Likumdošanas jaunumi: izpildot Satversmes tiesas spriedumu, piespiedu dalītajā īpašumā mainīs zemes lietošanas maksas kārtību

Saeima 15. oktobrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” ”, kura mērķis ir:

• novērst tās situācijas, kurās zemes īpašniekiem zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās rodas tiesību aizskārums sakarā ar to, ka zemes likumiskās lietošanas maksa nepilda atlīdzības funkciju;
• mainīt līdzšinējo konceptu attiecībā uz zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanu (atteikties no normatīvajā aktā noteikta (valsts regulēta) zemes likumiskās lietošanas maksas apmēra, noregulējot arī maksas noteikšanas kārtību pārejas periodā).

Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103, kurā regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un šādā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību atzīts par Satversmei neatbilstošu.

Proti, Satversmes tiesa secināja, ka vēl joprojām līdzsvars zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās nav panākts:

“Pieņemot apstrīdētās normas, būvju un zemes īpašnieku tiesības, kā arī sabiedrības labklājības aizsardzība nav samērota tādā veidā, lai zemes likumiskās lietošanas maksa visos gadījumos pildītu atlīdzības funkciju.”

Tāpat Satversmes tiesa norādījusi, ka ne būvju īpašnieku tiesības, ne sabiedrības labklājība nedrīkst tikt aizsargāta uz zemes īpašnieku rēķina: “Tāds tiesiskais regulējums, kas kādu no tiesisko attiecību dalībniekiem nostāda acīmredzami sliktākā situācijā, nevar nodrošināt arī sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.”

Kā paskaidrots anotācijā, lai novērstu situācijas, kad saistībā ar atšķirīgām kadastrālajām vērtībām nekustamā īpašuma nodokļa maksājums par zemi var būt pat lielāks nekā zemes likumiskās lietošanas maksa, ko saņem zemes īpašnieks, likumprojekts paredz mainīt pieeju zemes likumiskās lietošanas maksas apmēra aprēķinā:

“Likumprojektā noteikts, ka būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām un papildus vēl kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu faktiskajā apmērā par likumiskajā lietošanā esošo zemi.”

Anotācijā uzsvērts, ka gadījumā, ja likumiskajā lietošanā ir nevis visa zemes vienība, bet tikai kāda tās daļa, kompensējamais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs būs jāaprēķina, ņemot vērā šīs daļas platību.

Tomēr likumprojekts uz laiku vēl saglabās būves īpašniekam uz likuma pamata noteikto pienākumu maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, kā arī segt maksāšanas paziņojuma izmaksas.

Plānots, ka, tāpat kā šobrīd, likumiskās lietošanas maksas apmērs būs 4% no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 eiro gadā (minimālā maksa). Saglabāts arī pienākums, ka maksāšanas paziņojuma sagatavošanas un nosūtīšanas izmaksas gadā (15 eiro apmērā) sedz katrs būves īpašnieks (kopīpašnieks, dzīvokļa īpašuma īpašnieks).

Vienlaikus likumprojekts paredz, ka turpmāk būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas un maksāšanas paziņojuma izmaksu apmēru.

Noteiktā minimālā likumiskās lietošanas maksa būs spēkā līdz 2031. gada 31. decembrim. Respektīvi, pēc šī datuma būves īpašnieks turpinās maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu tādā apmērā, kādu tas maksāja uz 2031. gada 31. decembri, līdz brīdim, kad puses būs vienojušās vai tiesā būs izskatīts strīds par zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru.

Kā norādīts anotācijā, tas nozīmē, ka gadījumos, ja zemes īpašnieka ieskatā minimālā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā no kadastrālās vērtības konkrētajos apstākļos nav pietiekama atlīdzība par viņam piederošās zemes likumisko lietošanu, viņam būs tiesības ierosināt būves īpašniekam vienoties par augstāku maksu:

“Ja puses par maksu tomēr vienoties nevarēs, zemes īpašnieks būs tiesīgs vērsties tiesā un prasīt, lai augstāku maksu, nekā noteikta likumā, nosaka tiesa. Attiecīgi zemes īpašniekam tiesā būs jāpierāda, kādēļ konkrētajā gadījumā atlīdzības funkciju pilda lielāka likumiskās lietošanas maksa nekā likumprojektā noteiktā. Šāds regulējums nodrošina pakāpenisku pāreju uz periodu pēc pieciem gadiem, kad vairs nepastāvēs valsts regulēta likumiskās lietošanas maksa.”

