Labdien! Ja kriminālprocesa ietvaros tiesu medicīniskajā ekspertīzē tiek konstatēts, ka personas nāves cēlonis ir bijis cits vai arī iespējama cēloņsakarība ir lielāka par to, ko Veselības inspekcija norāda. Bet pirms tam Ārstniecības riska fonds ir pieņēmis lēmumu par atlīdzības izmaksu un piemērojis noteiktus koeficientus, balstoties uz Veselības inspekcijas rīcībā esošo informāciju. Piemēram, ja Ārstniecības riska fonds, aprēķinot atlīdzību, ir piemērojis koeficientus, kas saistīti ar hroniskām slimībām, līdztiesību un ārstniecības personas atbildību un rīcību, taču vēlāk kriminālprocesā tiek konstatēts cits, būtiski atšķirīgs nāves cēlonis, kas nav saistīts ar minētajām hroniskajām slimībām, bet ar iespējamu ārstniecības personas bezdarbību vai nepareizu ārstēšanu. Vai šādos apstākļos būtu pamats pārskatīt iepriekš pieņemto lēmumu? Ja Veselības inspekcijas lēmums ir balstīts uz nepilnīgu vai nepareizu informāciju par nāves cēloni un šī informācija būtiski ietekmēja Ārstniecības riska fonda izmaksātās atlīdzības apmēru, vai pēc noteikta laika, piemēram, pēc vairākiem gadiem, joprojām būtu iespējams pieprasīt atlīdzības pārrēķinu un atlikušās summas izmaksu?
Ar pieejamo informāciju iespējams sniegt vispārīgu atbildi, kas izriet no normatīvā regulējuma.
Kriminālprocesa ietvaros īstenotās tiesu medicīniskās ekspertīzes un Ārstniecības riska fonda īstenotās ekspertīzes mērķis ir atšķirīgs.
Kriminālprocesa ietvaros kompetentā institūcija veic tiesu medicīnisko ekspertīzi, kas tiek izmantota kā pierādījums, lai noskaidrotu kādas personas atbildību/vainu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā. Savukārt Ārstniecības riska fonda darbība nav saistīta ar ārstniecības personu profesionālās atbildības/vainas izvērtēšanu, jo Ārstniecības riska fonda mērķis ir ārpustiesas procesa kārtībā sniegt pacientam iespēju aizstāvēt savas tiesības un saņemt iespējamo atlīdzību par veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu (arī morālo kaitējumu). Līdz ar to tiesu medicīniskajā ekspertīzē un Veselības inspekcijas (VI) īstenotajā ekspertīzē izdarītie secinājumi nav tiešā veidā salīdzināmi un identiski piemērojami katrā procesā.
Ir komplicēti sniegt pilnvērtīgu informāciju par VI pieņemtā lēmuma pārskatīšanu, jo nav konkrēti zināms, kāds ir bijis pacienta nāves cēlonis, kādas Ministru kabineta noteikumu Nr. 1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” koeficientu vērtības tika piemērotas. Tomēr Administratīvā procesa likuma 87. panta pirmajā daļā ir norādīts: ja administratīvais akts ir kļuvis neapstrīdams, tajā pašā lietā administratīvo procesu var uzsākt no jauna uz adresāta iesnieguma pamata, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem:
Tas nozīmē, ka vispārīgi normatīvais regulējums paredz atkārtotu administratīvā procesa uzsākšanu uz privātpersonas iesnieguma pamata.
Lai varētu detalizēti un individualizēti izvērtēt konkrēto klīnisko gadījumu, aicinām vērsties VI ar rakstveida iesniegumu, aprakstot visus administratīvās lietas apstākļus un papildu jaunatklātos apstākļus par nāves cēloni un tā ietekmi uz izmaksātās atlīdzības apmēru.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
