Jaunās valdības koalīciju veido divi politiskie spēki – “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija” (“Apvienotais saraksts”) un Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (“Nacionālā apvienība”).
Par jauno Ministru kabinetu balsoja arī opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” deputāti.
Ministru prezidents
Andris Kulbergs
Ministru prezidents
FOTO: Kaspars Krafts, LETA
15. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – MBA Rīgas Biznesa skolā starptautiskā biznesa un komercijas programmā. 2002. gadā Konkordijas Starptautiskajā universitātē Igaunijā iegūts bakalaura grāds ekonomikā un biznesā, specializējoties starptautiskajā biznesa vadībā.
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada 28. maija ieņem Ministru prezidenta amatu. No 2022. līdz 2026. gadam bijis 14. Saeimas deputāts. No 2013. līdz 2022. gadam bijis “GeesinNorba” reģionālais un attīstības vadītājs. No 2008. līdz 2013. gadam reģionālais vadītājs Latvijā uzņēmumā “Inchape Motors Latvia”, valdes loceklis SIA “Latvijas pilnvaroto autotirgotāju centrs”, SIA “Baltic Motors Ventspils”, “Latvijas Auto virsbūvju remontētāju asociācija”, SIA “Baltijas īpašumu fonds”, SIA “BM līzings”, SIA “Ventmotors”, SIA “Inchcape BM Auto”, SIA “Inchcape Insurance Services”, SIA “Ērmanis”. Kopš 2006. gada Auto asociācijas padomes priekšsēdētājs, prezidents, valdes priekšsēdētājs.
Plašāk par Ministru prezidenta profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Aizsardzības ministrs
Raivis Melnis
aizsardzības ministrs
FOTO: Zane Bitere, LETA
Izglītība: augstākā – maģistra diploms militārajā zinātnē (Master of Arts in Military Studies) studiju programmā “Starptautiskā drošība un vadība” Londonas Karaliskajā koledžā (King’s College London). 7. līmeņa diploms (līdzvērtīgs maģistra grādam) studiju programmā “Menedžments un līderība”(Level 7 Diploma in Management and Leadership, Chartered Management Institute (CMI) Lielbritānijā), apgūstot stratēģiskās informācijas menedžmentu, finanšu menedžmentu, stratēģisko vadību, risku pārvaldības stratēģiju u. c. Bakalaura grāds pedagoģijā (Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija). Apguvis militāro izglītību Lielbritānijas Aizsardzības akadēmijā (2012–2013), Ģenerāļa Jonasa Žemaiša Lietuvas militārajā akadēmijā (2012), Nacionālo Bruņoto spēku Valodu skolā (2007), NATO skolā Oberammergau (2007), Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā (2003–2004), BEMAT (Lielbritānijas Bruņoto spēku padomdevēji, 2003–2004). Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā apgūts vada komandiera kurss (1996–2000).
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada 28. maija ieņem aizsardzības ministra amatu Andra Kulberga valdībā. No 2026. gada līdz iecelšanai aizsardzības ministra amatā bijis toreizējās Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieks militārās sadarbības jautājumos. No 2025. gada Aizsardzības ministrijas aizsardzības nozares padomnieks Latvijas vēstniecībā Ukrainā, nacionālā kontingenta vecākais Ukrainā ar pieredzi operāciju plānošanā, vadīšanā, sadarbības organizēšanā starp valsts organizācijām, militāro industriju un bruņoto spēku vienībām starptautiskā vidē. No 2024. līdz 2025. gadam Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka operāciju un plānošanas jautājumos vietnieks Latvijā. No 2022. līdz 2024. gadam Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba J3/5/7 operāciju un plānošanas departamenta priekšnieks Latvijā. No 2020. līdz 2022. gadam veicis operāciju ilgtermiņa plānošanu, operāciju analīzi un izvērtēšanu Lielbritānijas Bruņoto spēku Apvienotajā štābā un Apvienoto reaģēšanas “JEF” štābā Lielbritānijā. No 2018. līdz 2019. gadam Baltijas valstu Baltijas bataljona komandieris. No 2015. līdz 2019. gadam Sauszemes spēku 1. mehanizētā kājnieku bataljona (LATBAT) komandieris. No 2013. līdz 2015. gadam Operatīvās plānošanas un apmācību daļas priekšnieks. No 2008. līdz 2011. gadam Sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona operāciju plānošanas daļas priekšnieks. 2008. un 2010. gadā ir piedalījies starptautiskajās misijās Afganistānā. Ir iegūtas zināšanas un prasmes projektu vadīšanā, organizāciju un operāciju izvērtēšanā un analīzē (Monitoring and Evaluation Analyst). Latvijas bruņoto spēku virsnieks ar augstām līdera, menedžera un komandas veidošanas prasmēm.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Ārlietu ministrs
Ģirts Jaunzems
ārlietu ministrs
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Izglītība: augstākā – 2007. gadā Latvijas Universitātē iegūta jurista izglītība. Papildus tam 2017. gadā Valsts Administrācijas skolā apguvis administratīvajā procesā piemērojamo vispārējo tiesību principus, bet 2018. gadā – efektīvu komunikāciju saziņas kanālos.
Līdzšinējā karjera: kopš 2026. gada – nerezidējošais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks (vēstnieks–designāts) Tadžikistānas Republikā, bet kopš 2025. gada – nerezidējošais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Turkmenistānā un Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Uzbekistānas Republikā. No 2022. līdz 2025. gadam bijis Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un ārējo ekonomisko sakaru veicināšanas departamenta direktors. Savukārt no 2018. līdz 2022. gadam – Latvijas Republikas vēstniecības Grieķijas Republikā padomnieks un vēstniecības vadītāja vietnieks.
No 2015. līdz 2018. gadam strādājis par padomnieku Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta Administratīvi tiesisko jautājumu nodaļā. No 2013. līdz 2015. gadam bijis arī padomnieks Latvijas Republikas vēstniecībā Krievijas Federācijā. No 2009. līdz 2013. gadam – Latvijas Republikas vēstniecības Itālijas Republikā vadītāja vietnieks un pirmais sekretārs. No 2008. līdz 2009. gadam strādājis Ārlietu ministrijas Iekšējās drošības departamentā, vispirms ieņemot Fiziskās drošības nodaļas vadītāja amatu, pēc tam kļūstot par direktora vietnieka р. і.
No 2007. gada vienu gadu nostrādājis Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā par Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītāja vietnieku. Šajā nodaļā strādājis arī no 1999. līdz 2002. gadam. No 2002. gada gandrīz piecus gadus bijis Latvijas Republikas vēstniecības Krievijas Federācijā Konsulārās nodaļas trešais sekretārs, vicekonsuls un otrais sekretārs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Ekonomikas ministrs
Edgars Štelmahers
ekonomikas ministrs
FOTO: Kaspars Krafts, LETA
Izglītība: augstākā – 2004. gadā biznesa augstskolā “Turība” iegūts bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā. No 2025. gada apgūst maģistra studiju programmu “Sabiedrības vadība” Latvijas Universitātē. 1987. gadā iegūta metālapstrādes tehnologa profesija Rīgas Industriālajā politehnikumā.
Līdzšinējā karjera: no 2010. līdz 2026. gadam bijis valdes loceklis SIA “Rework Agency”, bet no 2009. līdz 2026. gadam – valdes loceklis SIA “New Rosme”. Paralēli vairākus gadus bijis arī biedrības “Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija” prezidents. No 2023. līdz 2024. gadam bijis Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks, bet no 2017. līdz 2023. gadam – SIA “Uprent” padomes loceklis.
Pirms tam strādājis arī par priekšsēdētāju SIA “Dominante parks” “Dominante” loģistikas sistēmas valdē un “Rīgas Piensaimnieks” valdē, katrā no uzņēmumiem nostrādājot aptuveni gadu. Tikpat ilgi bijis arī “Silvan fashion group” padomes loceklis. No 2004. līdz 2007. gadam bijis AS “Lauma” valdes priekšsēdētājs. Pirms tam – no 2000. gada – AS “Cēsu Alus” valdes priekšsēdētājs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Finanšu ministrs
Kārlis Purgailis
finanšu ministrs
FOTO: Kaspars Krafts, LETA
Izglītība: augstākā – Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts bakalaura grāds (2002) un maģistra grāds vadības zinībās (2004). 2019. gadā apgūta augstākās vadības programma (Advanced Management Programme) starptautiskajā biznesa skolā “INSEAD”. 2026. gadā Rīgas Stradiņa universitātē mācījies pēcdiploma studijās “Mākslīgā intelekta vadība”.
Līdzšinējā karjera: kopš 2024. gada strādā par galveno ekonomistu bankā “Citadele”. Kopš 2018. gada darbojas arī kā Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētājs, bet kopš 2017. gada ir AS “CBL Asset Management”, kas ietilpst “Banka Citadele” grupā, valdes priekšsēdētājs un ieņem arī AAS “CBL Life” un AS “CBL Atklātais pensiju fonds” padomes locekļa amatu. No 2015. līdz 2017. gadam bijis bankas “Citadele” resursu pārvaldes (Treasury) vadītājs. No 2014. līdz 2015. gadam strādājis “SEB” bankā par uzkrājumu un ieguldījumu vadītāju. Pirms tam divus gadus strādājis arī AS “GE Money Bank” par resursu pārvaldes (Treasury) vadītāju. Šādu amatu ieņēmis, arī strādājot Latvijas pasta bankā no 2009. līdz 2012. gadam.
Strādājis arī VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” un “Hipo Fondos” par aktīvu pārvaldes vadītāju, starpbanku darījumu vadītāju un portfeļa pārvaldnieku. Savu karjeru uzsācis 2000. gadā, kad līdz 2007. gadam strādājis AS “Parex banka” un meitasuzņēmumos. Bijis finanšu analītiķis, resursu pārvaldes vadītāja vietnieks un naudas tirgus produktu pārdošanas un attīstības vadītājs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Iekšlietu ministrs
Jānis Dombrava
iekšlietu ministrs
FOTO: Zane Bitere, LETA
15. Saeimā ievēlēts no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – Latvijas Universitātē iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē (2007–2010).
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada 28. maija ieņem iekšlietu ministra amatu Andra Kulberga valdībā. Saeimas deputāts kopš 2010. gada. Pirms tam bijis SIA “U.R.L. Tehnoloģijas” īpašnieks un tīmekļa dizainers. Kopš 2022. gada – zemessargs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Izglītības un zinātnes ministrs
Česlavs Batņa
izglītības un zinātnes ministrs
FOTO: Kaspars Krafts, LETA
15. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – iegūts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra grāds skolvadībā (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2012) un profesionālais maģistra grāds mūzikā (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļa, 2005). 2015. gadā iegūta jurista palīga kvalifikācija Latvijas Biznesa koledžā. 2003. gadā iegūts bakalaura grāds mūzikā (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļa).
Līdzšinējā karjera: 14. un 15. Saeimas deputāts. No 2019. līdz 2022. gadam bijis Ādažu vidusskolas direktors, bet no 2017. līdz 2019. gadam – Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks. No 2014. līdz 2017. gadam bijis Ikšķiles vidusskolas direktors. No 2012. līdz 2014. gadam vadījis Valles vidusskolu. No 2000. gada strādājis par diriģentu un skolotāju. Piemēram, četrus gadus ir diriģējis Latvijas Kultūras akadēmijas jaukto kori “Sōla”, bet no 2000. līdz 2005. gadam arī Rīgas domes Kultūras pārvaldes jaukto kori “Vivat” u. c.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Kultūras ministrs
Nauris Puntulis
kultūras ministrs
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
15. Saeimā ievēlēts no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – maģistra grāds operdziedātāja, pedagoga specialitātē Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālajā nodaļā (1992–1994). Bakalaura studijas Latvijas Valsts konservatorijas Vokālajā nodaļā (1981–1985). Vidējā speciālā izglītība Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (kultūras darbinieka, pašdarbības un estrādes pūtēju orķestru vadītāja specialitāte). Papildu izglītība iegūta Enshedes Mūzikas augstskolā Holandē, meistarklasēs Itālijā un Austrijā.
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada 28. maija ieņem kultūras ministra amatu Andra Kulberga valdībā. Bijis 14. Saeimas deputāts. No 2019. līdz 2023. gadam kultūras ministrs. No 2012. līdz 2014. gadam kultūras ministra padomnieks. No 2013. līdz 2019. gadam Rīgas domes deputāts. No 1994. līdz 2019. gadam solists Latvijas Nacionālajā operā. Mūziķis rokgrupā “Pērkons”. Bijis pedagogs Latvijas Mūzikas akadēmijā.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Labklājības ministre
Ilze Indriksone
labklājības ministre
FOTO: Kaspars Krafts, LETA
15. Saeimā ievēlēta no saraksta “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””.
Izglītība: augstākā – maģistra grāds vides zinātnē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē programmā “Vides pārvaldība” (1998–2001). Iegūta inženieres kvalifikācija un vides zinātņu bakalaura grāds Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1994–1998). Iegūta lauksaimnieka dārzkopja kvalifikācija Bulduru Dārzkopības tehnikumā (1992–1994).
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada 28. maija ieņēma izglītības un zinātnes ministres amatu Andra Kulberga valdībā. Bijusi ievēlēta 13. un 14. Saeimā. Ekonomikas ministre no 2022. līdz 2023. gadam. No 2021. līdz 2022. gadam Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. No 2024. gada veic saimniecisko darbību lauku tūrismā, atpūtas vietas un brīvdienu mājas “Rīti” īpašniece. Kopš 2024. gada Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valdes priekšsēdētāja. No 2017. līdz 2018. gadam bijusi Talsu novada domes priekšsēdētāja vietniece, bet no 2013. līdz 2018. gadam – Talsu novada domes deputāte. No 2003. līdz 2018. gadam nodarbojusies ar teritoriālplānošanu, dārzu un ainavu plānošanu, meliorācijas sistēmu projektu sagatavošanu (privātprakse). No 2000. līdz 2018. gadam biedrības “Talsu pauguraines dabas parka atbalsts” projektu vadītāja. No 2010. līdz 2016. gadam AS “Talsu autotransports” pasažieru pārvadājumu daļas vadītāja. No 1996. gada ieņēmusi dažādus amatus gan privātajā, gan nevalstiskajā, gan pašvaldības sektorā.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Satiksmes ministrs
Krišs Lipšāns
satiksmes ministrs
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Izglītība: augstākā – 2019. gadā iegūts profesionālais maģistra grāds tiesību zinātnēs Biznesa augstskolā “Turība”. Turpat iegūts arī bakalaura grāds tiesību zinātnēs (2018. gadā).
Līdzšinējā karjera: kopš 2026. gada jūnija – Ministru prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos. 2024. gadā bijis Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par projekta “Rail Baltica” īstenošanu konsultants. No 2024. līdz 2026. gadam ieņēmis VSIA “Nacionālais psihiskās veselības centrs” Stratēģiskās pārvaldības direktora un jurista amatus. No 2022. līdz 2026. gadam bijis Saeimas deputāta palīgs. Laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam bijis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. No 2016. līdz 2019. gadam ieņēmis valdes locekļa amatu SIA “Peritum”, bet karjeru uzsācis kā klientu konsultants SIA “Jurists ABC”. Kopš 2021. gada – individuāli praktizējošs jurists. Kopš 2022. gada biedrības “Auto asociācija” jurists un valdes loceklis.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Tieslietu ministrs
Viesturs Vitovskis
tieslietu ministrs
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
15. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – jurista kvalifikācija un maģistra grāds tiesību zinātnēs (Latvijas Universitāte, 2007). No 2017. līdz 2018. gadam apgūta profesionālās pilnveides izglītības programma dārzu un ainavu arhitektūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada jūnija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. No 2023. gada līdz 2026. gada jūnijam – pašnodarbināts zvērināta advokāta palīgs. No 2023. gada līdz 2024. gada decembrim – jurists zvērinātu advokātu birojā “TGS Baltic”. No 2007. līdz 2015. gadam ieņēmis Kredītu atgūšanas darījumu vadītāja amatu AS “SEB banka”. No 2005. līdz 2006. gadam bijis jurists AS “Baltijas Izaugsmes grupa” un SIA “Video centrs”, bet karjeru uzsācis kā projektu vadītājs SIA “Eironets”.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Veselības ministrs
Normunds Staņēvičs
veselības ministrs
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
Izglītība: augstākā – no 2025. līdz 2026. gadam apgūta YPO prezidentu programma Hārvarda Biznesa skolā (Harvard Business School Executive Education, YPO Presidents Program). Iegūts uzņēmējdarbības maģistra grāds (MBA) Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga, 2017). No 1996. līdz 2000. gadam apgūta bakalaura programma starptautiskajā uzņēmējdarbības vadībā Starptautiskajā Konkordijas universitātē Igaunijā (Concordia International University Estonia). Kopš 2023. gada Rīgas Stradiņa universitātes Padomnieku konventa loceklis.
Līdzšinējā karjera: kopš 2025. gada jūlija “Amber Beverage Group” izpilddirektors. No 2023. līdz 2025. gadam bijis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pagaidu padomes priekšsēdētājs. No 2004. gada ieņēmis vadošus amatus privātajā sektorā – “Hortex” padomes loceklis (2022–2024), “Food Union” grupas izpilddirektors (2019–2022), “Food Union” grupas finanšu direktors Eiropā (2017–2019), “Food Union” viceprezidents korporatīvās stratēģijas jautājumos (2013–2017), “Diena” izpilddirektors (2011–2012), “Ventspils nafta” investīciju direktors (2007–2008) un finanšu direktors (2008–2010), “Eurodeal Advisory Services” īpašnieks (2004–2010).
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs
Edgars Tavars
viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
15. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – maģistra grāds inovāciju ekonomikā (Banku augstskola, 2012). Bakalaura grāds ekonomikā, uzņēmumu un iestāžu vadībā (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2010). Būvdarbu vadītāja kvalifikācija (Rīgas Celtniecības koledža, 2003).
Līdzšinējā karjera: no 2026. gada 28. maija ieņem viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra amatu Andra Kulberga valdībā. Bijis 13. un 14. Saeimas deputāts. No 2016. līdz 2019. gadam bijis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, bet no 2014. līdz 2016. gadam – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Līdz 2014. gadam darbojies privātajā sektorā. Zemnieku saimniecības “Spulgas” īpašnieks.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Zemkopības ministrs
Edgars Putra
zemkopības ministrs
FOTO: Paula Čurkste, LETA
15. Saeimā ievēlēts no “Apvienotā saraksta – Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, Liepājas partijas”.
Izglītība: augstākā – 2006. gadā iegūts bakalaura grāds ekonomikā, iestādes un uzņēmuma vadībā (Liepājas Universitāte).
Līdzšinējā karjera: kopš 2026. gada maija Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, šo amatu ieņēmis arī no 2016. līdz 2019. gadam. 12. un 14. Saeimas deputāts. No 2022. līdz 2023. gadam bijis parlamentārais sekretārs Zemkopības ministrijā. No 2014. līdz 2016. gadam – parlamentārais sekretārs Ekonomikas ministrijā. No 2012. līdz 2022. gadam bijis Dienvidkurzemes novada domes deputāts, savukārt no 2013. līdz 2014. gadam – Durbes novada domes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks. Biedrības “Zemnieku Saeima” valdes loceklis un zemnieku saimniecības “Pīlādži” finanšu direktors. Bijis politiskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” valdes loceklis, bet patlaban darbojas “Liepājas partijas” valdē.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību → MK tīmekļvietnē
Ieskats valdības deklarācijā
Deklarācija par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2026. gada 17. novembrī
Deklarācijā par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir pausta apņemšanās īstenot pārmaiņu programmu.
Pārmaiņu programmas mērķis – stiprināt Latvijas valsts un tās pilsoņu militāro, nacionālo, ekonomisko un pilsonisko drošību. Deklarācijas vadmotīvs: “Stiprāka Latvija, gudrāka valsts, vairāk iespēju!”
Pārmaiņu programmā īpaši uzsvērta nepieciešamība:
- samazināt valsts pārvaldes izmaksas;
- iestādēm strādāt ātrāk un spēt lēmumus izskaidrot sabiedrībai saprotamā valodā;
- samazināt birokrātisko slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
- skaidri noteikt, kas ir atbildīgs par rezultātiem.
Deklarācijas ievadā pausts nodoms veidot jaunu vienošanos starp sabiedrību un valsti par to, kādas funkcijas veic valsts (atmest lieko, koncentrēties uz prioritāro).
Četri prioritārie virzieni un konkrēti uzdevumi ministriem
Lai sasniegtu mērķi, jaunā valdība ir apņēmusies strādāt četros galvenajos virzienos:
- valsts drošības stiprināšana (36 punkti šādās jomās – “NBS pārveide”, “Alternatīvais dienests un virzība uz apgādātu cilvēku rezervi”, “Latvijas aizsardzības industrija”, “Civilā aizsardzība”, “Iekšējā drošība”, “Ārpolitika un Eiropas Savienība”);
- straujāka ekonomikas izaugsme (30 punkti šādās jomās – “Latvijas attīstības fonds, tā programmas un valsts kapitāls”, “Investīcijas, uzņēmējdarbība un jaunā ekonomika”, “Klimats, lauksaimniecība un enerģētika”, “Cilvēkkapitāla politikas stratēģija ekonomikas attīstībai”, “Nacionālais attīstības plāns”);
- fiskālā disciplīna un valsts izdevumu mazināšana (10 punkti šādās jomās – “Stingrāki fiskālās disciplīnas noteikumi”, “Publisko iepirkumu datu atklātība”);
- efektīva valsts pārvalde (54 punkti šādās jomās – “Ģimenes un demogrāfija”, “Sociālais atbalsts, personas ar invaliditāti un seniori”, “Izglītība un zinātne”, “Veselība”, “Valoda, mediji un kultūra”, “Tiesiskums”).
Katram no virzieniem paredzēti konkrētāki darbības uzdevumi – kopumā apkopoti 130 punktos.
Deklarācijā liela vērība valdības darba organizācijai. Proti, iecerēts, ka katrs ministrs saņems valdības vadītāja misijas vēstuli 12 mēnešiem ar ceturkšņa mērķiem. Uzdevumi būs jāpārrunā ar sociālajiem partneriem. Katram uzdevumam tiks noteikts mērķa rādītājs un tā sasniegšanai nepieciešamais finansējums. Informācija par darba gaitu un rezultātiem būs publiska. Ja noteiktie rezultāti netiks sasniegti, tiks vērtēta ministra nomaiņa.
Trīs reformu posmi
Uzsākot darbu, jaunā valdība ir iecerējusi īstenot pārmaiņas trīs secīgos reformu posmos.
|
Reformu posms |
Laika periods |
Mērķis |
Uzdevumi |
|
1. posms “Reformu lēmumu pieņemšana” |
līdz 2027. gada 31. decembrim |
Stabilizēt valsts budžetu un ekonomikas pārveides sākums |
Valsts budžeta izdevumu, ministriju un iestāžu funkciju izvērtēšana. Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšana. Plašāka mākslīgā intelekta rīku izmantošana. |
|
2. posms “Reformu ieviešana” |
2028.–2029. gads |
Praksē pārbaudītu risinājumu ieviešana ministrijās |
Valsts pārvaldes un civildienesta vadības reforma – tiek samazināts darbavietu skaits valdības centrālajā aparātā. Sāks īstenot Latvijas Attīstības fonda programmas u. c. |
|
3. posms “Reformu rezultātu nostiprināšana” |
līdz 2030. gadam |
Valsts strādā ātrāk, vienkāršāk, lētāk |
Mazāks administratīvais slogs, mazāk amatu vietu, datu apmaiņa, mākslīgā intelekta izmantošana, automatizēta lēmumu pieņemšana standarta gadījumos u. c. Ietaupītie līdzekļi – drošībai, veselībai, izglītībai. |
Seši vērtību principi un desmit darbības principi
Valdība, parakstot deklarāciju, apņēmusies ievērot sešus nemainīgus vērtību principus:
- Stiprināt Latvijas valstiskumu, latviešu valodu un kultūru.
- Drošība pirmajā vietā – sargāt Latvijas neatkarību, stiprināt tās starptautisko ietekmi.
- Taupa visi, sākot ar valdību, – efektīva un atbildīga valsts pārvalde, ievērojot taisnīguma principu.
- Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšana un iedzīvotāju labklājības celšana.
- Nepieļaut korupciju un izšķērdību.
- Sargāt cilvēktiesības, stiprināt ģimenes, veicināt dzimstību un Latvijas cilvēku atgriešanos dzimtenē.
Liela uzmanība deklarācijā pievērsta valdības darbības principiem – kopumā desmit. Piemēram, pausta apņemšanās ieviest valsts pārvaldes izdevumu kontroli, pārskatāmību un pamatotību, piemēram, reizi mēnesī publiskojot valdības darba pārskatu un izveidojot publisko izdevumu datu paneli. Starp darbības principiem minēta arī regulāra augstāko amatpersonu rotācija (“jauna enerģija valsts pārvaldē”), regulāras atskaites sabiedrībai u. c.
Deklarācijā akcentēts, ka atsevišķu pārmaiņu uzdevumu izpildei tiks izveidoti Ministru prezidenta biedra amati uz terminētu laiku.
Sola sadarboties ar opozīciju
Koalīciju veidojošajām partijām Saeimā ir tikai 51 balss.
Pamatojot koalīcijas partnera izvēli, A. Kulbergs iepriekš pauda, ka, viņaprāt, šāda koalīcija var nodrošināt ātru un vienotu lēmumu pieņemšanu.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nelielais balsu pārsvars Saeimā prasīs stingru koalīcijas frakciju disciplīnu un ciešu sadarbību ar citu frakciju deputātiem.
“Valsts drošība, sakārtotas finanses, ekonomikas izaugsme un efektīva valsts pārvalde ir uzdevumi, kuru īstenošanai nepieciešams iespējami plašs atbalsts. Sarunās esam dzirdējuši gatavību atbalstīt šos virzienus. Sagaidu, ka tā pārtaps arī atbildīgos lēmumos,” sacīja valdības vadītājs.
Viņš iecerējis veidot ciešāku sadarbību ar opozīciju, tostarp regulāri tikties ar opozīcijas partijām, vēlams reizi mēnesī, lai atbildētu uz jautājumiem un uzklausītu idejas un priekšlikumus. A. Kulbergs akcentējis, ka, viņaprāt, opozīcijai jāuztic amati Saeimas komisijās un tās priekšlikumi jāvērtē pēc būtības.
Kritizē par steigu
Vairums opozīcijas deputātu, komentējot aicinājumu sadarboties, vērsa uzmanību, viņuprāt, nepamatotajai steigai, kādā negaidīti tikusi sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, lai apstiprinātu Andra Kulberga valdību jau 17. novembrī.
Frakcijas “Progresīvie” vadītājs Andris Šuvajevs:
“Andris Kulbergs visas šīs nedēļas ir uzsvēris, ka vēlas sadarboties ar opozīcijas frakcijām. Mēs to dzirdējām arī tagad. Tomēr jau šajos pirmajos lēmumos un procesos tiek demonstrēts pilnīgi pretējais. Ne sabiedrībai, ne Saeimas deputātiem nav bijusi iespēja iepazīties ar Ministru kabineta sastāvu, nav bijusi iespēja uzaicināt topošos ministrus uz sarunu par nozaru prioritātēm un nav bijusi iespēja komentēt valdības deklarāciju. Es, atklāti sakot, pat nezinu, kā lielākā daļa ministru izskatās. Sociālajiem un pilsoniskajiem partneriem nav bijusi iespēja iepazīties ar šīs deklarācijas tekstu. Vēl mazāk demokrātisku procesu man ir grūti iztēloties.”
Frakcijas “Jaunā Vienotība” vadītāja Inese Lībiņa-Egnere:
“Nav noticis demokrātiskais ministru pretendentu izvērtēšanas process, jo tam gluži vienkārši nav bijis laika. Gaidīsim viņu politiskās prioritātes, gaidīsim, kādus lēmumus viņi gatavojas pieņemt un vai nepastāv iespējami interešu konflikti. Šobrīd mums nav iespēju nedz to vērtēt, nedz lemt, nedz spriest. Mēs šodien nevaram dot uzticības mandātu valdībai, kuras ministru amata kandidātu izvērtēšanai mums ir bijušas tiešām tikai dažas stundas. Un arī sabiedrībai nav bijis vairāk. .. Latvijas valsts nav politikas eksperiments. Saeimas uzticības balsojums nav formalitāte. Un tieši tādēļ mēs balsosim “pret” ”.
Frakcijas “Suverēnā vara”/Apvienība“Jaunlatvieši” priekšsēdētāja Jūlija Stepaņenko: “Mēs nezinām, kas ir šie cilvēki. .. Manuprāt, šī ir vissasteigtākā valdība Latvijas vēsturē.”
Savukārt frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzrunā Saeimai vēlēja veiksmi jaunajai valdībai, norādot: “Mēs jūs atbalstīsim tajos jautājumos, kas mums sakrīt. Tur, kur mums nesakritīs, mēs balsosim “pret””.
