

 

Ko dēvē par pašnodarbināto

Cilvēki, kuri gūst ienākumus, strādājot individuāli, bieži vien sevi dēvē par pašnodarbinātajiem. Tas nav nepareizi, gluži otrādi – ir pat atbilstoši, jo, reģistrējot saimniecisko darbību, jebkurā nodokļu režīmā saimnieciskās darbības veicējs kļūst par pašnodarbināto (veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), izņemot atsevišķus gadījumus.

Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikts, ka pašnodarbinātais ir fiziskā persona, kura reģistrējusies kā:

  • saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
  • individuālais komersants (IK);
  • mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja (nodoklis ietver sociālo apdrošināšanu);
  • persona, kas gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma (autoratlīdzību) un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
  • zvērināts notārs un vairāku citu profesiju pārstāvji.

Autoratlīdzības saņēmēji

Arī autoratlīdzības saņēmēji ir obligāti apdrošināmas personas. Autors var reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs un pats maksāt gan IIN, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Autoratlīdzības saņēmējs saimnieciskās darbības izdevumos var piemērot nosacītos izdevumus 25% vai 50% apmērā no autoratlīdzības, ņemot vērā autora darbu vai izpildījuma veidu.

Savukārt, ja autoratlīdzības saņēmējs izvēlas nereģistrēt saimniecisko darbību, atlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības, nepiemērojot nosacītos izdevumus vai nodokļa atvieglojumus, ietur nodokli 25% apmērā. Par “īpašo autoratlīdzības režīmu” dēvētais nodoklis ietver 80% valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas noteikts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” pārejas noteikumos – 163., 164., 165., 166., 167., 168., 169., 170. un 171. punktā.

Individuālais komersants

Fiziskā persona, gūstot ienākumus no saimnieciskās darbības, var reģistrēties VID vai Uzņēmumu reģistrā, ja izvēlas būt individuālais komersants (IK).

Arī individuālais komersants ir pašnodarbinātais, respektīvi, maksā nodokļus kā pašnodarbināta persona.

Pašnodarbināto kā obligāto iemaksu veicēju VID reģistrē vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.


JOMAS, KURĀS VAR DARBOTIES TIKAI UZŅĒMUMU REĢISTRĀ REĢISTRĒTI UZŅĒMUMI UN ORGANIZĀCIJAS

Jautājums: Kad pašnodarbināto (obligāto iemaksu veicēju) reģistrē kā IK?

VID atbilde: Tiesības darboties atsevišķās jomās ir tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem vai organizācijām (piemēram, komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, publiskām personām un iestādēm u. c.); šajās jomās nav iespējams reģistrēt saimniecisko darbību VID. Tās ir, piemēram, jomas, kurās sniedz transporta pakalpojumus, dzērienu un tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecība u. c.

VID tīmekļvietnē pieejamajā informācijā saimnieciskās darbības veicējiem ir uzskaitītas jomas, kurās nevar veikt saimniecisko darbību.

 

Nodokļu režīma izvēles – tikai divas

Saimnieciskās darbības veicējam (pašnodarbinātajam) nodokļi jāmaksā pašam – periodos un apmērā atbilstoši izvēlētajam nodokļu režīmam. Iespējami divi nodokļu maksāšanas režīmi:

  • vispārējā nodokļa maksāšanas kārtība; 
  • mikrouzņēmumu nodoklis.

Vispārējā nodokļa maksāšanas kārtībā saimnieciskās darbības veicējs maksā IIN un VSAOI.

IIN aprēķina un maksā reizi gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ar IIN apliekamais ienākums ir starpība (peļņa) starp ieņēmumiem no saimnieciskās darbības un izdevumiem. IIN aprēķina no gadā gūtajiem kopējiem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Kopējos ienākumos ieskaita gan saimnieciskās darbības ienākumus, gan citur, piemēram, algotā darbā, gūtos ienākumus. Ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai ņem vērā neapliekamo minimumu, atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Gada ienākumu deklarācija par iepriekšējo gadu jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam, bet, ja ienākumi gadā pārsniedz 105 300 eiro, tad no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam.

IIN likme ir 25,5% – gada ienākumam līdz 105 300 eiro; gada ienākumam, kas pārsniedz 105 300 eiro, – 33%. 

VSAOI maksā reizi ceturksnī. Ja ceturksnī vai kādā mēnesī ienākumu no saimnieciskās darbības nav, tad sociālās iemaksas par šo ceturksni vai attiecīgo mēnesi nav jāmaksā.

Lai noteiktu obligāto iemaksu objektu, ienākumu nosaka kā konkrētā mēneša ieņēmumu un izdevumu starpību.

