Attēlā: slimnīcas telpas.
FOTO: Kaspars Krafts, LETA.
Turpmāk E-veselības sistēmā būs jāiekļauj “Izraksts–epikrīze” arī par dienas stacionārā saņemtajiem pakalpojumiem. Savukārt no 2027. gada otrās puses E-veselībā tiks uzsākta ārstu konsīliju slēdzienu un operāciju aprakstu pieejamības nodrošināšana.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, kas stājas spēkā 2026. gada 8. augustā.
Kaut arī medicīnisko dokumentu “Izraksts–epikrīze” izsniedz gan stacionārās ārstniecības iestādes, gan ambulatorās (dienas stacionāri), pašlaik pienākums to iesniegt E-veselības sistēmā noteikts tikai stacionārajām ārstniecības iestādēm.
Lai veicinātu informācijas pieejamību, grozījumi noteic, ka turpmāk arī ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kas sniedz dienas stacionāra pakalpojumus, E-veselības sistēmā jāiesniedz pacienta medicīniskais dokuments “Izraksts–epikrīze”.
Minētie dati E-veselības sistēmā iesniedzami nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc aprūpes epizodes pabeigšanas dienas stacionārā vai pacienta izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes.
Grozījumu anotācijā skaidrots, ka ārstu konsīlija slēdziens un operācijas apraksts var būt svarīgs turpmāko ārstniecības mērķu sasniegšanai. Patlaban spēkā esošais regulējums neparedz šo dokumentu iesniegšanu un pieejamību E-veselības sistēmā, kas savukārt var ietekmēt informācijas pieejamību un ārstniecības procesa nepārtrauktību.
Lai uzlabotu datu pieejamību, grozījumi MK noteikumos paredz ārstniecības iestādēm pienākumu iesniegt E-veselības sistēmā arī konsīliju slēdzienus un operāciju aprakstus.
Konsīlija slēdzienā varēs strukturēti norādīt ziņas par pacientu, konsīlija dalībniekiem, informāciju par konsīlija veidu un norisi, klīnisko informāciju, ziņas par konsīlija slēdzienu, apstiprināto rīcības plānu, slēdziena apstiprināšanu un stāšanos spēkā. Turpretī operācijas aprakstā būs iespējams norādīt informāciju par pacientu, operācijas dalībniekiem, ziņas par operācijas veidu un norisi, kā arī klīnisko informāciju.
Grozījumi paredz, ka informācija E-veselības sistēmā ievadāma nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc konsīlija slēdziena apstiprināšanas vai operācijas apraksta sagatavošanas. Konkrētie dokumenti E-veselības sistēmā tiks glabāti 40 gadus pēc pēdējā ieraksta vai 15 gadus pēc pacienta nāves.
Jaunā funkcionalitāte tiks ieviesta pakāpeniski. Piekļuve E-veselībā ievietotajiem konsīliju slēdzieniem un operāciju aprakstiem pacientiem būs nodrošināta no 2027. gada 1. septembra, savukārt visām ārstniecības iestādēm šie dokumenti E-veselības sistēmā būs jāiesniedz ne vēlāk kā no 2028. gada 1. janvāra.
Tāpat noteikts, ka līdz 2027. gada 31. augustam ārstniecības iestādes operāciju aprakstiem un konsīliju slēdzieniem varēs piekļūt tikai caur ārstniecības iestādes izmantoto informācijas sistēmu, ja tā būs atbilstoši integrēta ar E-veselības sistēmu. Pēc minētā pārejas perioda piekļuve attiecīgajiem datiem tiks nodrošināta visām ārstniecības iestādēm atbilstoši spēkā esošajam regulējumam.
Saskaņā ar grozījumiem informācija par psihiatriskās palīdzības sniegšanu psihiatriskajā ārstniecības iestādē bez pacienta piekrišanas vai par šīs palīdzības pārtraukšanu būs pieejama tikai ierobežotam ārstniecības personu lokam – psihiatriem un ģimenes ārstiem.
Anotācijā paskaidrots, ka lēmumi par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas vai par tās pārtraukšanu ir īpaši sensitīvi ne vien no medicīniskā, bet arī cilvēktiesību viedokļa. Ierobežots piekļuves tvērums noteikts, ievērojot datu minimizācijas, nepieciešamības un samērīguma principus, vienlaikus saglabājot iespēju piekļūt tām ārstniecības personām, kurām šī informācija objektīvi nepieciešama, lai nodrošinātu pacienta interesēm atbilstošu ārstēšanu. Proti, ģimenes ārstam piekļuve ir vajadzīga, jo viņš nodrošina pacienta vispārējo veselības aprūpi, koordinē ārstniecības procesu un bieži vien ir pirmā ārstniecības persona, pie kuras pacients vēršas pēc izrakstīšanas no ārstniecības iestādes. Turpretī psihiatram piekļuve ir nepieciešama, lai nodrošinātu specializētas psihiatriskās palīdzības turpināšanu.
Pacientu tiesību likums nosaka Nacionālā veselības dienesta (NVD) tiesības apstrādāt E-veselības sistēmā uzkrāto informāciju par pacientu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu administrēšanai un valsts budžeta līdzekļu izlietojuma uzraudzībai, kā arī personas datu apstrādei, lai attiecīgo informāciju nodotu statistikas iestādei.
Tomēr regulējums neparedz, kādus tieši datus E-veselības sistēmā NVD ir tiesīgs apstrādāt.
Grozījumi datu apjomu konkretizē, nosakot, ka NVD ir tiesīgs apstrādāt šādu E-veselības sistēmā par pacientiem iekļauto informāciju:
