Attēlā: namu jumti.
FOTO: Lita Millere, LETA.
Lai novērstu situāciju, ka tiesiskā regulējuma dēļ atsevišķi zemes īpašnieki ir spiesti no saviem līdzekļiem segt daļu nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma, jo saņemtā zemes likumiskās lietošanas maksa bijusi mazāka par maksājamo nekustamā īpašuma nodokli, izskatīšanā Saeimā nonācis likumprojekts “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums”. Aplūkojam, ko paredz plānotais kompensācijas izmaksas mehānisms.
|
Kā skaidrots likumprojekta “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums” anotācijā (turpmāk – anotācija), kadastrālo vērtību atšķirību dēļ atsevišķos gadījumos var rasties situācija, kad zemes likumiskās lietošanas maksa pat nesedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu. Tā tas var būt tad, kad zemes universālā kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina zemes likumiskās lietošanas maksu, ir zemāka nekā fiskālā kadastrālā vērtība, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli.
Ņemot vērā Satversmes tiesas secināto1, ka šāda kārtība neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un samērīguma principam, turklāt dažās situācijās zemes īpašnieku tiesības uz īpašumu tiek nepamatoti aizskartas, likumdevējam tika noteikts pienākums līdz 2026. gada 1. jūnijam pieņemt tiesisko regulējumu, lai zemes īpašnieki saņemtu atbilstīgu atlīdzinājumu.
Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu daļā par kompensācijām, izstrādāts likumprojekts “Zemes likumiskās lietošanas maksas kompensācijas likums” (turpmāk – likumprojekts), ar kuru iecerēts noteikt gadījumus, kad zemes īpašniekiem ir tiesības saņemt kompensāciju no valsts.
|
|
Likumprojekts paredz, ka zemes īpašniekam ir tiesības uz kompensāciju, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:
Likumprojektā arī noteikts – ja attiecīgajā gadā, par kuru var prasīt kompensāciju, notikusi brīvprātīga zemes atsavināšana, tad tiesības uz kompensāciju ir tikai bijušajam zemes īpašniekam par periodu, kurā viņam zeme piederēja, bet ne jaunajam īpašniekam. Anotācijā skaidrots, ka bijušais zemes īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, tāpēc tieši viņam var rasties situācija, kurā zemes likumiskās lietošanas maksa periodā, kamēr viņš vēl bija attiecīgās zemes īpašnieks, nesedza nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu par konkrēto periodu.
Kopīpašumā kompensāciju izmaksā katram kopīpašniekam atbilstoši viņa domājamajai daļai. Savukārt kompensācijas nav paredzēts piešķirt tiešās un pastarpinātās pārvaldes institūcijām un valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Likumprojekts paredz, ka kompensācijas zemes īpašniekiem izmaksās Valsts zemes dienests, pamatojoties uz zemes īpašnieka iesniegumu, un kompensācijas tiks aprēķinātas kā starpība starp nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu ar likmi, kas noteikta likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3. panta pirmās daļas 1. punktā, un maksu par zemes likumisko lietošanu tādā apmērā, kāds noteikts Civillikuma spēkā stāšanās likumā, (t. i., 1,5% no zemes kadastrālās vērtības, un maksu par zemes likumisko lietošanu – apmērā, kāds noteikts Civillikuma spēkā stāšanās likumā, t. i., 4% no zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 50 eiro gadā) proporcionāli būves īpašnieka likumiskajā lietošanā esošajai zemes platībai.
Anotācijā skaidrots, ka šāds kompensācijas apmērs noteikts, ņemot vērā, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs (4%) Civillikuma spēkā stāšanās likumā tika noteikts nemainīgs un balstoties uz nekustamā īpašuma nodokļa pamatlikmi (mērķis nav kompensēt, piemēram, zemes likumiskās lietošanas maksu gadījumos, kad zemes īpašnieks par zemi, kas atrodas būves īpašnieku likumiskajā lietošanā, maksājis nekustamā īpašuma nodokli lielākā apmērā).
Līdzekļi kompensāciju izmaksai plānoti no valsts pamatbudžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Plānots, ka zemes īpašniekam par katru viņa zemes vienību, kas atrodas likumiskajā lietošanā, jāiesniedz atsevišķs iesniegums, ņemot vērā, ka par katru zemes vienību var būt atšķirīga zemes likumiskās lietošanas maksa un atšķirīgs nekustamā īpašuma nodoklis.
Tāpat likumprojekts paredz, ka zemes īpašnieks iesniegumu var iesniegt sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās (likumprojektā minēts termiņš līdz 2026. gada 30. novembrim) un šis termiņš nav atjaunojams, kā arī iesniegumi, kas iesniegti pēc šī termiņa, netiks izskatīti.
Anotācijā minēts, ka sešu mēnešu termiņš ir pietiekami garš, lai ikviens, kuram ir tiesības uz kompensāciju, varētu savas tiesības īstenot, jo kompensācijas pieprasīšanas mehānisms izstrādāts tāds, lai tas būtu ikvienam pēc iespējas vienkāršāk un īsākā laikā izdarāms.
Iecerēts, ka Valsts zemes dienests iesniegumus izskatīs un lēmumus par kompensācijas izmaksāšanu vai atteikumu izmaksāt kompensāciju pieņems līdz 2027. gada 28. februārim. Kompensāciju izmaksa uz iesniegumā norādīto norēķinu kontu plānota divu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas.
Likumprojekts paredz, ka lēmumu par atteikumu izmaksāt kompensāciju pieņem tad, ja:
Plānots, ka lēmumu, ar kuru atteikts izmaksāt kompensāciju, zemes īpašnieks varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Savukārt, ja atklāsies, ka kompensācija izmaksāta nepamatoti (piemēram, nepatiesas informācijas dēļ), tad zemes īpašniekam būs pienākums to atmaksāt, bet, ja tas noteiktajā termiņa netiks izdarīts, tad lēmums tiks nodots piespiedu piedziņai zvērinātam tiesu izpildītājam. Likumprojektā minēts, ka arī lēmumu, kas noteic pienākumu atmaksāt kompensāciju, zemes īpašnieki varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.
Likumprojektā iecerēts, ka regulējums stāsies spēkā 2026. gada 1. jūnijā un būs spēkā līdz 2028. gada 31. maijam, jo tas paredzēts kā pagaidu risinājums līdz sistemātisku izmaiņu ieviešanai (grozījumiem citos tiesību aktos) attiecībā uz zemes lietošanas maksu. Likumprojekts Saeimā tiks skatīts steidzamības kārtībā, un tas vēl jāatbalsta otrajā lasījumā.
1 Skat. Satversmes tiesas 2025. gada 10. decembra spriedumu lietā Nr. 2024-21-0103.
