Attēlā grāmata par Latvijas vēsturi un uzturēšanās atļaujas apliecība.
FOTO: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
15. septembrī stājas spēkā jauns Imigrācijas likums, kas izstrādāts ar mērķi stiprināt valsts drošību un padarīt efektīvāku migrācijas kontroli. Jaunais regulējums nosaka izmaiņas ieceļošanas un uzturēšanās procedūrās, tostarp uzturēšanās atļauju izsniegšanas pamatos un termiņos.
Darbs pie jauna imigrācijas regulējuma izstrādes tika uzsākts 2022. gadā. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka jauns imigrācijas regulējums bija nepieciešams, lai līdzsvarotu un ieviestu Latvijas Republikas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu.
Likumu Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2026. gada jūnijā, taču Valsts prezidents to neizsludināja un atgrieza parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, norādot uz nepilnībām investīciju termiņuzturēšanās atļauju programmā un nepieciešamību atkārtoti izvērtēt regulējuma atbilstību Latvijas drošības interesēm.
Šī gada 20. augustā Saeima otrreiz caurlūkoja un bez būtiskām izmaiņām pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Tas stājas spēkā 2026. gada 15. septembrī.
Papildus plašiem grozījumiem līdzšinējā Imigrācijas likumā tajā turpmāk ietvertas arī likuma “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” normas.1
Publikācijas turpinājumā aplūkosim dažas būtiskākās izmaiņas, ko paredz jaunais likums.
Iepriekš likums paredzēja iespēju ārzemniekiem iegūt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ārzemnieks Latvijā bija iegādājies tādu nekustamo īpašumu, kas atbilda likumā noteiktajiem kritērijiem. Saskaņā ar jauno Imigrācijas likumu šāda iespēja vairs nav paredzēta.
Jaunajā regulējumā ir saglabāta iespēja prasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja ārzemnieks ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Nepieciešamais ieguldījumu apmērs arī saglabāts tāds pats kā iepriekš (iemaksa valsts budžetā 10 000 eiro, ieguldījumu apmērs atbilstoši uzņēmuma kategorijai 50 000 eiro vai 100 000 eiro (plašāk: 27. panta pirmās daļas 10. punkts), taču ir samazināts uzturēšanās atļaujas termiņš – no pieciem gadiem uz diviem gadiem.
Vienlaikus Imigrācijas likumā ieviesta jauna iespēja ārzemniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ārzemnieks veic investīcijas vismaz 150 000 eiro apmērā valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un samaksā valsts budžetā 10 000 eiro (27. panta pirmās daļas 36. punkts). Regulējums paredz, ka ārzemniekam izsniegtā termiņuzturēšanās atļauja ir spēkā, kamēr investīciju līgums nav izbeigts un investīciju atlikums nav mazāks par 150 000 eiro.
Vienlaikus Imigrācijas likumā noteikts (28. pants), ka Ministru kabinets, izvērtējot ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar ārzemnieku skaitu valstī un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, var apturēt termiņuzuturēšanās atļauju izniegšanu investīciju programmas ietvaros uz laiku līdz pieciem gadiem (nosakot, kuras trešās valsts valstspiederīgajiem un uz kādu termiņu tiek apturēta attiecīgo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana).
Grozījumi arī paredz izmaiņas termiņos, kādos uzturēšanās atļaujas tiek izsniegtas saistībā ar nodarbinātību. Iepriekš termiņuzturēšanās atļaujas tikai izsniegtas uz laiku līdz pieciem gadiem, bet turpmāk tās izsniedzamas uz laiku līdz vienam gadam, izņemot gadījumu, kad darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs. Taču, ja tiek pieprasīta Eiropas Savienības (ES) zilā karte2, tad termiņš saglabājas kā iepriekš – līdz diviem gadiem.
Imigrācijas likums paredz arī citas izmaiņas attiecībā uz termiņiem. Piemēram, noteikts, ka termiņuzturēšanās atļaujas var izsniegt:
Imigrācijas likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pēc visu uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pieņemšanas tos izskata un atbildi sniedz 30 dienu laikā, taču ar grozījumiem noteikts: ja objektīvu iemeslu dēļ šo termiņu nevar ievērot, tad to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no visu dokumentu saņemšanas dienas. Atkārtoti šo termiņu vairs nevar pagarināt.
Atbilde par ES zilās kartes pieprasīšanu vai termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu ES zilās kartes turētāja ģimenes loceklim ir jāsniedz 10 darbdienu laikā. Šo termiņu objektīvu iemeslu dēļ var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem, vai uz termiņu, kas nav ilgāks par 30 dienām no dokumentu pieņemšanas dienas gadījumos, kad ES zilās kartes pieprasījums iesniegts pēc vismaz 12 mēnešu uzturēšanās citā ES dalībvalstī kā ES zilās kartes turētājam vai viņa ģimenes loceklim.
Iekšlietu ministram atbilde par termiņuzturēšanās atļauju jāsniedz 60 dienu laikā (piemēram, ja lēmums jāpieņem saistībā ar valsts interesēm).
Izmaiņas paredz, ka ārzemnieks dokumentus, kas nepieciešami robežas šķērsošanai vai vīzas vai pirmreizējas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, joprojām var iesniegt latviešu vai angļu valodā, bet dokumentus atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai — tikai latviešu valodā.
