Sabiedriskajā apspriešanā iecere noteikt, ka 30% radiostacijās atskaņotās mūzikas jābūt radītai Latvijā

Latvijā radītas mūzikas apjoms radiostacijās lielākoties ir niecīgs

Iedzīvotāju īpatsvars, kas ikdienā klausās mūziku radiostacijās, ir samērā liels – aptuveni 82%. To apliecina pētījumu un konsultācijas kompānijas “Kantar” un biedrības “Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība” (LaIPA) veiktā iedzīvotāju aptauja.

Taču, kaut gan Latvijas kultūrpolitika un mediju politika pēdējo 10 gadu laikā ir veidota tā, lai mērķtiecīgi palielinātu oriģinālsaturu latviešu valodā, ārvalstu satura plašā pieejamība ir veicinājusi Latvijas auditorijas fragmentēšanos un ārvalstu satura patēriņa pieaugumu, norāda par likuma grozījumiem atbildīgā Kultūras ministrija (KM). 

Piemēram, 2024. gadā Latvijā bija reģistrētas 42 radiostacijas. Saskaņā ar datiem 24 radiostacijās latviešu fonogramma veidoja mazāk nekā 5% no kopējās radiostacijas fonogrammas vai arī netika iekļauta vispār.

Vienlaikus šāda tendence Latvijā nav unikāla, tāpēc, kā paskaidrots anotācijā, jau šobrīd daudzviet Eiropā un arī ārpus tās radiostacijām noteikts pienākums atskaņot konkrētu vietējā satura mūzikas īpatsvaru. Piemēram, mūzikas īpatsvars raidorganizāciju programmās ir noteikts Igaunijā, Polijā, Ungārijā, Austrijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Itālijā, Kanādā, Austrālijā un citviet. Tiesiskais regulējums un mūzikas īpatsvara procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot no 30 līdz 40%.

Ietekmēta arī vietējās mūzikas attīstība

Nelielais latviešu mūzikas īpatsvars vietējās radiostacijās ietekmē arī mūziķu ienākumus. “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības” (AKKA/LAA) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā reģistrētajiem autoriem autoratlīdzībās tika izmaksāti 72 016 eiro, savukārt ārvalstīs reģistrētajiem autoriem – 268 662 eiro. Līdzīga tendence novērojama arī blakustiesību jomā – LaIPA dati rāda, ka vidēji tikai 40% no fonogrammu ieņēmumiem nonāk pie vietējiem māksliniekiem, bet 60% tiek pārskaitīti ārvalstu tiesību īpašniekiem.

Tāpat anotācijā minēts, ka limitēta vietējo mākslinieku atskaņošana radiostacijās ietekmē mūzikas eksportu un starptautisko atpazīstamību.

Latvijā radītai mūzikai jāveido 30% no fonogrammu raidlaika

Lai nodrošinātu Latvijā radītas mūzikas īpatsvara pieaugumu elektronisko plašsaziņas līdzekļu radioprogrammās, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā plānots noteikt, ka minimālajam Latvijā radītas mūzikas īpatsvaram jābūt 30% apmērā.

Šo ieceri varētu ieviest pakāpeniski: no 2028. gada 1. janvāra elektronisko plašsaziņas līdzekļu radioprogrammās būtu jānodrošina, ka fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai jaunrades fonogrammas, veido vismaz 10% no visa fonogrammu raidīšanas laika. Savukārt no 2029. gada 1. janvāra šim saturam būtu jāveido ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika un no 2030. gada 1. janvāra – ne mazāk kā 30%.

Turklāt minētajām proporcijām jāattiecas uz radioprogrammas raidīšanas laiku no pulksten 7.00 līdz 20.00.

Vienlaikus tiesisko regulējumu neplāno attiecināt uz sabiedriskajiem un nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Par sabiedriskajiem medijiem skaidrots, ka šis medijs jau šobrīd izpilda 30% vietējās mūzikas īpatsvaru radioprogrammās un tiek regulēts sabiedriskā pasūtījuma ietvaros. Savukārt nekomerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem šo normu nepiemēros, lai neradītu pārmērīgu slogu neliela apgrozījuma raidorganizācijām.

Ko nozīmē “Latvijā radīta mūzika”

Likuma grozījumos iekļauti arī obligāti atskaņojamās mūzikas skaidrojumi.

Ar terminu “fonogrammas latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā un lībiešu valodā” skaidrotas fonogrammas, kas ietver latviešu valodā, latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā izpildītus muzikālus darbus vai atspoguļo latviešu kultūras mantojumu neatkarīgi no tā, kas ir fonogrammas izpildītājs vai tajā fiksētā darba autors.

Savukārt termins “jaunrades fonogrammas” skaidrotas kā fonogrammas, kas radītas pēdējo piecu kalendāro gadu laikā un ietver Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālajās valodās radītus muzikālus darbus vai instrumentālo mūziku, kas radīta attiecīgajās valstīs. 

Lai fonogramma tiktu uzskatīta par jaunrades fonogrammu, tai jāatbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: 

• fonogrammā ietvertā darba vārdu autors ir Latvijas Republikas pilsonis; 
• fonogrammā ietvertā darba mūzikas autors ir Latvijas Republikas pilsonis; 
• fonogrammas izpildītājs ir Latvijas Republikas pilsonis; 
• fonogrammas producents ir Latvijas Republikas pilsonis vai juridiska persona, kas reģistrēta Latvijas Republikā; 
• fonogramma publicēta vai publiskota Latvijas Republikā.