Likumdošanas jaunumi: precizēs VSAOI veikšanu darbiniekiem, kuri pensionējas vai pārtrauc darba attiecības, ja darba devējam pagarināts samaksas termiņš

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, kura mērķis ir noregulēt VSAOI veikšanas kārtību gadījumos, kad darba devējam piešķirts valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājums, lai novērstu tiešas negatīvas sekas darbiniekam saistībā ar pensijas saņemšanu.

Kā paskaidrots anotācijā, pašreizējais regulējums paredz, ka darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties VSAOI samaksas termiņa pagarinājumam, taču šāda rīcība negatīvi ietekmē darba ņēmēju pensiju apdrošināšanu:

“Veidojas situācija, kurā Valsts ieņēmumu dienestā (VID) darba devējam piešķirtā VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma rezultātā darba ņēmējam pašam ir jāiemaksā darba devēja nesamaksātās VSAOI, taču darba ņemējam, neraugoties uz personu augsto motivāciju veikt VSAOI pensiju apdrošināšanai, to faktiski nav iespējams izdarīt, jo personas rīcībā nav informācija, ka viņa darba devējam ir piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, kā arī šai personai varētu nebūt brīvi pieejami personīgie līdzekļi šādu VSAOI veikšanai.”

Anotācijā minēts, ka tādējādi personas, kuras savās tiesībās un pienākumos ir bijušas salīdzināmos apstākļos, nonāk atšķirīgās pozīcijās tikai tādēļ, ka darba devējam ir piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, bet personai nav bijusi nepieciešamā informācija vai finanšu līdzekļi, lai iemaksātu VSAOI pirms pensionēšanās fakta.

Noteiktajā termiņā nenomaksātās VSAOI ietekmē jebkuru personu, kuras darba devējam piešķirts VSAOI samaksas termiņa pagarinājums, it sevišķi:

• personas, ar kurām darba devējs izbeidz darba tiesiskās attiecības;
• personas, kurām piešķirta valsts vecuma pensija, tostarp priekšlaikus;
• personas piecus gadus pirms vispārējā pensijas vecuma sasniegšanas.

Likumprojekts paredz, ka darba devējiem, kuriem no 2027. gada 1. jūlija VID piešķirs VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, būs jāveic VSAOI par noteiktiem darba ņēmējiem pensiju apdrošināšanai pilnā apmērā vienā maksājumā VSAA noteiktajā speciālajā kontā.

Saskaņā ar anotācijā norādīto darba devējam pēc VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanas visā noteiktajā piešķirtā VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma periodā patstāvīgi katru mēnesi, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālu latvija.gov.lv, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) būs jāiegūst informācija, par kuriem darba ņēmējiem tam ir pienākums veikt VSAOI (VSAA atlasīs darba ņēmējus, par kuriem darba devējam ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai, un darba devējs šo informāciju redzēs portālā latvija.gov.lv), un VSAA budžeta kontā būs jāveic VSAOI par visām informācijā norādītajām personām kopā.

Saskaņā ar likumprojektu darba devējam, neraugoties uz tam piešķirto VSAOI samaksas termiņa pagarinājumu, būs jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai par:

• darba ņēmēju, ar kuru ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības;
• darba ņēmēju, kurš ir sasniedzis likumā noteikto pensionēšanās vecumu;
• darba ņēmēju, kuram līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši pieci gadi.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, kura mērķis ir samazināt administratīvo slogu privātpersonām, kas piedalās administratīvajā procesā, nodrošināt lielāku privātpersonas tiesību aizsardzības līmeni, kā arī vienkāršot un efektivizēt administratīvo procesu iestādē un tiesā.

Kā norādīts anotācijā, kopš pēdējiem apjomīgākajiem Administratīvā procesa likuma (APL) grozījumiem saistībā ar elektroniskās lietas platformas izstrādi un elektroniskās lietas ieviešanu tiesās, kas tika pieņemti 2021. gada 11. novembrī, ir pagājuši četri gadi:

“Līdz ar to Tieslietu ministrijas Pastāvīgā APL darba grupa ir veikusi esošās situācijas izvērtējumu un konstatējusi vairākas problēmas (t. sk. tehniska rakstura), kuras nepieciešams risināt, izstrādājot attiecīgus APL grozījumus.”

