VID mudinās 70 000 fizisko personu pārskatīt deklarētos ienākumus

Dienests konstatējis, ka 5575 personām starpība starp bankas kontu apgrozījumu un ienākumiem, kas ir deklarēti VID, pārsniedz 100 000 eiro, 13 449 cilvēkiem starpība ir no 50 000 līdz 100 000 eiro, bet 51 099 personām izveidojusies starpība no 20 000 līdz 50 000 eiro.

“Šajos gadījumos runājam par būtiskām neatbilstībām starp VID deklarētajiem ieņēmumiem un personu bankas kontu apgrozījumu,” uzsver VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jāpiebilst, ka nodokļu nomaksas uzraudzībai likumā “Par nodokļiem un nodevām” bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikts pienākums reizi gadā sniegt VID informāciju par naudas apgrozījumu klienta kontos, ja tas sasniedz 15 000 un vairāk eiro gadā.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Kad un ko par klientu kontiem banka ziņos Valsts ieņēmumu dienestam

Paziņojumus sūtīs EDS

Plānots, ka aptuveni 70 000 personu septembra sākumā tiks nosūtīti masveida paziņojumi, aicinot pārskatīt deklarētos ienākumus un, ja nepieciešams, iesniegt deklarācijas vai to precizējumus, deklarējot ienākumus pilnā apmērā.

Papildus VID nosūtīs informatīvo materiālu, kas palīdzēs personām izvērtēt kontos saņemtos maksājumus un deklarēt ienākumus.

Paziņojumi tiks nosūtīti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), bet cilvēki, kuri nav EDS lietotāji, vēstules saņems pa pastu.

Ēnu ekonomikas apjomi

Tiekoties ar mediju pārstāvjiem 13. augustā, B. Šmite-Roķe vērsa uzmanību ēnu ekonomikas apjomiem Latvijā. Tas ir iemesls, kāpēc VID izsūtīs paziņojumus par ievērojamu neatbilstību starp personu bankas kontu apgrozījumu un VID deklarētajiem ienākumiem.

Šī ir jauna metode, ar kuru nodokļu administrācija grib “iekustināt” sabiedrību, lai cilvēki maksātu nodokļus.

Pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” liecina, ka pērn ēnu ekonomika Latvijā veidoja 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus tas ir samazinājums par 3,6% procentpunktiem, salīdzinot ar 2022. gadu.

Ēnu ekonomiku veido trīs komponentes: aplokšņu algas (48,2% 2023. gadā), neuzrādītie darbinieki (26%) un neuzrādītie ienākumi (25,8%).

Pētījumā secināts, ka vidējās algas procentuālā daļa, kuru uzņēmēji maksā, bet slēpj no valsts, proti, aplokšņu algas, aizvadītajā gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu Latvijā samazinājās par 1,4 procentpunktiem un sasniedza 23,6%.

Savukārt darbinieku neuzrādīšana (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) pērn sasniedza 11,7% (+ 0,6 procentpunkti, salīdzinot ar 2022. gadu).

Trauksmes zvans

“Aplokšņu algu saņēmēji un cilvēki, kuri strādā bez līguma, – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas saņem nedeklarētus ienākumus, piekrīt strādāt nelegāli, nemaksājot nodokļus un nedomājot par savu nākotni,” akcentēja B. Šmite-Roķe.

“Tas ir trauksmes zvans, tādēļ sapratām, ka jādara vairāk nekā līdz šim. Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš saņem nedeklarētus ienākumus, ir VID mērķauditorija.”

Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 2023. gadā bija 1,4 miljardi eiro. Ar katru gadu tie pieaug. Taču, ja visi godprātīgi maksātu nodokļus, nebūtu nelegāli nodarbināto un aplokšņu algu. Līdz ar to konkrētā IIN daļa būtu krietni lielāka, norādīja VID vadītāja. “Kādēļ tiem, kuri godīgi maksā nodokļus, būtu jāmaksā par cilvēkiem, kas to nedara?”

Attaisnoto izdevumu atmaksa

VID gadā saņem ap miljonu gada ienākumu deklarāciju. Vairums no tām ir iesniegtas, lai atgūtu attaisnotos izdevumus.

Ikviens cilvēks, par kura ienākumiem tiek maksāts IIN, var brīvprātīgi iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai no valsts atgūtu pārmaksāto IIN par saviem un ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem (izglītību, medicīnu, zobārstniecību, iemaksām pensiju fondos u. c.).

2023. gadā par pārmaksāto IIN, kas attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem, iedzīvotājiem atmaksāti 300 miljoni eiro.