Iepriekš likums paredzēja, ka termiņuzturēšanās atļauja var būt izsniegta uz ilgāku termiņu, nekā ir ārzemniekam izsniegtās ID kartes derīguma termiņš (ID kartes tika izsniegtas uz vienu gadu). Turpmāk termiņuzturēšanās atļaujas termiņš tiks vienādots ar izsniedzamās ID termiņu bez ikgadējas pagarināšanas.
Vienlaikus Imigrācijas likums noteic, ka uzaicinātājam vai ārzemniekam, ja viņam nav uzaicinātāja, ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā informēt PMLP par to, ka vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, atbilstoši kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju (iepriekš – triju darbdienu laikā).
Līdz šim vienlaikus eksistēja divi “pastāvīgā iedzīvotāja” statusi – nacionālais pastāvīgā iedzīvotāja statuss, ko regulēja Imigrācijas likums, un ES pastāvīgā iedzīvotaja statuss, ko noteica saskaņā ar likumu “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Lai arī līdzīgi, tie paredzēja zināmas atšķirības prasībās, piemēram, par pieļaujamo prombūtni, statusa pagarināšanas procedūru.
Līdz ar jaunā Imigrācijas likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” un šie divi statusi tiek apvienoti.
Turpmāk pastāvīgās uzturēšanās atļauju varēs pieprasīt tikai Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Tiesības uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju ir ārzemniekam, kas piecus gadus pirms pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā kā Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, vai ar uzturēšanās atļauju, ja vienlaikus ir spēkā šādi nosacījumi:
Likums noteic, ka uzturēšanās Latvijas Republikā atzīstama par nepārtrauktu, ja prombūtne (piecu gadu periodā) no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus. Prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi (piemēram, personas slimība, nepārvaramas varas iestāšanās). ES zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja prombūtne no ES nav bijusi ilgāka par 24 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus.
Imigrācijas likumā ieviests jauns regulējums, kas paredz, ka ārzemniekam, kuram izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas vai vairāku secīgi izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju kopējais termiņš ir vismaz 18 mēneši, ir pienākums apgūt agrīnās integrācijas programmu, kas ietver:
Vienlaikus paredzēti izņēmumi, kad agrīnās integrācijas programma nav obligāta, bet to var apgūt brīvprātīgi, piemēram, ja ārzemnieks uzturas Latvijas Republikā kā komersanta ietvaros pārcelts darbinieks vai saistībā ar tiesvedību laulības šķiršanas lietā vai ārzemnieks nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai ir sasniedzis 75 gadu vecumu u. c. gadījumos (plašāk skat. 48. panta trešā daļa).
Agrīnās integrācijas programmas dalība būs jāapmaksā ārzemiekiem pašiem, savukārt programmas saturu, apjomu un organizēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Arī jaunais Imigrācijas likums paredz ierobežojumus Krievijas pilsoņu (skat. 27. panta astoto daļu) un Baltkrievijas pilsoņu (skat. 27. panta septīto daļu) ieceļošanai Latvijas Republikā. Piemēram, šo valstu pilsoņiem nav tiesības saņemt uzturēšanās atļauju:
Vienlaikus Imigrācijas likums paredz atšķirīgu pieeju šo valstu pilsoņu iespējām, proti, Krievijas pilsoņiem ir noteikti stingrāki ierobežojumi nekā Baltkrievijas pilsoņiem. Baltkrievijas pilsoņi var pretendēt uz uzturēšanās atļauju:
Tā arī Imigrācijas likumā noteikts, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsonim ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu, ja viņam ir bijušas piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, viņš vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas ir bijis nodarbināts Latvijas Republikā, par viņu šajā periodā veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi un viņš, pieprasot atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju, turpina īstenot piešķirtās tiesības uz nodarbinātību.
|
PAR SAEIMĀ IESNIEGTO LIKUMPROJEKTU Rosina noteikt, ka ārzemniekiem nebūs tiesību pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret finansiālu ieguldījumu Saeima kārtējā sēdē 10. septembrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kas paredz no Imigrācijas likuma izslēgt regulējumu, kas nosaka tiesības ārzemniekam pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ir noslēgts līgums un veikts pārskaitījums par vismaz 150 000 eiro investīciju veikšanu ne mazāk par pieciem gadiem valsts izveidotā alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldniekā un ārzemnieks ir samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro. Kā paskaidrots anotācijā, tiesiskais regulējums, kas paredz uzturēšanās tiesību piešķiršanu Latvijā apmaiņā pret finansiālu, turklāt šajā gadījumā ļoti minimālu, ieguldījumu, ir nesamērīgs un paaugstina valsts drošības, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, sankciju apiešanas un valsts reputācijas riskus: “Imigrācijas likuma mērķis ir nodrošināt Latvijas valsts interesēm atbilstošas imigrācijas politikas īstenošanu, bet termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana uz ieguldījuma pamata neatbilst šim mērķim, jo šāds regulējums primāri balstīts tikai uz personas finansiālajām iespējām, nevis darba tirgus vajadzību, drošības vai citu objektīvu sabiedrības interešu izvērtējumu vai integrācijas politiku.”
|
1 Likums “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” noteica Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas kārtību Latvijas Republikā. Līdz ar jaunā Imigrācijas likuma spēkā stāšanos šis likums zaudē spēku.
2 Plašāka informācijas par ES zilo karti pieejama šeit: https://www.consilium.europa.eu/lv/infographics/eu-blue-card/.