Likumprojekts paredz šādas izmaiņas:

• aizstāt visā likumā vārdus “Juridiskās palīdzības administrācija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Tiesu administrācija” (attiecīgā locījumā), ņemot vērā, ka ar 2024. gada 1. janvāri Juridiskās palīdzības administrācija ir likvidēta un tās funkcijas un uzdevumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības jomā nodotas Tiesu administrācijai;
• aizstāt visā likumā vārdus “mantiskie zaudējumi” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “zaudējumi” (attiecīgā locījumā);
• regulēt kārtību, ja sevišķais aizbildnis atteicies veikt sevišķā aizbildņa pienākumus vai nevar tos turpināt pildīt objektīvu iemeslu dēļ vai ja bāriņtiesa vai tiesa konstatē, ka sevišķais aizbildnis nepienācīgi pilda likumā noteiktos pienākumus (tiesa nepilngadīgajai personai iecels citu sevišķo aizbildni);
• noteikt regulējumu par uzaicināto un pieaicināto personu ierašanās pārbaudi (iestādei būs jāpārliecinās, kuras lietā uzaicinātās un pieaicinātās personas ieradušās, vai ir paziņots par lietas izskatīšanu personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem);
• noteikt, ka administratīvajā aktā jānorāda adresāts (fiziskajai personai – vārds, uzvārds, dzīvesvieta, ja identifikācija tikai ar vārdu un uzvārdu nav iespējama, bet juridiskajai personai – nosaukums un reģistrācijas numurs);
• noteikt, ka tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā fiziskajai personai jānorāda vārds, uzvārds un personas kods, bet juridiskajai personai – nosaukums un reģistrācijas numurs;
• atteikties no nosacījuma, ka nelabvēlīgs administratīvais akts obligāti nosūtāms pa pastu kā ierakstīts sūtījums;
• ieviest regulējumu par lūgumu sniegt konsultatīvu atzinumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai;
• noteikt, ka persona, kas nav administratīvā procesa dalībnieks, sabiedriski nozīmīgā lietā vai žurnālists likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē tikai ar tiesas atļauju tiesas sēdes laikā var ierakstīt tiesas sēdes gaitu (lietot skaņas vai attēla ieraksta un pārraides tehniku);
• noteikt, ka administratīvā procesa dalībniekam, kurš neprot tiesvedības valodu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un piedalīties procesuālajās darbībās ar tulka palīdzību, ko nodrošina pats procesa dalībnieks, izņemot, ja tiesa lēmusi par tulka nodrošināšanu (likumprojekts tostarp paredz izslēgt tiesību normu, atbilstoši kurai tiesa pēc sava ieskata var nodrošināt tulku arī administratīvā procesa dalībnieka pārstāvim, proti, administratīvā procesa dalībniekam turpmāk būs jāizvēlas tāds pārstāvis, kas prot tiesvedības valodu vai pats var nodrošināt tulku);
• lai izlīdzinātu tiesu namu noslodzi un nodrošinātu lietu efektīvu izskatīšanu, noteikt, ka Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājs var pārdalīt lietas starp tiesu namiem;
• noteikt, ka arī juridiskās personas var lūgt atbrīvojumu no valsts nodevas;
• precizēt, ka lēmums, ar kuru atteikts samazināt drošības naudas apmēru vai atbrīvot no drošības naudas samaksas, ir pārsūdzams;
• noteikt, ka administratīvā procesa dalībniekam ir pienākums laikus iepazīties ar lietas materiāliem pirms lietas izskatīšanas un iesniegt lūgumus un pierādījumus ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes, ja tiesnesis nav noteicis citu termiņu pierādījumu iesniegšanai;
• ja procesa dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības, negodprātīgi pilda savus pienākumus vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis varēs izteikt procesa dalībniekam brīdinājumu vai uzlikt piespiedu naudu līdz 300 eiro;
• par necieņu pret tiesu – jebkuru rīcību, kas liecina par tiesas sēdes vai tiesas noteikumu klaju ignorēšanu, – tiesa varēs uzlikt procesa dalībniekam piespiedu naudu līdz 500 eiro;
• noteikt, ka cita starpā no pienākuma liecināt var atteikties arī persona, par kuru Fizisko personu reģistrā ir iekļautas ziņas par partnerību;
• veicināt videokonferenču izmantošanu tiesās, nosakot, ka videokonferences jāizmanto ne tikai gadījumos, kad procesa dalībnieki nevar ierasties uz tiesas sēdi, bet arī tad, kad procesa dalībniekiem tā ir ērtāk (lēmumu par videokonferences izmantošanu pieņem tiesnesis, ievērojot visus apstākļus, tostarp lietas dalībnieku viedokli);
• noteikt, ka tiesa var apturēt tiesvedību, ja par Eiropas Savienības tiesību normas interpretāciju vai spēkā esību citā lietā ir pieņemts lēmums uzdot jautājumu Eiropas Savienības Tiesai;
• ieviest regulējumu par tiesas tiesībām veikt atsevišķas procesuālas darbības apturētajā tiesvedībā procesuālās ekonomijas nolūkā;
• u. c.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”, kura mērķis ir novērst augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai, pilnveidojot nosacījumus trešo valstu pilsoņu uzraudzībai un uzņemšanai Latvijas augstskolās.