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks gadījumus, kuros publiskai personai kā zemes īpašniekam būs jāvienojas ar noteiktām būvju īpašnieku grupām vai dažādas klasifikācijas būvju īpašniekiem par mazāku maksu, nekā ir noteikta likumā.

Saeima 15. oktobrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kura mērķis ir pilnveidot Saeimas darba organizāciju un parlamentāro procedūru regulējumu, paredzot grozījumus deputātu kompensāciju regulējumā un Saeimas amatpersonu ievēlēšanas procedūrā.

Likumprojektā norādīts, ka jautājumi par deputātiem izmaksājamajām kompensācijām turpmāk tiks regulēti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), nevis Saeimas kārtības rullī.

Kā skaidrots anotācijā, Saeimas deputātu atlīdzības, tostarp kompensāciju, jautājumi ir saistīti ar vispārējo valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības regulējumu:

“Atlīdzības likums attiecas arī uz Saeimu un jau pašlaik paredz regulējumu par Saeimas deputātiem izmaksājamo atlīdzību. Tādēļ deputātu kompensāciju regulējuma iekļaušana minētajā likumā veicinās atlīdzības jautājumu regulējuma sistemātisku sakārtošanu un tiesību normu saskaņotību.”

Proti, likumprojekts pats par sevi nenosaka jaunu deputātu kompensāciju apmēru vai piešķiršanas nosacījumus, bet paredz mainīt normatīvo aktu, kurā attiecīgais jautājums tiek regulēts.

Papildus likumprojektā iecerēts precizēt Saeimas kārtības rullī noteikto amatpersonu ievēlēšanas kārtību, paredzot, ka gadījumā, ja Saeimas Prezidija locekļa amatam izvirzīts tikai viens kandidāts, balsošana par šo kandidātu nenotiek ar vēlēšanu zīmēm. Savukārt, ja Saeimas Prezidija locekļa vai citas attiecīgajā normā minētās amatpersonas amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek Saeimas kārtības ruļļa 26. pantā noteiktajā kārtībā. Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kurš ieguvis visvairāk balsu, ja vien viņa iegūto balsu skaits nav mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

Likumprojekts noteic, ka rosinātās izmaiņas par Saeimas deputātu kompensāciju regulējuma pārcelšanu uz Atlīdzības likumu stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Atlīdzības likumā, turpretī normas saistībā ar amatpersonu ievēlēšanas kārtību stāsies spēkā līdz ar 15. Saeimas sanākšanu.

Tas atzīts par steidzamu un Saeimas kārtējā sēdē 15. oktobrī pieņemts pirmajā lasījumā.

Saeima 15. oktobrī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kura mērķis ir pilnveidot apdraudējuma nacionālajai drošībai nozīmīgām kapitālsabiedrībām novēršanas mehānismu, tādējādi mazinot administratīvo slogu valsts pārvaldei un privātpersonām.

Patlaban situācijās, kad viena darījuma rezultātā persona iegūst izšķirošu ietekmi kādā nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā un vienlaikus izmaiņas skar arī citas ar to saistītas nacionālajai drošībai nozīmīgas sabiedrības, bieži vien nepieciešams saņemt divas atsevišķas Ministru kabineta (MK) atļaujas.

Kā norādīts anotācijā, tāda prasība praksē rada papildu administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei. Tāpēc likumprojektā paredzēts noteikt, ka turpmāk šādos gadījumos persona varēs iesniegt vienu kopīgu pieteikumu, lai saņemtu visas nepieciešamās atļaujas viena darījuma īstenošanai.

Pašreiz MK atļauja vajadzīga arī gadījumos, kad nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā tiek iegūta būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme reorganizācijas vai cita darījuma rezultātā, pat ja uzņēmuma patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās.

Kā akcentēts anotācijā, tādās situācijās drošības riski pēc būtības nemainās, jo nemainās ne patiesais labuma guvējs, ne netiešās ietekmes ieguvējs. Tas ir, nav lietderīgi vērtēt līdzdalības maiņu, ja darījuma vai reorganizācijas ietvaros nemainās komercsabiedrības patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs.

Līdz ar to likumprojektā plānots noteikt, ka MK atļauja nebūs vajadzīga gadījumos, kad būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā tiek iegūta reorganizācijas vai darījuma rezultātā, bet patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs nemainās.

Vienlaikus likumā šobrīd noteikts, ka MK par pieteikumu jālemj mēneša laikā. Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai minēto termiņu ne vienmēr ir iespējams ievērot, piemēram, gadījumos, kad pieteikums ir saistīts ar ārvalstu tiešo ieguldījumu un nepieciešama papildu informācija, lai sagatavotu paziņojumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm.

Tādos gadījumos izskatīšanai MK sēdē tiek virzīts rīkojuma projekts par pieteikuma izskatīšanas termiņa pagarinājumu, kas uzliek papildu administratīvo slogu gan Ekonomikas ministrijai, gan nozaru ministrijām, gan MK.

Lai mazinātu administratīvo slogu un efektīvāk izmantotu valsts pārvaldes resursus, likumprojektā iecerēts noteikt, ka turpmāk lēmumu par termiņa pagarināšanu līdz četriem mēnešiem pieņems MK noteikta institūcija. Anotācijā vēstīts, ka šīs funkcijas pildīs Ekonomikas ministrija.

Saeima 15. oktobrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Ostu likumā”, kura mērķis ir novērst ostu pārvaldības regulējuma nenoteiktību un radīt ostām paredzamu tiesisko ietvaru ilgtermiņa ieguldījumiem.

Kā paskaidrots anotācijā, likumprojektā risināti jautājumi, kas nozarē apzināti jau vairākus gadus, tas ir, ostu pārvalžu tiesiskā statusa sakārtošana atbilstoši faktiskajai situācijai, valsts un pašvaldības līdzsvarota pārstāvība ostas padomē, ostas teritorijas nodalīšana pamatdarbības un industriālajā daļā.

Plānots, ka ostas robežās nodalīs šādas teritorijas daļas:

• ostas pamatdarbības teritoriju – teritoriju, kas nepieciešama ostas pamatdarbības funkciju veikšanai, ostas termināļu darbībai, kuģu apkalpošanai, pasažieru un kravu operācijām un apstrādei;
• ostas industriālo teritoriju – teritoriju, kurā nenotiek ar ostas pamatdarbību saistītas aktivitātes.

Likumprojekts paredz, ka turpmāk ostas padome būs ostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija. Iecerēts, ka ostas padomē būs seši locekļi:

• trīs attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus ieceļ un no amata atbrīvo pašvaldības dome;
• trīs pārstāvji, kurus attiecīgi izvirza satiksmes ministrs, ekonomikas ministrs un finanšu ministrs un kurus ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets.

Tāpat likumprojektā noteiktas minimālās kvalifikācijas un reputācijas prasības kandidātiem.

Saskaņā ar anotācijā norādīto tādējādi tiks stiprināti korporatīvās pārvaldības un labas pārvaldības principi ostu pārvaldēs, mazināti interešu konflikta un politiskās ietekmes riski, kā arī veicināta profesionālu vadības lēmumu pieņemšana ostu attīstības un pārvaldības jautājumos.

Vienlaikus likumprojektā:

• precizēts regulējums par nekustamā īpašuma tiesisko režīmu ostās, skaidrāk nosakot ostu pārvalžu valdījumā esošo valsts un pašvaldību īpašumu apjomu, kā arī gadījumus, kad atsevišķi nekustamie īpašumi netiek nodoti ostas pārvaldes valdījumā;
• pilnveidots regulējums par ostas pārvaldes tiesībām rīkoties ar tās valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, tai skaitā tos iznomāt, piešķirt apbūves tiesības un apgrūtināt ar lietu tiesībām;
• precizēts regulējums par pašvaldību tiesībām atjaunot valdījumu uz ostas industriālajā teritorijā esošu pašvaldības īpašumu, tāpat arī noteikti nekustamā īpašuma atsavināšanas, maiņas un pārvaldīšanas nosacījumi ostas teritorijā;
• pilnveidots Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes regulējums, precizētas ostu pārvalžu publisko un privāto tiesību funkcijas, nodrošināta ostu attīstības plānošanas dokumentu un pārvaldības institūciju kompetenču skaidrāka savstarpējā sasaiste;
• ietvertas arī atsevišķas izmaiņas attiecībā uz regulējumu, kas saistīts ar mazajām ostām.

Plānots, ka piedāvātie grozījumi stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī, atsevišķām izmaiņām nosakot pārejas periodu, lai nodrošinātu ostu pārvalžu nepārtrauktu darbību un jaunās sistēmas pakāpenisku ieviešanu.

Saeima 15. oktobrī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kura mērķis ir nodrošināt Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu un izglītības programmu ilgtspējīgu un kvalitatīvu īstenošanu, izmantojot kompetenču attīstības centra (KAC) resursus, kā arī pilnveidot šo pakalpojumu un programmu administrēšanai un profesionālajai rehabilitācijai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanai nepieciešamās informācijas apstrādes tiesisko regulējumu.

Lai veicinātu SIVA pakalpojumu turpmāku kvalitatīvu attīstību un paplašināšanos, likumprojektā paredzēts noteikt, ka  SIVA likumā jau noteikto profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu, profesionālās piemērotības noteikšanu un izglītības programmas personām ar funkcionāliem traucējumiem vai invaliditāti, tāpat arī speciālistiem un personām, kuras aprūpē personu ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, turpmāk nodrošinās, izmantojot SIVA izveidotā KAC profesionālos, metodiskos, tehnoloģiskos un materiālos resursus.

Likumprojektā arī noteikts, ka profesionālās rehabilitācijas informācijas sistēmā būs tiesības apstrādāt:

• informāciju par speciālistu iegūto izglītību, nodarbinātību un apgūstamo izglītības programmu;
• informāciju par personām, kuras aprūpē personas ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, tostarp par apgūstamo izglītības programmu, saistību ar aprūpējamo personu un aprūpējamās personas funkcionālajiem traucējumiem;
• precizēt datu apstrādes regulējumu profesionālās rehabilitācijas pakalpojumu administrēšanai, paredzot datu salīdzināšanu ar valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” apakšsistēmu “Ceļu policijas reģistrs”, lai nodrošinātu profesionālajai rehabilitācijai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

Kā vēstīts anotācijā, likumprojekta tiešā ietekme izpaužas speciālistu un neformālo aprūpētāju (personu, kuras aprūpē personas ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem) zināšanu, iemaņu un pašaprūpes spēju uzlabošanā, nodrošinot mērķtiecīgas apmācības un atbalsta pasākumus:

“Izmaiņu rezultātā kā iespējamie ilgtermiņa ieguvumi tiek paredzēta hospitalizācijas gadījumu skaita samazināšanās (tādējādi nodrošinot valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu) un nepieciešamības attālināšana pēc personu ievietošanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Šāds ilgtermiņa efekts pamatojams ar to, ka kvalitatīvāka un savlaicīgāka aprūpējamās personas aprūpe mājās tieši mazina veselības stāvokļa straujas pasliktināšanās un institucionalizācijas riskus. Vienlaikus, sniedzot atbalstu neformālajiem aprūpētājiem un novēršot viņu izdegšanas riskus, tiek saglabātas aprūpētāju darbspējas un garīgā un fiziskā veselība, kas nodrošina tiešu pamatojumu viņu spējai nepārtraukt darba attiecības un saglabāt dalību darba tirgū.”