Plašāk par tēmu >>

• Gada ienākumu deklarācija par 2023. gadu. Automātiskā pārmaksas saņemšanas iespēja, kā arī izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem

VID kā papildu iemaksājamo IIN pērn aprēķinājis 81,76 miljonus eiro. Tas lielākoties veidojas no ārzemēs gūtajiem ienākumiem vai progresīvā IIN neatbilstošas piemērošanas.

Turpretī iedzīvotājiem, par kuriem gada laikā IIN nav samaksāts pilnā apmērā, gada ienākumu deklarācija jāiesniedz obligāti. Vairāk informācijas pieejams VID mājaslapā šeit.

Fizisko personu izpēte

B. Šmite-Roķe medijiem atklāja dienesta kontroles darba daļu, par kuru līdz šim publiski netika stāstīts. Respektīvi, ik gadu VID veic noteikta skaita fizisko personu izpēti, izvērtējot, kur pastāv lielākie nodokļu nenomaksāšanas riski. 2023. gadā tika veikta 19 984 fizisko personu izpēte.

Tās ir personas, kurām nav reģistrēta saimnieciskā darbība, kā arī tie, kam izdevumi pārsniedz deklarētos ienākumus.

VID pētīja arī ienākumus no kapitāla pieauguma deklarēšanas, kas pamatā ir nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi.

VID darba rezultātā uzrunātās fiziskās personas labprātīgi papildus aprēķināja 10,03 miljonus eiro nomaksājamo nodokļu, tostarp 8,53 miljoni eiro veidoja IIN no kapitāla pieauguma.

Tiem, kuri nepiekrita VID informācijai, tika veikti kontroles pasākumi, kuru rezultātā tika aprēķināti vēl četri miljoni eiro.

“Tātad masveida paziņojumi strādā,” secināja VID vadītāja.

Nekustamo īpašumu pārdošana ir jādeklarē

“Iespējams, daļa cilvēku nezināja vai nesaprata, ka nekustamo īpašumu pārdošanas darījumi ir jādeklarē,” pieļāva VID ģenerāldirektore.

Jāpiebilst, ka gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz arī tām personām, kuras ir guvušas ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas gadā pārsniedz 10 000 eiro (piemēram, gūti ienākumi no personiskās mantas pārdošanas).

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Nodoklis nekustamā īpašuma pārdošanas ienākumam. Kā nosaka iegādes vērtību mantotam vai dāvinātam īpašumam

Mudina pēc iespējas ātrāk skaidrot neatbilstības

Izsūtot masveida paziņojumus, VID aicinās to saņēmējus trīs četru nedēļu laikā deklarēt ienākumus.

“Aicināsim paskatīties, vai visi ienākumi ir deklarēti. Pieļaujam, ka persona ir aizmirsusi iesniegt gada ienākumu deklarāciju. Neatbilstību starp deklarētajiem ienākumiem un konta apgrozījumu var veidot arī neapliekamie ienākumi, kas arī ir jādeklarē. Piemēram, mamma uzdāvinājusi dēlam naudu,” skaidroja B. Šmite-Roķe.

Jānorāda, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. pantā ir noteikti vairāki desmiti neapliekamo ienākumu veidu (kompensācijas, atsevišķi konkrēta veida maksājumi, kuriem nav ienākuma rakstura u. c.).

VID rosina pēc iespējas ātrāk deklarēt gan ar nodokli apliekamos, gan neapliekamos ienākumus, kā arī skaidrot naudas izcelsmi, pamatojot ienākumu nedeklarēšanu.

Ja cilvēks neatsauksies VID paziņojumam, dienests viņu atkārtoti uzrunās. Ja arī pēc tam nebūs nekādas reakcijas, VID uzsāks padziļinātu auditu un, iespējams, izrakstīs rēķinu.

Mazākā daļa maksās IIN

Cik liela daļa no summām, kas nav deklarētas, bet apgrozās banku kontos, varētu būt neapliekamie izdevumi un cik – izvairīšanās no nodokļu nomaksas?

“Vēlos ticēt, ka vairākums ir neapliekamie ienākumi,” atbildēja B. Šmite-Roķe.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča piebilda, ka, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi fizisko personu izpētē, viena piektā daļa cilvēku būs tie, kuri aizmirsuši deklarēt ienākumus. Vairums uzrādīs neapliekamos ienākumus, transakcijas. Tikai nelielai daļai fizisko personu būs jāveic “lielā pārbaude”, jo situācija būs sarežģītāka. “Ticu, ka papildu IIN būs jāmaksā mazākajai daļai [paziņojumu saņēmēju],” teica S. Garanča.

Iespējams, nākamgad VID masveida paziņojumus varētu sūtīt arī tām fiziskajām personām, kurām starpība starp bankas konta apgrozījumu un VID deklarētajiem ienākumiem pārsniedz 10 000 eiro.