Kā norādīts anotācijā, ārzemnieka kā jebkura studējošā pienākums, noslēdzot studiju līgumu, ir apmeklēt nodarbības, apgūt zināšanas, prasmes un kompetences, kas noteiktas studiju plānā, kā arī ievērot augstskolas iekšējos normatīvos aktus, studiju līguma nosacījumus un noteiktās prasības.

Šobrīd spēkā esošās Augstskolu likuma tiesību normas neparedz iespēju izslēgt studentu no studējošo saraksta, ja viņš bez attaisnojoša iemesla neapmeklē nodarbības, nepiedalās studiju procesā vai nav sasniedzams.

Lai samazinātu neattaisnotu nodarbību kavējumu skaitu un disciplinētu tos ārvalstu studentus, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar studijām īsā cikla, pirmā vai otrā cikla studiju programmā, likumprojekts paredz, ka šāda persona augstskolai būs jāizslēdz no studējošo saraksta (jāeksmatrikulē) ne vēlāk kā 20 dienu laikā, ja viņa piecas dienas nepārtraukti nav piedalījusies studiju procesā un nav sasniedzama vai mēnesī ir apmeklējusi mazāk nekā 80% no studiju programmā paredzētajām lekcijām un nodarbībām.

“Ministrija ir noteikusi gadījumus, kas uzskatāmi par attaisnojošiem iemesliem, piemēram, tuvinieka nāve vai akūta saslimšana, infekcijas vai traumas izraisīti veselības traucējumi, kuru dēļ studējošais ārstējas stacionārā vai ambulatorā ārstniecības iestādē.

Likumprojektā paredzētie nosacījumi nebūs spēkā arī tad, ja neierašanās saistīta ar nepārvaramu varu vai no personas gribas neatkarīgiem apstākļiem,” paskaidrots anotācijā.

Papildus likumprojekts paredz, ka lēmumu par studiju programmas licencēšanas atcelšanu var pieņemt arī tad, ja izglītības un zinātnes ministrs ir izdevis rīkojumu par augstskolas akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”, kura mērķis ir novērst augstākās izglītības eksporta izmantošanu negodprātīgai ekonomiskai imigrācijai.

Likumprojekts paredz negodprātīgām augstskolām iespēju piemērot sankcijas jeb liegumu uzaicināt ārzemnieku studēt.

Kā norādīts anotācijā, likumprojekts stiprinās augstskolu un koledžu atbildību ārvalstu studējošo uzraudzībā, pilnveidos kvalitātes nodrošināšanas mehānismu un mazinās risku, ka augstākās izglītības sistēma tiek izmantota negodprātīgas ekonomiskās imigrācijas nolūkos.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, kas paredz paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības tranzīta pārvadājumiem no Krievijas.

Likumprojekts tika atzīts par steidzamu un uzreiz izskatīts abos lasījumos.

Likumprojekts nosaka līdz 2026. gada 31. decembrim ieviest īpašu kārtību, kas ļaus operatīvāk pārskatīt un nepieciešamības gadījumā palielināt maksu labības tranzīta pārvadājumiem pa valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, ja kravas nosūtīšanas stacija atrodas Krievijā.

Kā norādīts anotācijā, papildu ieņēmumi, ja tādi radīsies, no Krievijas labības tranzītam piemērotās paaugstinātās infrastruktūras maksas, tiks novirzīti Ukrainas aizsardzības vajadzībām:

“Ministru kabinets aicinājis AS “LatRailNet” izvērtēt iespēju Krievijas izcelsmes graudaugu tranzītam noteikt paaugstinātu dzelzceļa infrastruktūras maksu līdz 300% no līdzšinējās maksas.”

