Izmaiņas noteic robežsarga tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, ieroci, kā arī izmantot dienesta suni, lai atvairītu uzbrukumu Valsts robežsardzes apsargājamam vai valsts robežas infrastruktūras objektam. Grozījumi arī nosaka iespēju izmantot ieroci bez brīdinājuma, ja konkrētajā situācijā tas nav iespējams.
Līdz šim likumā tieši nebija paredzētas šādas robežsargu tiesības, lai atvairītu uzbrukumu Valsts robežsardzes apsargājamam vai robežas infrastruktūras objektam.
Patlaban pie mūsu valsts ārējās robežas notiek hibrīdkarš. Valsts robežas neaizskaramība un infrastruktūras aizsardzība ir būtiska Latvijas teritoriālās integritātes sastāvdaļa. Ar likumu grozījumiem stiprinām robežsargu iespējas nekavējoties novērst pārkāpumus un aizsargāt Latvijas drošību, iepriekš uzsvēra par likumprojektiem atbildīgās Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Tāpat izmaiņas nosaka, ja ieroča pielietošanas vai izmantošanas gadījumā personai radies ievainojums vai iestājusies tās nāve, robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, par to ziņo prokuratūrai.
Savukārt izmaiņas Kriminālprocesa likumā noteic, ka robežsarga kā valsts amatpersonas izdarītus noziedzīgus nodarījumus, veicot pienākumus pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīma ietvaros, izmeklēs Valsts robežsardzes pilnvarotas amatpersonas.
