Attēlā: norādes zīmes ar uzrakstiem “Akūto ambulatoro pacientu uzņemšana” un “Plānveida pacientu uzņemšana”. Attēls ir ilustratīvs.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Plānots, ka no 2027. gada 1. janvāra stacionārās ārstniecības iestādes tiks dalītas trijos līmeņos atbilstoši tajās pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to sarežģītības līmenim. Katrai ārstniecības iestādei būs arī jānodrošina funkcionējošs noteiktu veselības aprūpes profilu skaits. Vienlaikus no nākamā gada varētu mainīties neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu darba organizācija. Viedokli par iecerētajām izmaiņām sabiedrība aicināta iesniegt līdz 1. jūnijam.
Izmaiņas paredz grozījumu Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” projekts, kas līdz 1. jūnijam nodots publiskajā apspriešanā.
Lai mazinātu pakalpojumu un personāla sadrumstalotību novados un nodrošinātu vieglāk saprotamu sistēmu pacientam, grozījumi MK noteikumos paredz pāriet uz triju līmeņu slimnīcu iedalījumu. Slimnīcas līmeņos iedalītas, pamatojoties uz tajās sniegto pakalpojumu apjomu un pieejamajiem resursiem. Līdz ar to iecerēts, ka augstākā līmeņa slimnīcas nodrošinās ļoti specializētu palīdzību, reģionālā līmeņa slimnīcas – pilna spektra stacionāro aprūpi, savukārt lokālās slimnīcas – nepieciešamo palīdzību un atveseļošanos tuvāk mājām.
Daudzprofilu ārstniecības iestādes: Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca un Vidzemes slimnīca.
Saskaņā ar grozījumu projektu daudzprofilu slimnīcas nodrošinās ārstēšanu visos galvenajos jeb pamatprofilos – neatliekamajā medicīnā, terapijā, ķirurģijā, dzemdniecībā un ginekoloģijā, pediatrijā –, kā arī citos sarežģītākos ārstēšanas virzienos.
Reģionālās ārstniecības iestādes: Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Jūrmalas slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Cēsu klīnika, Madonas slimnīca un Ogres rajona slimnīca.
Minētās slimnīcas nodrošinās diagnostiskos izmeklējumus, terapijas, hronisku pacientu ārstēšanu, kā arī plašāku specializēto palīdzību, tostarp biežāk nepieciešamos ķirurģijas, traumatoloģijas, dzemdību un bērnu aprūpes pakalpojumus.
Lokālās ārstniecības iestādes: Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Alūksnes slimnīca, Siguldas slimnīca, Preiļu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Limbažu slimnīca, Dobeles un apkārtnes slimnīca un Bauskas slimnīca.
Lokālajās slimnīcās iedzīvotājiem būs pieejami diagnostiskie izmeklējumi, terapijas un hronisku pacientu ārstēšana.
Atsevišķi izdalītas specializētās ārstniecības iestādes: Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Rīgas 2. slimnīca, Rīgas Dzemdību nams, Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”, Nacionālais psihiskās veselības centrs, Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, Piejūras slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža”.
Saskaņā ar grozījumiem katra līmeņa ārstniecības iestādē, tostarp specializētajā, visu diennakti tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība atbilstoši iestādes sniegto pakalpojumu profilam un pacientu plūsmai.
Vienlaikus noteikts Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamo speciālistu un dežūrārstu skaits. Tomēr, vadoties pēc speciālistu pieejamības un pacientu plūsmas, ieviesti atsevišķi izņēmumi. Piemēram, paredzēts, ka Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā dežūrārsta darba laiku organizē atbilstoši pacientu plūsmai. Turpretī atsevišķām daudzprofilu ārstniecības iestādēm, kā arī visām reģionālajām un lokālajām ārstniecības iestādēm, nespējot nodrošināt internista dežūras, atļauts šo speciālistu aizvietot ar ģimenes ārstu, neatliekamās medicīnas ārstu, anesteziologu, reanimatologu vai citu internā profila ārstu. Tāpat iepriekš minētajās ārstniecības iestādēs un Rīgas 2. slimnīcā, kas ir specializētā ārstniecības iestāde, radiologa pakalpojumu plānots sniegt atbilstoši nepieciešamībai, proti, netiks nodrošinātas diennakts dežūras. Savukārt specializētajās ārstniecības iestādēs psihiatra dežūras atļauts aizvietot ar bērnu psihiatra vai narkologa dežūrām. Paredzēti arī citi izņēmumi.
Izvērtējot pacientu plūsmu un pieejamos cilvēkresursus, atsevišķās lokālajās slimnīcās darbosies steidzamās medicīniskās palīdzības punkti.
Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā “Par slimnīcu tīklu” norādījusi, ka šos punktus pilotprojekta veidā ieviesīs ārstniecības iestādēs, kurās ir mazs ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) atvesto pacientu skaits.
Attiecīgajos punktos iedzīvotājiem akūtas saslimšanas vai traumu gadījumos, kad netiek nopietni apdraudēta pacientu dzīvība, sertificēts ārsts sniegs nepieciešamo palīdzību. Turpretī situācijās, kad saslimšanas vai traumu dēļ pacienta dzīvība tiks apdraudēta vai, novērtējot pacientu veselības stāvokli, būs aizdomas par nopietnāku saslimšanu vai traumu, nekā tas sākotnēji diagnosticēts, personāla pienākums būs izsaukt NMPD brigādi pacientu tālākai novirzīšanai uz augstāka līmeņa iestādi, kur tiks pieņemts lēmums par pacienta ārstēšanu.
Medicīniskās palīdzības nodaļās ārsts (internists vai ķirurgs) būs pieejams katru dienu no plkst. 8.00 līdz 20.00. Savukārt pārējā laikā ārsta pieejamība tiks nodrošināta dežūrrežīmā, ārstniecības procesu organizējot ar slimnīcā pieejamo speciālistu iesaisti.
Saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem medicīniskās palīdzības punkta pakalpojumu sniegšana tiks nodrošināta Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcā, Saulkrastu slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā (pakalpojuma sniegšanas vieta – Gulbenes pilsēta), Vidzemes slimnīcā (pakalpojuma sniegšanas vieta – Valkas pilsēta), kā arī Saldus medicīnas centrā, Priekules slimnīcā un Līvānu slimnīcā.
|