Vienlaikus Dzelzceļa likums pašlaik paredz divu mēnešu termiņu infrastruktūras maksas izmaiņu publicēšanai, taču likumprojekts ļaus šo termiņu saīsināt līdz divām nedēļām, ja tiks pārskatīta Krievijas labības tranzīta pārvadājumu maksa.

Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kas ietekmē pašvaldības domes vēlēšanu kārtību, saskaņojot pašvaldības domes vēlēšanu norisi regulējošās tiesību normas.

Proti, 2026. gada 11. jūnijā Saeima izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”, kurš paredz, ka turpmāk vēlētājam, lai varētu vēlēt pašvaldības domi, vismaz 45 dienas pirms pašvaldības vēlēšanu dienas (līdzšinējo 90 dienu vietā – red. piez.) ir jābūt reģistrētam dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Tā kā vēlētāju sarakstu apkopošana tiek nodrošināta ar Vēlētāju reģistra starpniecību, ievērojot Vēlētāju reģistra likumā noteiktos vēlētāju datu apstrādes termiņus, jāmaina arī šis normatīvais akts.

Likumprojekts paredz samazināt noteikto vēlētāju datu apstrādes termiņu, paredzot, ka sākotnējā vēlētāju datu pārņemšana no Fizisko personu reģistra Vēlētāju reģistrā tiks nodrošināta 45 dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanām un attiecīgi arī sākotnējā vēlētāja saraksta izveide tiks nodrošināta ne vēlāk kā 36 dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanām.

Tāpat paredzēts noteikt, ka vēlēšanu apgabala noskaidrošana ar e-pakalpojumu būs iespējama ne vēlāk kā 35 dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanām (šobrīd  ne vēlāk kā 70 dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanām – red. piez.), kā arī vēlēšanu apgabala maiņa būs iespējama ne agrāk kā 35 dienas pirms pašvaldības domes vēlēšanām (šobrīd ne agrāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām – red. piez.).

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, kas paredz pilnveidot mēslošanas līdzekļu aprites regulējumu.

Likumprojektā precizēta mēslošanas līdzekļa definīcija un atsauces uz mēslošanas līdzekļu kategoriju, izslēdzot augu augšanas substrātus. Plānots noteikt, ka mēslošanas līdzeklis ir jebkura viela, maisījums, mikroorganisms vai cits materiāls, kas paredzēts lietošanai atsevišķi vai kopā ar citu materiālu uz augiem, to rizosfērā vai rizosfēras veidošanai, lai nodrošinātu augus ar barības vielām vai uzlabotu to izmantošanas efektivitāti.

Atbilstoši likumprojektam tiks ieviesti arī jauni termini:

• paziņots mēslošanas līdzeklis – mēslošanas līdzeklis, kas likumīgi tirgots citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Turcijā un kas ievests Latvijā, ievērojot savstarpējās atzīšanas principu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 2019/515;
• mēslošanas līdzeklis – sprāgstvielu prekursors – kālija nitrāts, nātrija nitrāts, kalcija nitrāts, kalcija amonija nitrāts vai mēslošanas līdzeklis, kurā amonija nitrāta slāpekļa saturs ir 16% vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas vai kurā amonija nitrāta saturs ir 45,7% vai vairāk no mēslošanas līdzekļa masas.

Tāpat likumprojekts precizē Mēslošanas līdzekļu aprites likuma mērķi, nosakot, ka šis likums aizsargā patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu iegādes un lietošanas, nosaka vienādas prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem, kā arī nodrošina, lai tirgū laistajiem mēslošanas līdzekļiem būtu pozitīva ietekme uz augiem un to ražību.

Vienlaikus likumprojekts paredz:

• samazināt administratīvo slogu, atsakoties no reģistrācijas apliecību izsniegšanas;
• noteikt atsevišķas prasības uzņēmējiem, kuri darbojas ar mēslošanas līdzekļiem, kas ir sprāgstvielu prekursori;
• nodrošināt efektīvāku mēslošanas līdzekļu aprites uzraudzību.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā”, kura mērķis ir mazināt birokrātiju valsts pārvaldē, atsakoties no atsevišķa Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektu sagatavošanas Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā regulētā procesa ietvaros, tādējādi ieviešot īsāku sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, vienlaikus mazinot slogu šobrīd valstij būtisku projektu realizācijā.

