Kāpēc piedalīties vēlēšanās ir jēga

Prasīgi vēlētāji veicina politisko konkurenci

ĪSUMĀ

Piedalīties vēlēšanās ir svarīgi, jo aktīva pilsoniskā līdzdalība veicina politisko konkurenci. Turpretī zema vēlētāju aktivitāte mazina ievēlēto pārstāvju motivāciju atskaitīties sabiedrībai.
Zema vēlētāju aktivitāte apdraud demokrātijas kvalitāti, jo veicina šauru interešu dominanci un mazina sabiedrības ietekmi uz pārvaldes lēmumiem.
Aktīva sabiedrības iesaiste vēlēšanās un pārvaldē stiprina pārstāvības leģitimitāti, lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un sabiedrības uzticēšanos varai.

Brīvas, aizklātas un periodiskas vēlēšanas, tāpat kā aktīva pilsoniska līdzdalība, ir demokrātijas stūrakmeņi, bez kuriem nav iedomājams kvalitatīvs demokrātiskais sabiedrības pārvaldes cikls: vēlēšanas > kontrole > atbildība > vēlēšanas utt.

Periodiskas vēlēšanas ir nozīmīgs sabiedriski politisks process, ko attīstītā demokrātiskā kultūrā raksturo politisko spēku konkurence – atskaitīšanās par paveikto un skaidru nākotnes nodomu paušana saviem vēlētājiem, kuru ziņā ir izvērtēt piedāvājumu un izdarīt izvēli.

Šāda politiskā kultūra nerodas pati no sevis. Tās priekšnosacījums ir pašas sabiedrības aktīva iesaistīšanās vēlēšanu procesā, tādējādi mudinot (vai piespiežot) politiķus uzklausīt iedzīvotāju vajadzības, risināt aktuālas problēmas un nodrošināt lēmumu pieņemšanas caurskatāmību.

“Zema vēlētāju aktivitāte nopietni apdraud politiskās konkurences kvalitāti un demokrātiskas iekārtas funkcionēšanu, jo mazinās ievēlēto pārstāvju motivācija atskaitīties sabiedrībai. Tas veicina politisko stagnāciju, klientēlismu un šauru interešu grupu ietekmi, vienlaikus vājinot varas leģitimitāti un caurspīdīgumu,” norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) eksperti.1

Arī situācijās, kad politiskā konkurence kaut kādu iemeslu dēļ nav izteikta, regulāras vēlēšanas ir veids, kā aktualizēt diskusijas par sabiedrībai aktuālām problēmām, saņemt tautas mandātu īstenot konkrētu politiku, proti, leģitimizēt varas rīcību.

Tas, beigu beigās, ir pilsoņu pašapziņas un pašcieņas jautājums – formulēt konkrētas vajadzības un viedokli par to, kāda rīcība tiek sagaidīta no potenciālajiem deputātu kandidātiem, nevis ļauties pašplūsmai, ka “viss ir slikti” un “es jau neko”.

Sabiedrības vienaldzība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ir bīstama.

Vēlētāju aktivitātes samazināšanās, kā norāda RSU eksperti, apdraud demokrātijas kvalitāti, jo zema līdzdalība veicina šauru interešu dominanci un mazina sabiedrības ietekmi uz pārvaldes lēmumiem.

Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā tas kļūst arī par valsts iekšējai un ārējai drošībai būtisku jautājumu. Tā vietā vēlēšanu process var kļūt par notikumu, kas veicina kolektīvo identitāti, piederības sajūtu un izpratni par kopīgām vērtībām un atbildību.

Vēlētāju aktivitāte ietekmē 5% slieksni

īsumā

Vēlētāja izvēle – piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās – ietekmē to, kāds balsu skaits politiskajam spēkam būs jāsasniedz, lai pārvarētu 5% slieksni un iekļūtu Saeimā vai pašvaldības domē.
Jo mazāk vēlētāju piedalās vēlēšanās, jo vieglāk politiskajam spēkam ir pārvarēt 5% slieksni. Tādējādi sabiedrības nevērība pret savu pilsonisko atbildību var pavērt ceļu uz politisko varu arī Latvijai nedraudzīgiem spēkiem.

Lai vēlēšanās pieteiktais kandidātu saraksts iegūtu mandātu Saeimā, tam jāpārvar 5% slieksnis jeb jāiegūst ne mazāk kā 5% no visā Latvijā nodoto balsu skaita.

Vēlēšanu rezultātu aprēķinā liela nozīme ir derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam, jo tieši no šī lieluma tiek aprēķināts, vai kandidātu saraksts ir sasniedzis 5% slieksni.2

Tādējādi katra vēlētāja izvēle ietekmē nepieciešamo balsu skaitu, kas politiskajam spēkam jāpārvar, lai iegūtu mandātu Saeimā.

