Pieteicos uz darbavietu un saņēmu aicinājumu uz pārrunām. Ierados. Man paskaidroja, ka cilvēks, kurš mani aicinājis uz pārrunām, “esot sanāksmē”. Ar mani runāja cits cilvēks, pat nesākot runāt par darbu, uz kuru pieteicos, bet piedāvāja maz apmaksātu (vai vispār neapmaksātu, ja viņi ir krāpniekfirma) iespēju “piepelnīties”. Saruna nebeidzās ne ar ko. Otrā rītā saņēmu atbildi no cilvēka, kurš mani bija aicinājis uz nenotikušajām pārrunām, ka viņi esot izvēlējušies citu kandidātu. Tā kā darba sludinājums, uz kuru es pieteicos, vēl ir aktīvs, tad atbildi vērtēju kā melus, bet notikušo kā vecuma diskrimināciju. Tagad ir iespēja pierādīt, ka vecuma diskriminācija tiek pieļauta. Varbūt taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka šī ir pilnīgas patvaļas valsts un vecuma diskriminācija te ir norma?
Diskriminācija uz vecuma pamata ir atšķirīga attieksme pret cilvēku, ja tikai viņa vecuma dēļ pret viņu izturas citādi nekā pret pārējiem cilvēkiem līdzīgā situācijā. Nav apgalvojams, ka šāda diskriminācija nepastāv, taču vienlaikus tā ikdienas situācijās ir relatīvi neredzama, turklāt praksē parasti grūti identificējama un pierādāma.
Darba likuma 7. pants aizliedz tiešu un netiešu diskrimināciju saistībā ar nodarbinātību (piemēram, atkarībā no dzimuma, vecuma, invaliditātes, rases u. c.), tomēr likums neparedz pienākumu darba devējam sniegt pamatojumu pretendenta noraidīšanai.
Proti, jūsu gadījumā tikai tādēļ, ka darba sludinājums arvien ir aktīvs, nav pamata apgalvot, ka darba devējs jūs diskriminēja pēc vecuma, ja darba pārrunas pēc jūsu norādes jautājumā nenotika pēc būtības. Tāpat pastāv iespēja, ka uzņēmumā vakantas ir vairākas konkrētā amata vietas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