Ja peļņa ir vismaz 780 eiro mēnesī (valstī 2026. gadā noteiktā minimālā alga), tad VSAOI veic no brīvi izvēlētas summas, kas nedrīkst būt mazāka par 780 eiro mēnesī (šī summa ir obligāto iemaksu objekts). VSAOI likme ir 31,07%.

Turpretī, ja peļņa ir mazāka par 780 eiro mēnesī, no visas summas veic iemaksas 10% apmērā – pensiju apdrošināšanai.

Pašnodarbinātais var veikt iemaksas arī no visa ienākuma.

VSAOI deklarē, iesniedzot pašnodarbinātā ziņojumu reizi ceturksnī: līdz 17. janvārim/17. aprīlim/17. jūlijam/17. oktobrim.

Samaksas termiņš ir līdz ceturksnim sekojošā mēneša 23. datumam.

Ja pašnodarbinātais maksā VSAOI pilno likmi (31,07%), viņam ir: pensiju; invaliditātes; maternitātes un paternitātes; slimības; vecāku un veselības apdrošināšana. Iemaksu objektu, no kura maksā likmi 31,07% apjomā, ņem vērā, piešķirot un aprēķinot pabalstus – slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku.

Ja pašnodarbinātā ienākumi ir mazāki par minimālo algu valstī, no faktiskā ienākuma veicot iemaksas 10% apmērā, tās papildina pensijas kapitālu un veidojas stāžs pensijai.


Plašāk par sociālo apdrošināšanu lasi LV portālā

Mikrouzņēmumu nodoklis (MUN). Likme ir 25% no apgrozījuma. Reizi ceturksnī, līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam, VID jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija. Ceturkšņa deklarāciju iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, kurā mikrouzņēmumam ir bijis apgrozījums. MUN maksā no mikrouzņēmuma apgrozījuma (saimnieciskās darbības ieņēmumiem, no kuriem neatskaita izdevumus). Nav neapliekamā minimuma, nav iespējams atgūt attaisnotos izdevumus, kā arī netiek piemēroti atvieglojumi.

MUN maksātājs var izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu.

IIN maksā visi; no VSAOI maksājumiem ir atbrīvotie

Iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākumiem maksā visi, tātad ikviens, kam jāreģistrējas kā nodokļu maksātājam, ja tiek gūti ienākumi atbilstoši vienam no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajiem kritērijiem.

No valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas ir atbrīvoti autoratlīdzības saņēmēji, kuri ir sasnieguši vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuriem ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus), kā arī personas ar I vai II grupas invaliditāti.


KURAS IEDZĪVOTĀJU GRUPAS IR ATBRĪVOTAS NO VSAOI

Jautājums: Vai no VSAOI ir atbrīvoti arī citi saimnieciskās darbības veicēji ar I un II grupas invaliditāti vai tikai autoratlīdzības saņēmēji?

VID atbilde: No valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas ir atbrīvotas personas, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija (tai skaitā priekšlaikus), kā arī personas ar I vai II grupas invaliditāti, tostarp:

  • zemnieku (zvejnieku) saimniecību īpašnieki, kuri, nebūdami darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);

  • fiziskā persona, kura veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;

  • fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kura gūst ienākumu no intelektuālā īpašuma (autoratlīdzības saņēmēji).

Apliecinājums VID par plānotajiem ienākumiem nav jāiesniedz

No 2026. gada 1. janvāra pašnodarbinātai personai (tai skaitā autoratlīdzības saņēmējam) neaprēķina minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – saskaņā ar 2026. gada 16. aprīļa grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Tātad pašnodarbinātajam, kam plānotie ceturkšņa ienākumi 2026. gadā nepārsniegs 2340 eiro, vairs nav jāiesniedz VID “Pašnodarbinātā apliecinājums par plānotajiem ienākumiem”.

Kāds ir NACE kods

Atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 15. punktam nodokļu maksātāja pienākums ir EDS līdz 1. maijam iesniegt informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas.

Savai saimnieciskajai darbībai piemērotāko darbības veidu nodokļu maksātājs izvēlas  patstāvīgi, taču paziņotajam pamatdarbības veidam jāatbilst reālajai situācijai un jāatspoguļo attiecīgā nodokļu maksātāja piederība noteiktā brīdī kādai konkrētai nozarei un darbības jomai.

Pamatdarbības veida definīcija ir noteikta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 32. punktā, saskaņā ar kuru tas ir klasificēts nodokļa maksātāja darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem.

NACE kodu klasifikators pieejams Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē.