Jo vairāk cilvēku dodas uz vēlēšanām, jo augstāks būs 5% slieksnis. Un otrādi. Ja vēlēšanās piedalās mazāk pilsoņu, tad lielāka iespēja iekļūt Saeimā ir partijām ar mazāku atbalstītāju loku.

Aplūkosim pāris piemērus, kā vēlētāju aktivitāte ietekmējusi dažu partiju izredzes iekļūt Saeimā.

10. Saeimas vēlēšanās 2010. gada 2. oktobrī piedalījās 63,12% vēlētāju un tika saņemtas 965 538 derīgas vēlēšanu aploksnes. Lai iegūtu mandātu, kandidātu sarakstam bija jāsaņem vismaz 48 277 balsis, kas izdevās pieciem politiskajiem spēkiem.

Salīdzinājumam – viszemākā vēlētāju aktivitāte līdz šim parlamenta vēlēšanās bijusi 2018. gada 6. oktobrī, kad pie 13. Saeimas vēlēšanu urnām devās vien 54,55% balsstiesīgo un nodeva 843 920 derīgas vēlēšanu aploksnes. Partijām un partiju apvienībām, lai tiktu ievēlētām 13. Saeimā, bija jāsaņem par 6081 balsi mazāk nekā 2010. gadā (vismaz 42 196 balsis), kas izdevās septiņiem sarakstiem.

Piemēram, lai iegūtu astoņus mandātus 13. Saeimā, partijai “Jaunā Vienotība” pietika ar 56 542 balsīm jeb 6,7% vēlētāju atbalstu. Salīdzinājumam: 10. Saeimā astoņus mandātus ieguvusī partiju apvienība “Par labu Latviju” saņēma 73 877 balsis jeb atbalstu no 7,65% vēlētāju.

Interesanta situācija izveidojās 14. Saeimas vēlēšanās, kad līdz iekļūšanai parlamentā kandidātu sarakstam “Attīstībai/Par!” pietrūka burtiski daži simti balsu (par šo politisko spēku savas balsis nodeva 45 452 vēlētāji), bet sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” pietrūka ap diviem tūkstošiem balsu (saņēma 43 943 vēlētāju atbalstu).

Varam tikai iztēloties, kāda valdība būtu bijusi iepriekšējos četros gados, ja Saeimā tiktu pārstāvēti astoņi politiskie spēki...

Iespējams, būtu citādi, taču skaidrs ir viens: katra vēlētāja lēmums – piedalīties vai nepiedalīties vēlēšanās – tālejoši ietekmē politisko vidi.

Vēlētāju atbalsts ietekmē valsts budžeta līdzekļu sadalījumu nacionāla mēroga partijām

īsumā

Vēlētāju aktivitāte Saeimas vēlēšanās tiešā veidā nosaka nacionāla mēroga politisko partiju iespēju pretendēt uz valsts finansējumu un tā apmēru.
Valsts budžeta līdzekļus savas darbības nodrošināšanai saņem arī politiskās partijas, kuras neiekļūst Saeimā, bet pārvar 2% slieksni. Šo partiju finansējuma apmēru vēlāk ietekmē arī katra saņemtā balss pašvaldību un Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās.
Vēlētājiem kļūstot vienaldzīgākiem un pasīvākiem, vairāk partiju paveras iespēja sasniegt 2% slieksni Saeimas vēlēšanās un saņemt nodokļu maksātāju naudu savas darbības uzturēšanai.

Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 7.¹ pants noteic, ka politiskajai organizācijai (partijai), par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķir valsts budžeta finansējumu kalendāra gada laikā:

0,9% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās (2026. gadā – 6,3 eiro, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu)3;
0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās pašvaldības domes vēlēšanās (0,70 eiro, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu);
0,1% no minimālās mēnešalgas par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās (0,70 eiro, ņemot vērā 2024. gada minimālo algu).

Ja politiskā organizācija (partija) ir spējusi pārvarēt 5% slieksni, tad papildus minētajam finansējumam (par katru saņemto balsi) tai katru gadu piešķir līdzekļus no valsts budžeta 200 minimālo mēnešalgu apmērā (2026. gadā – 140 tūkstoši eiro).

Tas nozīmē, ka ,vēlētājiem kļūstot vienaldzīgākiem un pasīvākiem, vairāk partiju paveras iespēja sasniegt 2% barjeru Saeimas vēlēšanās un saņemt nodokļu maksātāju naudu savas darbības uzturēšanai.

Šādu tendenci apliecina arī dati. 13. Saeimas vēlēšanās 2% barjeru izdevās pārvarēt trim partijām, kuras neiekļuva parlamentā, bet kvalificējās valsts finansējuma saņemšanai (par Latvijas Reģionu apvienību nobalsoja 35 018 jeb 4,14% vēlētāju; par Latvijas Krievu savienību novēlēja 27 014 jeb 3,20% pilsoņu; par partiju “Progresīvie” savu balsi atdeva 22 078 jeb 2,61% vēlētāju).

