Patlaban iestādes vadītājs ierēdni var atstādināt no amata pienākumu izpildes, ja pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana. Savukārt grozījumi paredz, ka turpmāk šādu lēmumu varēs pieņemt arī tad, ja ierēdnim piemērots aizdomās turētā statuss. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādas izmaiņas nepieciešamas, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei un mazinātu riskus tās reputācijai situācijās, kad iespējamais noziedzīgais nodarījums saistīts ar amata pienākumu pildīšanu.
Vienlaikus paredzēts noteikt, ka lēmums par ierēdņa atstādināšanu būs jāpārskata ne retāk kā reizi divos gados. Tādējādi iecerēts nodrošināt regulāru izvērtējumu par to, vai atstādināšanas pamats joprojām pastāv, īpaši gadījumos, kad kriminālprocess ieilgst.
Grozījumi arī paredz paplašināt gadījumus, kad atstādināšana ir obligāta. Turpmāk ierēdni no amata pienākumu izpildes būs jāatstādina ne tikai apcietinājuma gadījumā, bet arī tad, ja viņam piemērots cits ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai piespiedu līdzeklis.
Tāpat iecerēts pagarināt maksimālo atstādināšanas termiņu no viena līdz trim mēnešiem gadījumos, kad ierēdnis amata pienākumus pilda alkohola, narkotisko vai toksisko vielu reibumā. Trīs mēnešu termiņš būs piemērojams arī citās situācijās, kad personas turpmāka atrašanās amatā var kaitēt viņa paša vai citu personu drošībai un veselībai, sabiedrības vai valsts interesēm.
Likumprojekts paredz arī iespēju atstādināto ierēdni ar viņa piekrišanu uz atstādināšanas laiku pārcelt citā amatā, nosakot attiecīgajam amatam atbilstošu mēnešalgu. Šāds risinājums ļautu elastīgāk organizēt darbu valsts pārvaldē un vienlaikus mazināt sekas, ko atstādināšana rada pašam ierēdnim.
Savukārt disciplinārlietu gadījumos paredzēts precizēt, ka ierēdni varēs atstādināt pēc lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu, saglabājot viņam darba samaksu un sociālās garantijas.
Par likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai trijos lasījumos.