Ja rodas neskaidrības, jāsazinās ar Centrālo statistikas pārvaldi, zvanot uz tālruņa numuru +371 80000098 vai rakstot uz e-pasta adresi: pasts@csp.gov.lv.

Kā nodokļus maksā pašnodarbinātais, kurš ir arī darba ņēmējs

Ja darba ņēmējam paralēli algotajam darbam ir sava saimnieciskā darbība, tad nodokļus no saimnieciskās darbības ienākumiem viņš maksā patstāvīgi, tāpat arī pats kārto saimnieciskās darbības grāmatvedību un nodokļus maksā atbilstoši paša izvēlētajam nodokļu režīmam (vispārējais nodokļu režīms vai mikrouzņēmumu nodoklis).

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, IIN piemēro visiem gada ienākumiem, kuros iekļauti ne tikai ienākumi no saimnieciskās darbības, bet arī darba alga, pensija u. c. ienākumi.

Gada ienākumi ir mazāki par neapliekamo minimumu. Vai jāmaksā nodoklis 50 eiro apmērā?

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. pantā norādīts: maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts ienākums gada neapliekamā minimuma apmērā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Saimnieciskās darbības veicējiem mēdz būt nelieli un neregulāri ienākumi. 2026. gadā neapliekamais minimums ir 6600 eiro gadā. Samaksājot sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir no apliekamā ienākuma atskaitāmie izdevumi, var būt situācija, ka gada apliekamais ienākums ir mazāks par 6600 eiro. Arī tad, ja ienākumi ir mazi, apliekamais ienākums var nesasniegt neapliekamā minimuma summu.


gada NEAPLIEKAMĀ MINIMUMA piemērošana, JA IENĀKUMI IR NEREGULĀRI

LV portāla lasītāja jautājums:

Esmu pašnodarbinātais. Cenšos saprast, vai IIN neapliekamo minimumu aprēķina par visu gadu arī tad, ja nostrādāti daži mēneši. Piemēram, strādāju kā pašnodarbinātais trīs mēnešus gadā. Tas ir vienīgais ienākumu avots. Katru mēnesi saņemu 2000 eiro, no kā samaksāju VSAOI. Gadā mani ienākumi nepārsniedz neapliekamo minimumu 6600 eiro apmērā, bet mēnesī – pārsniedz. Vai neapliekamais minimums tiek rēķināts par visu gadu vai “aktīvajiem” mēnešiem?

 

VID atbilde:

Fiziskās personas – iekšzemes nodokļa maksātāja – gada apliekamais ienākums ir viņa gada ienākums (izņemot neapliekamos ienākumus), no kura atskaitīti:

  • attaisnotie izdevumi;

  • maksātāja gada neapliekamais minimums;

  • nodokļa atvieglojumi.

Vienlaikus likuma 19. pantā paredzēts, ka nodokļa maksātājs, kas ir reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 23. jūnijam vienotajā nodokļu kontā iemaksā 50 eiro, ja taksācijas gadā nav gūts ar nodokli apliekams ienākums no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma nepārsniedz 50 eiro.

Minimālais IIN nav jāmaksā, ja:

  • nodokļa maksātājs taksācijas gadā veicis IIN maksājumus vai VSAOI par darbiniekiem vai VSAOI par sevi kā pašnodarbinātu personu;

  • taksācijas gads ir pirmais, kurā veikta saimnieciskās darbības reģistrācija, un nākamais taksācijas gads, kā arī gads, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Attiecībā uz maziem ienākumiem likums paredz vēl vienu situāciju, kad IIN nav jāmaksā, proti, ja apliekamais ienākums gadā nesasniedz vienu eiro.

Vai saimnieciskās darbības veicējam jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā

Saimnieciskās darbības veicējiem (fiziskajām personām) var būt jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, tostarp, ja saimnieciskajā darbībā tiek sniegti pakalpojumi citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī. 

PVN piemērošanā sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem svarīgs ir to sniegšanas vietas noteikšanas princips. Piemēram, ja cilvēks nopelna naudu interneta platformā, tiek pārdota prece vai pakalpojums, izmantojot ārvalstu interneta platformu.

VID PVN maksātāju reģistrā jāreģistrējas, ja izpildās kāds no minētajiem nosacījumiem:

  • kopējo darījumu vērtība kalendārajā gadā pārsniedz Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteikto PVN reģistrācijas slieksni (50 000 eiro);
  • saimnieciskās darbības ietvaros Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tiek saņemti pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, no ārvalsts uzņēmuma, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā;
  • saimnieciskās darbības ietvaros Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē tiek sniegti pakalpojumi, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 19. panta pirmo daļu, citas ES dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam;
  • tiek veikta preču iegāde ES teritorijā (piemēram, lai preces pēc tam pārdotu tālāk) un to kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendārajā gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro.


