Azartspēlēs iegūtais laimests ir jauns ienākums, par kuru nodoklis jāmaksā neatkarīgi no izdevumiem

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka no visiem laimestiem azartspēlēs, izlozēs un loterijās (Azartspēļu un izložu likuma izpratnē), kuru kopsummas vērtība pārsniedz 3000 eiro, jāmaksā nodoklis.

Ar nodokli neapliek ienākumu no momentloterijas “Simtgades loterija” un laimestus, kas gūti valsts mēroga izlozēs “Sporta loterija”, “Sporto visi” un “Senatnes loterija”.

Kādas ir laimestiem piemērojamās likmes

Ja laimestu kopsummas vērtība gadā pārsniedz 3000 eiro, tad to saņēmējam ir pienākums samaksāt nodokli no pārsnieguma summas, ja to nav ieturējis laimesta izmaksātājs.

Par laimestu, kas pārsniedz 3000 eiro un izmaksāts vienā reizē vai summējot visā azartspēles un izlozes organizēšanas vietas viena apmeklējuma laikā, laimesta daļai, kura pārsniedz 3000 eiro, bet nepārsniedz 105 300 eiro, gada laikā piemēro nodokļa likmi 25,5% apmērā, savukārt laimesta daļai, kas pārsniedz 105 300 eiro, piemēro nodokļa likmi 33% apmērā.

Kopš 2025. gada ieviesta papildu nodokļa likme 3% apmērā, ko piemēro, ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro.

Lai noteiktu, vai piemērojama papildu 3% likme, ņem vērā šādus gada ienākumus:

ar nodokli apliekamus ienākumus (piemēram, darba algu, ienākumus no saimnieciskās darbības, kokmateriālu pārdošanas, paziņotās saimnieciskās darbības ienākumus no īpašuma izīrēšanas u. c.);
ar nodokli apliekamus ienākumus no kapitāla pieauguma (piemēram, ienākumus no nekustamā īpašuma, akciju, kapitāla daļu, finanšu instrumentu, ieguldījumu fondu apliecību u. c. atsavināšanas) un ienākumus no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (procentu ienākumus, dividendes, dividendēm pielīdzināmus ienākumus, ienākumus no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākumus no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu u. c.);
ar nodokli neapliekamas dividendes, dividendēm pielīdzināmus ienākumus, nosacītās dividendes un likvidācijas kvotas (tas ir, ienākumus, kas atbrīvoti no nodokļa piemērošanas saskaņā ar minētā likuma 9. panta 1. daļas 2.¹ un 2.² punktu).

Papildu nodokļa likmi 3% apmērā aprēķina un maksā laimesta saņēmējs – gada ienākumu deklarācijā no gada ienākumu daļas, kas pārsniedz 200 000 eiro (t. i., 2026. gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu).

Plašāk par tēmu LV portālā >>

Laimests ir ienākums, no kura jāmaksā nodoklis

Nodokļa maksāšanas pienākums par azartspēlē iegūto laimestu nav pretrunā Satversmei

2023. gadā pēc Administratīvās apgabaltiesas un Rīgas pilsētas tiesas pieteikumiem Latvijas Republikas Satversmes tiesā tika ierosināta lieta par to, vai pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem, kuru kopsumma taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 eiro, ir atbilstošs Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.1

Proti, pieteikuma iesniedzējas norādīja, ka šāda tiesiskā regulējuma gadījumā var veidoties situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par laimestu, tādēļ pieteikuma iesniedzēju ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa, kas paredz iespēju no gūtajiem ienākumiem atskaitīt saistītos izdevumus. Pieteikuma iesniedzējas uzskatīja, ka tādā veidā ienākumi faktiski tiekot ar nodokli aplikti dubultā.

Taču Satversmes tiesa atzina,2 ka valstij, nosakot un īstenojot nodokļu politiku, ir plaša rīcības brīvība un tiesības izvēlēties, kādas nodokļu likmes un kādām personu kategorijām nosakāmas. Tāpēc likumdevējs var noteikt pienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par tādu ienākumu, kas nav ienākums no saimnieciskās darbības.

Satversmes tiesa spriedumā skaidroja, ka izlozes un azartspēles atšķirībā no saimnieciskās darbības ir izklaides pakalpojums. Izlozēs un azartspēlēs spēlētājs veiksmes gadījumā var gūt laimestu, tomēr to mērķis nav gūt regulārus un paredzamus ienākumus.

Izdevumi par dalību spēlē nav uzskatāmi par ieguldītiem līdzekļiem paredzama ienākuma gūšanai.

Līdz ar to laimesti izlozēs un azartspēlēs nav salīdzināmi ar ienākumiem no saimnieciskās darbības un likumdevējs uz iedzīvotāju ienākuma nodokli no izložu un azartspēļu laimestiem var neattiecināt objektīvā neto principu.

