Attēlā: eiro banknotes zem lupas.
FOTO: Magnific.com.
Skaidrojuma pirmajā daļā iztirzājām, kā Valsts ieņēmumu dienests (VID) rīkojas, ja fiziskā persona ir atsavinājusi īpašumu un darījuma rezultātā radies nedeklarēts ar nodokli apliekams ienākums, kā arī rīcību gadījumos, kad fiziskā persona veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai tai ir nokavēti nodokļu maksājumi. Publikācijas otrajā daļā skaidrojam par VID darbībām situācijās, kad kredītiestāžu kontos kredīta apgrozījums neatbilst deklarētajiem ienākumiem.
2024. gadā VID īstenoja nodokļu maksātāju masveida apziņošanu par kredītiestāžu kontu kredīta apgrozījuma neatbilstību deklarētajiem ienākumiem. Paziņojumu nosūtīšanas mērķis bija vērst fizisko personu uzmanību iespējamajam nodokļu nenomaksas riskam (nedeklarētiem ienākumiem), aicinot pašiem izvērtēt kontos saņemtās naudas summas un deklarēt iepriekš nedeklarētos ienākumus, ja tādi konstatēti, vai sniegt pamatotu izskaidrojumu, ja persona papildu ienākumus nedeklarēja.
Lielākā daļa uzrunāto personu deklarēja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos un/vai neapliekamos ienākumus vai sniedza pamatotu skaidrojumu par ienākumu nedeklarēšanu. Tomēr bija arī tādas personas, kuras uz masveida aicinājumu nereaģēja.
Ja skaidrojums netika iesniegts, sodu attiecīgajos gadījumos nepiemēroja. Taču bija arī situācijas, kad atsevišķas individuālas personas tika izvērtētas padziļināti un tām pieprasīja papildu informāciju.
|
|
Piemērs: fiziskajai personai konstatēti augsti nodokļu nenomaksas riski
Lai pārliecinātos, vai fiziskajai personai konstatētie riski ir pamatoti, sākotnēji VID iegūst un analizē datus no dažādiem tā rīcībā esošajiem un pieejamajiem informācijas avotiem. Ja nepieciešama kāda darījuma padziļināta izpēte, VID lūdz personai sniegt tās rīcībā esošo informāciju, piemēram, detalizētu skaidrojumu par darījumiem, kas veido kredīta apgrozījumu kontos, ja konstatētas būtiskas nesakritības ar deklarētajiem ienākumiem, skaidrojumu un dokumentu kopijas, kas apliecina naudas līdzekļu izcelsmes avotus skaidras naudas iemaksu veikšanai kontā, kredītiestāžu kontu izrakstus, skaidrojumu par saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem u. c. informāciju.
Ja fiziskā persona neiesniedz informāciju noteiktajā termiņā, VID to iegūst pats normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, piemēram, pieprasot darījuma partneriem, kredītiestādēm, ārvalstu nodokļu administrācijām utt.
Savukārt, ja fiziskā persona VID nesniedz informāciju, kas ir tikai un vienīgi viņas rīcībā, tā tiek rakstveidā brīdināta par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ja nodokļu maksātājs pieprasīto informāciju joprojām nesniedz, tiek uzsākts administratīvā pārkāpuma process un par pārkāpumu piemērots brīdinājums vai naudas sods.
Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3. panta otrā daļa noteic, ka maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir līdz 40 naudas soda vienībām jeb 200 eiro (vienas vienības vērtība ir 5 eiro).
Pēc pierādījumu iegūšanas par konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu apmēru VID, ievērojot principu “konsultē vispirms”, informē par konstatētajām neatbilstībām un aicina tās labprātīgi novērst vai izskaidrot. Ja neatbilstības netiek novērstas vai nav saņemts pamatots izskaidrojums par tām, VID uzsāk nodokļu administrācijas pārbaudi – nodokļu kontroli – vai uz aprēķinu pamata veic nodokļu auditu.
Lēmumu par nodokļu audita veikšanu var pieņemt arī gadījumā, ja nodokļu kontrolē konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) saistībām bez papildu pierādījumu iegūšanas nav iespējams noteikt. Minētais paredzēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 daļas 4. punktā.
Arī uzsākot nodokļu administrācijas pārbaudi, VID nodokļu maksātāju vēlreiz informē par konstatētajām neatbilstībām un aicina tās labprātīgi novērst. Tādējādi nodokļu maksātājs līdz nodokļu administrācijas pārbaudes uzsākšanai ir informēts par pieļautajiem pārkāpumiem un var tos labprātīgi novērst.
Nodokļu kontrolē aprēķinātajam nodokļu pamatparādam tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā par termiņā nesamaksāto nodokli par katru nokavēto dienu laikposmā no kontroles uzsākšanas līdz nodokļa samaksas dienai.
Nodokļu auditā bez nokavējuma naudas papildus aprēķina arī soda naudu:
Līdz nodokļu kontroles rēķina izdošanai nodokļu maksātājs var ierosināt VID ģenerāldirektoram slēgt vienošanās līgumu, kā rezultātā tiek atcelta nokavējuma nauda 85% apmērā.
Tāpat arī pēc nodokļu rēķina saņemšanas nodokļu maksātājs var iesniegt iesniegumu un lūgt VID samaksas termiņa pagarinājumu vai ierosināt VID ģenerāldirektoram slēgt vienošanās līgumu, kā rezultātā tiek atcelta nokavējuma nauda 75% apmērā, ja iesniegums par vienošanās līguma noslēgšanu iesniegts līdz nodokļu kontroles rēķina apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas termiņa beigām.
Turpretī nodokļu auditā nodokļu maksātājs var lūgt samaksas termiņa pagarinājumu līdz trim gadiem vai līdz lēmuma par nodokļu audita rezultātiem pieņemšanai iesniegt VID ģenerāldirektoram iesniegumu slēgt vienošanās līgumu, lai atceltu 60% aprēķinātās nokavējuma naudas un soda naudas.
Noslēdzot vienošanās līgumu, tiek izbeigts tiesisks strīds par nodokļu kontroles vai nodokļu revīzijas (audita) rezultātā aprēķinātajiem papildu maksājumiem budžetā vai konstatēto no budžeta atmaksājamās summas nepamatotu palielināšanu.