Patlaban likums paredz, ka MK vai pašvaldība četru mēnešu laikā pēc tam, kad institūcija pieņēmusi lēmumu par taisnīgās atlīdzības apmēru, pieņem lēmumu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību.

Kā paskaidrots anotācijā, šāda papildu MK lēmuma vajadzība rada pārmērīgu birokrātisko slogu valsts pārvaldei un paildzina atsavināšanas procesa norisi, jo pirms lēmuma pieņemšanas ir sagatavojams MK rīkojuma projekts, kas tiek saskaņots ar Tieslietu ministriju un Finanšu ministriju.

Tādējādi likumprojekts paredz izslēgt prasību par MK vai pašvaldības lēmuma pieņemšanu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Proti, likumprojekts noteic, ka institūcijas lēmums par atlīdzības apmēru vienlaikus ir arī lēmums ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījums Enerģētikas likumā”, kura mērķis ir izveidot elastīgāku regulējumu valsts naftas produktu drošības rezervju (turpmāk – drošības rezerves) iegādei valsts īpašumā, atsakoties no ikgadējām obligātajām iegādes prasībām.

Likumprojekts saglabā pienākumu līdz 2028. gada 31. decembrim nodrošināt drošības rezervju iegādi valsts īpašumā 100% apmērā, taču vienlaikus paredz atteikties no fiksētām minimālajām ikgadējām drošības rezervju iegādes apjoma prasībām.

Šobrīd Enerģētikas likuma pārejas noteikumu 80. punktā noteikts minimālais ikgadējais drošības rezervju iegādes apjoms (proti, ne mazāk kā 15% no nepieciešamā apjoma), vienlaikus dodot pārvaldītājam iespēju labvēlīgos tirgus apstākļos iegādāties lielāku drošības rezervju apjomu.

Likumprojekts ļaus drošības rezervju iegādes apjomu plānot elastīgāk, atbilstoši tirgus situācijai, vienlaikus saglabājot kopējo pienākumu pārejas perioda beigās sasniegt pilnu drošības rezervju apjomu valsts īpašumā.

“Tādējādi tiks novērsti ierobežojumi, ko rada fiksētas minimālās ikgadējās prasības, kā arī veicināta efektīvāka drošības rezervju veidošana,” paskaidrots anotācijā.

Saeima 17. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, kas paredz noteikt izņēmumu publiskās informācijas sniegšanai par saņemtiem izstrādājumiem, kurus piegādā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) valsts aizsardzības interesēs.

Likumprojekts tostarp nosaka pienākumu Aizsardzības ministrijai rūpniecisko avāriju riska mazināšanai uzraudzīt darbības ar ķīmiskajām vielām vai maisījumiem valsts aizsardzībai nozīmīgās militārajās (VANM) ražotnēs un glabātavās.

Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd Ķīmisko vielu likuma 9. panta devītā daļa noteic, ka darbību veicējs, ja tas ir izstrādājuma piegādātājs atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), 3. panta 33. punktā minētajai definīcijai, sniedz informāciju Eiropas Ķimikāliju aģentūrai saskaņā ar Regulas Nr. 1907/2006 33. panta 1. punktu.

“Normatīvajā regulējumā nav noteikts izņēmums izstrādājuma piegādātājam sniegt informāciju ECHA SCIP (no angļu valodas – database for information on Substances of Concern In articles as such or in complex objects (Products)) datubāzē par izstrādājumu (saturošajām vielām), kas piegādātas NBS valsts aizsardzības interesēs.

Proti, šobrīd NBS ir pienākums sniegt informāciju par piegādāto izstrādājumu (saturošo vielu) publicēšanai ECHA SCIP datubāzē, kas ir publiski pieejama.

Jēdziens “izstrādājums” Regulā Nr. 1907/2006 definēts plaši: objekts, kam izgatavošanā piešķir īpašu formu, virsmu vai struktūru, kas nosaka tā funkcijas vairāk nekā ķīmiskais sastāvs. Tādējādi jēdziens ir plaši interpretējams un šobrīd attiecas arī uz NBS piegādāto militāro tehniku un ekipējumu, rezerves daļām, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, sakaru aprīkojuma komponentēm un citiem izstrādājumiem.