Satversmes tiesas ieskatā apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs un tās ir atbilstošas Satversmei, jo:

likumdevējs ir samērojis spēlētāja tiesības uz īpašumu un sabiedrības interesi gan mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku, gan gūt lielākus budžeta ieņēmumus no nodokļa maksājumiem;
tā kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis jāmaksā nevis no visa izložu un azartspēļu laimesta, bet tikai no tās daļas, kas pārsniedz 3000 eiro taksācijas gadā, tiek īstenota apstrīdēto normu regulatīvā un preventīvā funkcija – atturēt personas no izložu un azartspēļu regulāras spēlēšanas ar lielu dalības maksu, potenciāli novēršot atkarības riskus. Tas ir ieguvums spēlētājiem un visai sabiedrībai;
izlozes vai azartspēles rezultātā iegūtais laimests ir jauns spēlētāja ienākums, par kuru maksājams ienākuma nodoklis likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi iedzīvotāju ienākuma nodoklis no izložu un azartspēļu laimestiem netiek maksāts dubultā par vieniem un tiem pašiem nodokļu maksātāja līdzekļiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis par laimestiem no pārsnieguma summas jāmaksā neatkarīgi no izdevumu apmēra

Administratīvā apgabaltiesa šī gada aprīlī izskatīja lietu, kurā fiziskā persona apstrīdēja VID lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nokavējuma naudas aprēķināšanu.3 Izskatāmajā lietā tika konstatēts, ka persona 2019. gadā piedalījās likmju likšanā (totalizatorā) pie azartspēļu organizētājas (SIA), kura organizē interaktīvās azartspēles tīmekļvietnē. Persona savā spēlētāja kontā taksācijas gadā iemaksāja vairāk nekā 58 000 eiro. Azartspēļu organizētāja 2019. gadā veica izmaksas aptuveni 38 000 eiro apmērā no personas spēlētāja konta uz personas kredītiestādes kontu.

VID, izvērtējot personas ienākumu deklarāciju par 2019. gadu, konstatēja, ka persona nav deklarējusi izmaksātos laimestus vairāk nekā 38 000 eiro apmērā, tādēļ ar VID lēmumu personai aprēķināts budžetā iemaksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis 7603 eiro apmērā un nokavējuma nauda 216 eiro apmērā.

Persona nepiekrita VID lēmumam un vērsās tiesā, norādot, ka tā, spēlējot interaktīvās azartspēles tīmekļvietnē, kopumā zaudēja vairāk nekā 20 000 eiro, tādējādi maksājumi no spēlētāja konta nevar tikt uzskatīti par ienākumiem, kas būtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja personas sūdzību, uzsverot, ka, aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamos ienākumus, no spēles organizētāja izmaksātās summas nebija jāatskaita spēlētāja izdevumi jeb viņa samaksātās dalības maksas (likmes). Spriedumā apgabaltiesa vērsa uzmanību šādām Satversmes tiesas4 iepriekš paustajām atziņām:

regulējums, kas paredzētu no izložu un azartspēļu laimestiem iedzīvotāju ienākuma nodokli aprēķināt, no laimestu summas atskaitot ar dalību spēlēs saistītos izdevumus, nesasniegtu mērķi mazināt izložu un azartspēļu atkarības risku;
ņemot vērā izložu un azartspēļu būtību, spēlētājam jārēķinās, ka reālais ieguvums var būt neliels vai pat mazāks nekā izdevumi par dalību attiecīgajā spēlē;
katram spēlētājam ir iespēja iepazīties ar informāciju par kārtību vai nosacījumiem laimesta saņemšanai un laimesta lielumu attiecīgās izlozes vai azartspēles noteikumos. Secīgi spēlētājam jārēķinās ar to, ka viņam ir pienākums maksāt nodokli no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā nodokļa objekta – kopējās taksācijas gadā iegūtās laimestu summas.

Apgabaltiesa arī konstatēja, ka persona nav sniegusi pārliecinošus pierādījumus vai argumentus, kas ļautu noteikt, – kāda no tās saņemtajām summām nav bijusi laimests. Tādēļ tiesa atzina VID aprēķinus par pamatotiem.

Tas, ka ienākums nav apliekams ar nodokli, jāpierāda spēlētājam

Persona spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, norādot, ka apgabaltiesa kļūdaini noteikusi pierādīšanas pienākumu. Respektīvi, personas ieskatā VID kā nodokļu administrācijas iestāde ir atbildīgs par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pareizu aprēķināšanu. Līdz ar to strīda gadījumā tieši VID ir pienākums patstāvīgi noskaidrot vai arī lūgt nodokļu maksātājam laikus sniegt visu informāciju par taksācijas periodā spēlētajām spēlēm, to noteikumiem un laimesta aprēķināšanas kārtību.

Tomēr Senāta Administratīvo lietu departaments šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību,5 paužot: VID ir pienākums nodrošināt, ka nodokļi tiek pareizi aprēķināti, taču tas nenozīmē, ka strīda gadījumā nodokļu administrēšanas iestādei jāiestājas spēlētāja vietā un jāmeklē summas, kuras spēlētājs nevar norādīt kā tādas, kas netika izmantotas spēlē. Arī tiesai nav jāiestājas azartspēļu spēlētāja vietā un nav jāmeklē apstākļi, kurus nevar minēt pats spēlētājs. Līdz ar to, ja spēlētājs apgalvo, ka daļa līdzekļu nav bijuši laimesti, tad tieši viņam jānorāda un jāpierāda, kuri konkrētie līdzekļi netika izmantoti spēlē.

1 “Par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.⁴ punkta un 9. panta pirmās daļas 5. punkta atbilstību Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem”.

2 LR Satversmes tiesas 2024. gada 13. jūnija spriedums lietā Nr. 2023-33-01. Pieejams šeit.

3Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 16. aprīļa spriedums lietā Nr. A420144321.

4 LR Satversmes tiesas 2024. gada 13. jūnija spriedums lietā Nr. 2023-33-01.

5 Latvijas Republikas Senāta 2025. gada 20. augusta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. A420144321, SKA‑674/2025.