PVN PIEMĒROŠANA, SAŅEMOT PLATFORMAS IZMANTOŠANAS PAKALPOJUMUS NO CITĀ VALSTĪ REĢISTRĒTA NODOKĻA MAKSĀTĀJA

LV portāla lasītāja jautājums:

Apsveru iespēju reģistrēties un atvērt kontu “freelance” darbu mājaslapā “Fiverr”. Mēģinu saprast, kas man jādara, lai viss būtu legāli. Vai man, pirms atveru kontu, jāreģistrējas VID? Kā ar nodokļu apmaksu? Vai ir kāds slieksnis, no kura jāsāk maksāt nodokļus? Apšaubu, ka pirmajos mēnešos izdosies nopelnīt kaut ko vairāk par pāris eiro.

VID atbilde*:

Saimnieciskā darbība jāreģistrē pirms tās uzsākšanas, ja ienākumi ir regulāri un sistemātiski vai ja ir vismaz trīs darījumi gadā, vai arī ieņēmumi no šiem darījumiem pārsniedz 14 229 eiro gadā. Plašāk par saimnieciskās darbības reģistrāciju, nodokļu nomaksas režīmiem un citu būtisku informāciju aicinām uzzināt VID tīmekļvietnes sadaļā “Saimnieciskās darbības veicēji”.

Tā kā platforma Fiverr.com neietur nodokļus, tai kopš 2023. gada ir pienākums ziņot VID par izmaksātajām summām (DAC7 prasības). DAC7 ir Padomes Direktīva (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar kuru groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvo sadarbību nodokļu jomā, kas ievieš pienākumu digitālo platformu operatoriem (gan ES, gan ārpus ES) ziņot par pārdevēju ienākumiem. Tas nozīmē, ka VID saņem informāciju par personas gūtajiem ienākumiem. Ja saimnieciskā darbība nebūs reģistrēta, VID var aprēķināt nodokļus un aicināt jūs tos nomaksāt. 

Tāpat personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, pirms tā saņem pakalpojumu no citas dalībvalsts reģistrēta nodokļa maksātāja, trešās valsts vai trešās valsts teritorijas nodokļa maksātāja, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē.

Tādējādi, ja jūs saņemsiet platformas izmantošanas pakalpojumus no citā valstī reģistrēta nodokļa maksātāja, proti, no platformas Fiverr.com, jums ir pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā pirms minēto pakalpojumu saņemšanas.

Norādāms, ka jūs varat izvēlēties, vai reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā vai īpašajā PVN reģistrācijas kārtībā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.pantā noteikto.

Ja reģistrēsieties VID PVN maksātāju reģistrā īpašajā PVN reģistrācijas kārtībā, tad PVN 21% apmērā jums būs jāaprēķina un jāmaksā tikai par pakalpojumiem, kas saņemti no ES vai trešajām valstīm un/vai precēm, kas iegādātas ES teritorijā. PVN nebūs jāmaksā par ieņēmumiem, kas gūti no pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas, kas būtu jādara gadījumā, ja VID PVN maksātāju reģistrā reģistrēsieties vispārīgajā kārtībā.

* Skat.: LV portāls. E-konsultācija “Par saimnieciskās darbības reģistrāciju”. Publicēts: 22.01.2026.

Plašāk par PVN izklāstīts VID tīmekļvietnē, norādē “Pievienotās vērtības nodoklis”.

Kā reģistrēt un kā pārtraukt saimniecisko darbību

Saimniecisko darbību VID reģistrē EDS sadaļā: “Dokumenti” – “Izveidot jaunu dokumentu” – “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas” – “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija (saimnieciskā darbība, darbs Latvijā pie darba devēja ārvalstnieka u. c.)”.

Lai pārtrauktu saimniecisko darbību, jāiesniedz iesniegums EDS sadaļā: “Dokumenti” – “Izveidot jaunu dokumentu” – “Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas” – “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācija (saimnieciskā darbība, darbs Latvijā pie darba devēja ārvalstnieka u. c.)”. No saraksta jāizvēlas saimnieciskās darbības reģistrācijas veids, kuru nolemts izbeigt, pie tā jāizvēlas “Nodokļu maksātāja (fiziskās personas) reģistrācijas datu maiņa”, lodziņā “Darbības periods līdz…” norādot saimnieciskās darbības beigu datumu.

VID tīmekļvietnē ir detalizēti norādīts, kā reģistrēt un veikt saimniecisko darbību.

Informācija par IK reģistrāciju pieejama Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē, sadaļā “Individuālā komersanta reģistrācija komercreģistrā”.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI