|
REDAKCIJAS PIEZĪME
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/, kā arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē šeit: https://www.vestnesis.lv/laidiens/2026/09/14/nr/176A. |
Politisko partiju un to apvienību priekšvēlēšanu programmās, kas pieejamas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, veselības aprūpei veltītajās sadaļās visbiežāk solīts mazināt gaidīšanas rindas, palielināt finansējumu, stiprināt mediķu atalgojumu, padarīt pakalpojumus pieejamākus reģionos, kā arī nodrošināt slimību profilaksi. Vairāki politiskie spēki konkrētajai jomai programmās veltījuši salīdzinoši lielu uzmanību, taču daļa aprobežojusies vien ar nekonkrētu apņemšanos sakārtot veselības sistēmu un secinājumiem, ka veselības aprūpe jāuzlabo un nodarbinātajiem jāsaņem lielāks atalgojums.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums veselības jomā īsumā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
Rindas un pakalpojumu pieejamība
Partiju piedāvājumā attiecībā uz veselības aprūpi gaidīšanas rindu samazināšana ir visredzamākais politiskais solījums. Tās minētas gan kā sistēmas finansējuma, gan organizācijas problēma.
“Ikgadējs nozares budžeta pieaugums līdz 6% no IKP, lai samazinātu rindas un uzlabotu pakalpojumu pieejamību,” vēsta “Zaļo un Zemnieku savienība”. Šādu finansējuma līmeni valdību nākamā gada budžetā aicina nodrošināt veselības aprūpes organizācijas.
Samazināt rindas pie speciālistiem, konsolidējot publisko un privāto finansējumu efektīvākai veselības aprūpei sola “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”).
Savukārt “JKP Jaunā konservatīvā partija” apņēmusies: “Veicināsim valsts finansējuma veselības aprūpei apjoma tuvināšanu Eiropas attīstīto valstu vidējam līmenim, sasaistot finansējuma palielināšanu ar uzlabojumiem ārstniecības pieejamībā, kvalitātē un rindu samazināšanā.”
Partija “Mēs mainām noteikumus” pacientu rindu mazināšanai sola īstenot “nosūtījumu prioritizēšanu un pilnībā integrēt arī privātos veselības pakalpojumu sniedzējus”. Tā piedāvā gaidīšanas limitus, proti, ja valsts nespēj sniegt pakalpojumu medicīniski pamatotā termiņā, pacients varēs vērsties privātajā iestādē, kurai valsts segs noteiktā tarifa daļu.
“Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) vēlas sakārtot veselības aprūpes pārvaldību un ieviest valsts veselības apdrošināšanas modeli, kur nauda seko pacientam neatkarīgi no tā, vai viņš ārstējas valsts vai sertificētā privātajā iestādē.
“Latvijas attīstībai” gatava samazināt gaidīšanas rindas un attīstīt dažādas iespējas saņemt kvalitatīvu aprūpi mājās. Partija akcentē: “Modernizēsim veselības aprūpes pārvaldību un digitalizēsim sistēmu, lai mediķi vairāk laika veltītu pacientiem.”
Partiju apvienība “Saskaņas Centrs” apņēmusies izveidot “centralizētu rindu pārvaldības sistēmu, lai pacienti ātrāk saņemtu pakalpojumu tur, kur tas pieejams”.
“Progresīvie” sola ieviest “vienotu pieraksta sistēmu ar pacientu prioritizāciju pēc klīniskās steidzamības un skaidriem gaidīšanas laikiem”.
Vienotu pierakstu, reformējot kvotu sistēmu un samazinot birokrātiju ārstiem, rindu mazināšanai vēlas ieviest arī “Apvienotais saraksts”.
Gaidīšanas rindu ambulatorajiem pakalpojumiem samazināt līdz 30 dienām gatava “Austošā Saule Latvijai”.
Efektīvi samazināt pacientu rindas piedāvā arī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
“Valsts garantētu speciālistu un medmāsu ātru pieejamību” sola “Gobzema saraksts”.
Nodrošināt pieejamāku veselības aprūpi – īsākas rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem – iecerējusi “Latvija pirmajā vietā”.
Nodomu samazināt rindas veselības aprūpē paudušas arī “Latvijas attīstībai”, “Stabilitātei!” un “Jaunā Vienotība”, kura sola “attīstīt digitālu veselības sistēmu ar vienotu pacientu portālu, pierakstiem, atgādinājumiem un ārstniecības kvalitātes datiem”.
Ieviest digitālās veselības ekosistēmu ar datu standartiem un reāllaika reģistriem gatavi “Progresīvie”.
Finansējums veselības aprūpei, zāļu cenas
Tāpat kā “Zaļo un Zemnieku savienība” arī “Jaunā Vienotība” veselības aprūpei atvēlēs 6% no IKP. Politiskais spēks efektīvākai pārvaldībai piedāvā izveidot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu.
Stabilu un prognozējamu finansējumu medicīnai vēlas nodrošināt “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”. Partiju apvienība paudusi gatavību samazināt pacientu līdzmaksājumus, paplašināt kompensējamo medikamentu klāstu, nodrošināt zāļu kompensāciju atbilstoši indikācijām pilnā apjomā, kompensēt diabēta pacientiem nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sensorus un insulīna sūkņus neatkarīgi no viņu vecuma. Tāpat pausts nodoms samazināt PVN medikamentiem līdz 5% un reizi gadā finansēt pensionāriem zobārstniecības pakalpojumus 150 eiro apmērā, kā arī palielināt ambulatoro pediatru pieejamību.
“Caurskatāmība – valsts finansējuma saņemšanai pakalpojumu sniedzējiem būs obligāta ārstēšanas rezultātu publiskošana un salīdzināmība iedzīvotājiem pieejamā un saprotamā veidā,” norāda partija “Mēs mainām noteikumus”. Tā sola lētākas zāles, ieviešot vienotus medikamentu iepirkumus kopā ar pārējām Baltijas valstīm, valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu salāgošanu ar reālo tirgu, kā arī pāriešanu “no finansējuma pēc manipulāciju skaita uz reālos ārstēšanas rezultātos balstītu finansējumu un pārvaldību”.
“Latvijas attīstībai” gatava nodrošināt “ikgadēju, prognozējamu budžeta palielinājumu kompensējamajiem medikamentiem un valsts naudas ieguldīšanu izmaksu efektīvās terapijās”.
“Progresīvie” apņēmušies pārveidot Nacionālo veselības dienestu (NVD) par neatkarīgu, rezultātos balstītu pakalpojumu iepircēju.
Savukārt “Apvienotais saraksts” vēlas NVD pārveidot par fondu ar ilgtermiņa finanšu plānošanu. Tāpat partiju apvienība uzsver: “Optimizēsim zāļu cenas ar caurredzamiem iepirkumiem un apjoma līgumiem, valsts lomu kompensējamo medikamentu piegādē. Pakāpeniski samazināsim līdzmaksājumus bērniem, senioriem un hronisko slimību pacientiem.”
Nodrošināt 100% valsts finansētu veselības aprūpi bērniem līdz 18 gadu vecumam apņēmusies “Nacionālā apvienība”. Tā sola paplašināt medikamentu pieejamību, pilnveidot cenu kompensācijas sistēmu hronisko slimību pacientiem un pievērsties vīriešu veselības problēmām – preventīvām pārbaudēm, psihiskajai veselībai un pašnāvību riskiem.
Veicināt valsts finansējuma veselības aprūpei palielināšanu, samazināt rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, mazinot pacientu līdzmaksājumus un uzlabojot valsts apmaksātās bērnu zobārstniecības pieejamību, iecerējusi “JKP Jaunā konservatīvā partija”. Tā ir gatava mērķtiecīgi strādāt, lai samazinātu zāļu cenas.
“Medikamentu cenu reformas turpināšana, recepšu apkalpošanas maksas atcelšana, PVN samazināšana un kompensējamo zāļu groza paplašināšana,” pauž “Zaļo un Zemnieku savienība”. Tā vēsta: “Atbilstoši tarifi un atbilstošs finansējums ģimenes ārstiem, reģionālajām slimnīcām un universitāšu klīnikām.”
Visiem medikamentiem samazināt PVN likmi līdz 5% sola “Gobzema saraksts”.
Samazināt PVN “būtiskākajām zālēm” līdz 5% un ieviest stingrāku kontroli pār zāļu cenu veidošanos, valsts centralizētu zāļu iepirkumu un valsts aptieku tīkla pilotprojektu apņēmies “Saskaņas Centrs”. Politiskais spēks arī gatavs paplašināt valsts apmaksāto zobārstniecību, sākot ar bērniem, jauniešiem un mazturīgajiem, noteikt 10% cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem, ieņēmumus novirzot bērnu diabēta un aptaukošanās ārstēšanai, un ieviest ikgadējās bezmaksas profilaktiskās pārbaudes.
Palielināt finansējumu kvalitatīvai medicīnas aprūpei, paplašināt valsts kompensēto zāļu pieejamību un veicināt modernu terapiju ātrāku ieviešanu iecerējusi “Latvija pirmajā vietā”. Partija īpašu uzmanību pievērsīs onkoloģijas, sirds un asinsvadu slimību un diabēta ārstēšanai, kā arī pusaudžu un jauniešu mentālās veselības problēmām.
Turpretī “Progresīvie” sola lielākas valsts investīcijas veselības aprūpē.
Onkoloģija, paliatīvā aprūpe un reto slimību ārstēšana
“Zaļo un Zemnieku savienība” atbalsta plašāku piekļuvi medikamentiem, ārstēšanai un rehabilitācijai onkoloģijā un reto slimību jomā.
Stiprināt paliatīvās un ilgstošās aprūpes pieejamību sola “Apvienotais saraksts”.
Veicināt onkoloģijas, sirds un asinsvadu, garīgās veselības, rehabilitācijas, paliatīvās aprūpes un hospisa pakalpojumus gatava “Jaunā Vienotība”.
Uzlabot komunikāciju ar smagi slimu pacientu tuviniekiem, nodrošināt pēchospitalizācijas aprūpi sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu un ieviest pacientu ombudu iecerējusi “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Savukārt “Austošā Saule Latvijai” apņemas atbalstīt ģimenes paliatīvajā aprūpē un pilsoņiem ar smagām hroniskām, neizārstējamām slimībām nodrošināt medikamentu kompensāciju atbilstoši indikācijām pilnā apjomā. Vienlaikus partija vēsta: “Valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi – tikai Latvijas pilsoņiem.”
Nodrošināt, ka valsts budžeta līdzekļi prioritāri tiek novirzīti Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, tostarp veselības aprūpei, sola politiskā partija “Stabilitātei!”. Politiskais spēks vēlas palielināt veselības aprūpes finansējumu un “attīstīt valsts medicīnas sistēmu”.
Veselības aprūpes speciālisti un pieejamība reģionos
Lielākā daļa partiju un to apvienību pauž gatavību atbalstīt medicīnas darbiniekus un nodrošināt slimnīcu pieejamību. Programmās minēta darba samaksa, rezidentūra, jauno speciālistu piesaiste un personāla trūkums. Šajā jautājumā partijas piedāvā gan algas celšanu, gan izglītības un rezidentūras sistēmas maiņu, gan finansiālus stimulus darbam reģionos.
Stabilu un prognozējamu finansējumu medicīnai, prioritāri novirzot līdzekļus personāla atalgojuma celšanai un izmaksājot papildu atbalstu par darbu reģionos, sola nodrošināt “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Partija “Mēs mainām noteikumus” pauž nodomu veselības aprūpes budžeta palielinājumu primāri novirzīt māsu un ārstu palīgu algām.
“Latvijas attīstībai” apņemas nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu un profesionālās pilnveides iespējas veselības aprūpes darbiniekiem.
“Apvienotais saraksts” gatavs mediķus piesaistīt ar mērķstipendijām, mājokļu atbalstu un prakšu programmām.
“Saskaņas Centrs” norāda: “Valsts apmaksās jauno ārstu, māsu un citu medicīnas speciālistu sagatavošanu, nosakot pienākumu noteiktu laiku strādāt Latvijas publiskajā veselības aprūpē.” Politiskais spēks arī vēlas ieviest četru gadu atalgojuma grafiku mediķiem, māsām un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
“Gobzema saraksts” vēsta: “Tiks ieviests vienots un integrēts medicīnas izglītības process, kas vērsts uz jauno speciālistu ātrāku integrāciju darba tirgū, likvidējot vietu trūkumu rezidentūrā.”
Partija “Latvija pirmajā vietā” iecerējusi palielināt finansējumu kvalitatīvai medicīnas aprūpei un veicināt atalgojuma pieaugumu veselības nozarē.
Nodrošināt pieejamu, taisnīgu, uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, saglabājot slimnīcu tīkla pārklājumu, sola “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Stiprināt reģionālās slimnīcas, piesaistot speciālistus un modernizējot infrastruktūru, gatavs “Saskaņas Centrs”.
“Atbilstoši tarifi un atbilstošs finansējums ģimenes ārstiem, reģionālajām slimnīcām un universitāšu klīnikām; skaidrs infrastruktūras atjaunošanas plāns,” pauž “Zaļo un Zemnieku savienība”. Politiskais spēks gatavs efektīvi risināt ārstniecības personāla pieejamību un nodrošināt tā pietiekamību.
Uzlabot medicīnas pieejamību reģionos un modernizēt medicīnas iestādes apņēmusies partija “Stabilitātei!”.
Stiprināt veselības aprūpes pieejamību reģionos, attīstot ģimenes ārstu tīklu, iecerējusi “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
“Nodrošināsim ģimenes ārstu pieejamību un integrētu veselības aprūpi visos novados – arī attālinātās konsultācijas,” norāda “Nacionālā apvienība”.
Stiprināt reģionālās slimnīcas, piesaistot speciālistus un modernizējot infrastruktūru, apņēmies “Saskaņas Centrs”.
“Valsts garantēs un nodrošinās primārās medicīnas jeb ģimenes ārstu, speciālistu un medmāsu reālu un ātru pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam,” akcentē “Gobzema saraksts”.
“Progresīvie” uzsver: “Balstīsim slimnīcu tīklu uz konkrētiem pacientu pieredzes ceļiem, rezultātiem un gatavību krīzēm, stiprinot civilmilitāro sadarbību.”
Veicināt mediķu izglītību, cieņpilnu atalgojumu un krīzes gatavību sola “Jaunā Vienotība”.
Slimību profilakse
Līdztekus solījumiem veicināt ģimenes ārstu pieejamību un veselīgu dzīvesveidu daļa politisko spēku priekšvēlēšanu programmās pauduši konkrētus nodomus slimību profilakses jomā.
“Ieviesīsim ikgadējās bezmaksas profilakses pārbaudes,” norāda “Saskaņas Centrs”.
“Īpašu uzmanību pievērsīsim profilaktiskajām programmām, psihiskajai veselībai, onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimību profilaksei un agrīnai diagnostikai,” akcentē “Latvijas attīstībai”.
Stiprināt profilaksi un agrīno diagnostiku, paplašinot skrīninga programmas un veicinot sirds un asinsvadu, onkoloģisko un citu hronisko slimību savlaicīgu atklāšanu, iecerējusi “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
“Progresīvie” piedāvā valsts apmaksātu BRCA (ģenētiska pārbaude, ar kuru nosaka, vai cilvēkam ir iedzimtas noslieces uz onkoloģiskām saslimšanām) testēšanu.
Fokusēties uz profilaksi un veselīgi nodzīvotiem dzīves gadiem, sākot no skolas, pieaugušajiem – pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, gatava “Zaļo un Zemnieku savienība”. Tā arī vēsta: “Cīņa ar atkarībām – stingrāka profilakse un kontrole.”
Izveidot programmu atkarību profilaksei un apkarošanai visu vecumu iedzīvotājiem sola arī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Vairākās programmās atsevišķi izcelta veselības pratība.
“Progresīvie” piedāvā visaptverošu veselības mācību, saturā ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” vēlas atjaunot veselības mācību izglītības iestādēs, tādējādi stiprinot bērnu un jauniešu zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un profilaksi.
Veselības mācības ieviešanu skolās atbalsta arī “Nacionālā apvienība”. Tā sola: “Ieviesīsim programmu “Vesels mūžs” – obligātās profilaktiskās pārbaudes ar valsts atbalstu.”
Turpretī “Jaunā Vienotība” profilaksi un veselībpratību apņēmusies padarīt par “daļu no nacionālās drošības”.
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