Savukārt 2022. gada vēlēšanās 2% barjeru izdevās pārvarēt pat sešām partijām, kuras neiekļuva Saeimā: partijai “Attīstībai/Par!” (45 452 jeb 3,67% balsu); sociāldemokrātiskajai partijai “Saskaņa” (43 943 jeb 4,81% balsu); politiskajai partijai “Katram un katrai” (33 578 jeb 3,67% balsu); Latvijas Krievu savienībai (33 203 jeb 3,63% balsu); partijai “Suverēnā vara” (29 603 jeb 3,24% balsu) un partijai “Konservatīvie” (28 270 jeb 3,09% balsu).

Ļoti ticams, ka valsts finansējums ir ļāvis lielākajai daļai šo partiju izvērst savu darbību un audzēt atbalstītāju loku, lai sekmīgāk startētu nākamajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka saskaņā ar 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem valsts budžeta finansējumu no 2023. gada līdz 2026. gadam ir tiesīgas saņemt 13 politiskās partijas un to apvienības. Valsts budžeta finansējums politiskajām partijām un to apvienībām 2026. gadā ir 6 702 563 eiro.

Plašāk – KNAB informācijā >> https://www.knab.gov.lv/lv/valsts-budzeta-finansejums

Vēlētāju izvēle ietekmēs valsts vērtības un turpmāko attīstības virzienu

Šajā publikācijā apkopotie dati rāda, ka zema vēlētāju aktivitāte vēlēšanās politiskajiem spēkiem ļauj iegūt mandātu Saeimā un pretendēt uz valsts finansējumu, pateicoties samērā nelielam iedzīvotāju atbalstam.

Tas raisa jautājumu: kāpēc tik daudz balsstiesīgo vēlētāju pieļauj, ka lēmumus par svarīgiem ikdienas dzīves jautājumiem viņu vietā pieņem citi?

Zema vēlētāju aktivitāte atvieglo iespēju ārējiem, mūsu valstij nedraudzīgiem spēkiem mobilizēt salīdzinoši nelielu sabiedrības daļu nodot balsis par partijām, kuru nodomi ilgtermiņā, iespējams, varētu apdraudēt Latvijas neatkarību, demokrātiju un Satversmē nostiprinātās vērtības.

Tādas vienas ideālās partijas, kas atrisinās visas problēmas, nav un nevar būt, jo politika ir joma, kurā vienmēr sadursies dažādas intereses un ietekmes sviras. Katram vēlētājam ir pašam sev jāatbild uz sev būtiskākajiem jautājumiem. Piemēram, kas turpmākajos gados pieņems lēmumus par valsts drošību? Kas pārstāvēs Latvijas intereses starptautiski? Kas turpinās reformas izglītībā un veselības nozarē? Kas būs atbildīgs par migrācijas politiku? Cik nozīmīga vieta Latvijas politikā būs klimata pārmaiņām un Zaļajam kursam? Vai būs atbalsts Latvijas kultūras, tradīciju un latviešu valodas stiprināšanai jeb skolās jāatjauno iespēja mācīties krievu valodā?

Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.

LV portāls ir apkopojis partiju piedāvājumus dažādās tautsaimniecības un valsts pārvaldes jomās:

Par 15. Saeimas vēlēšanām

Sestdien, 3. oktobrī, no plkst. 8.00 līdz 20.00 pēc vietējā laika.

Informācija vēlētājiem par balsošanas iespējām Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) mājaslapā → https://www.cvk.lv/balsosana.

Vēlēšanām reģistrēti 14 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendē kopumā 1428 deputāta amata kandidāti.

Ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem var iepazīties vēlēšanu iecirkņos un CVK mājaslapā → https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.

1 Inga Kudeikina, Artūrs Kurbatovs. Līdzdalības nozīme pašvaldību vēlēšanās demokrātiskā valstī. LV portals, 07.06.2025. Pieejams: https://lvportals.lv/viedokli/377051-lidzdalibas-nozime-pasvaldibu-velesanas-demokratiska-valsti-2025

2 Skat.: Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmā daļa: “Vēlēšanu apgabalos ievēlētos deputātus nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Deputātu vietu sadalē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri kopā pa visu Latviju saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita, neatkarīgi no tā, vai šā nosaukuma kandidātu saraksti bija izvirzīti vienā vai vairākos vēlēšanu apgabalos. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.”

3 Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 34. punkts paredz, ka 2025. un 2026. gadā valsts budžeta finansējumu politiskajai organizācijai (partijai) aprēķina un piešķir, ņemot vērā 2024. gada minimālo mēnešalgu.