Valdības vadītājs Andris Kulbergs iepazīstina ar jauno Ministru kabinetuAndris Kulbergs preses konferencē 17. novembrī īsumā iepazīstināja sabiedrību ar jaunā Ministru kabineta locekļiem un pamatoja savu izvēli. Jaunas sejas, pieaicināti profesionāļi
“Pārmaiņas, ko esam solījuši, manā skatījumā nav paveicamas tikai ar politiķiem. Ir jānāk talkā profesionāļiem, kam ir dzīves, ikdienas un privātā sektora pieredze,” sacīja A. Kulbergs. Kā profesionāli no diplomātiskā sektora A. Kulbergs raksturoja jauno ārlietu ministru Ģirtu Jaunzemu, kurš līdz šim bijis Latvijas vēstnieks Uzbekistānā. Ministru prezidenta ieskatā izceļama Ģ. Jaunzema “ekonomiskā domāšana”, kas nostiprināta, iepriekš ieņemot arī Ārlietu ministrijas Ekonomiskās diplomātijas departamenta direktora amatu. A. Kulbergs pauda viedokli, ka līdz šim Ārlietu ministrijas darbā veiksmīgi risināti daudzi jautājumi, taču ekonomiskie jautājumi esot palikuši novārtā. Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību domāt par investīciju piesaisti un ekonomisko saišu ar reģioniem stiprināšanu. Šajā jomā Ģ. Jaunzema pieredze, pēc A. Kulberga domām, būs labs pienesums. “Mums ir vajadzīgs profesionālis finansēs. Mums jāsaved kārtībā valsts finanses,” tā, piesakot jauno finanšu ministra amata kandidātu Kārli Purgaili, sacīja A. Kulbergs. K. Purgailim ir 25 gadu darba pieredze finanšu nozarē, kā arī viņš bijis A. Kulberga ārštata padomnieks finanšu un ekonomikas jautājumos, tādējādi, kā paskaidroja A. Kulbergs, viņam jau ir izveidojusies sadarbība ar Finanšu ministriju. “K. Purgaiļa profesionālā pieredze noderēs valsts finanšu pārvaldībā, tostarp pārskatot veidu, kā tiek pieņemts valsts budžets,” teica A. Kulbergs. Jaunpienācējs valdības darbā ir 15. Saeimā ievēlētais Edgars Štelmahers, kurš A. Kulberga valdībā ieņems ekonomikas ministra amatu. Profesionālajā pieredzē darbs privātajā sektorā, tai skaitā krīzes vadībā. Strādājis arī Rīgas brīvostas pārvaldē, iegūstot darba pieredzi publiskajā sektorā, un Rīgas domē, iegūstot darba pieredzi pašvaldībā. “Es domāju, ka viņš ir ļoti labs papildinājums, lai Latvija uzņemtu ekonomisko uzrāvienu,” pauda A. Kulbergs. Ministru prezidenta ieskatā nav atrodams neviens cits labāks profesionālis izglītības jomā par Česlavu Batņu, kurš tika ievēlēts 15. Saeimā un turpmāk ieņems izglītības un zinātnes ministra amatu. A. Kulbergs akcentēja Č. Batņas dedzīgumu ieviest skaidrību un ilgtermiņa plānošanu izglītības jomā. Zvērināta advokāta – līdzšinējā Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Viestura Vitovska – darbs tieslietu jomā jau līdz šim bijis labi novērtēts, tāpēc A. Kulberga ieskatā viņš būs labs pienesums tieslietu jomā arī turpmāk, pildot tieslietu ministra amatu. A. Kulbergs preses konferencē akcentēja veselības nozares nozīmību ne tikai sabiedrībā, bet arī politiski. Viņš norādīja, ka veselības nozare, kaut arī nav iekļauta četru svarīgāko prioritāšu vidū, ir ļoti būtiska, un nav šaubu, ka tā jāsakārto. “Medicīnai jābūt pieejamai bez rindām un nesakārtotības, kas tur ir valdījusi,” teica A. Kulbergs. Kā augsta līmeņa profesionālis veselības ministra amatā izvēlēts Normunds Staņēvičs. Ieņemot veselības ministra amatu, nozīmīga būšot N. Staņēviča pieredze lielu komandu vadībā, restrukturizācijā un privātajā sektorā dažādās jomās. Viņš ir vadījis Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kā arī bijis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas padomes priekšsēdētājs. “Viņam kā profesionālim ir bijis ieskats, ko nozīmē veselības sistēma, kādi ir trūkumi un kādas – labās lietas. Svarīgākais – viņš nav saistīts ar medicīnu. Manuprāt, tā ir īpaša vērtība, jo viņam nav nekādas saiknes ar ārstiem, zāļu nozares pārstāvjiem, iekārtu ražotājiem,” pauda A. Kulbergs, uzsverot, ka tā ir priekšrocība, kas ļaus uz situāciju paskatīties no cita skatpunkta. Kā būtisku jomu, kuru valstiski nepieciešams sakārtot, A. Kulbergs minēja zemkopību. Šīs jomas ministra amatam izvēlētais Edgars Putra raksturots kā profesionāls zemnieks ar niansētām zināšanām par nozari. Guvis arī profesionālo pieredzi Finanšu ministrijā un bijis Saeimas deputāts. Par īpaši sarežģītu nozari Ministru prezidents nodēvēja satiksmi, kuru vadīt daudzi profesionāļi atsakās. Jaunā satiksmes ministra lomu uzņēmies pildīt jurists Krišs Lipšāns. A. Kulbergs skaidroja, ka satiksmes ministra lomu uzticējis cilvēkam, par kuru ir pārliecība – viņš ar šo pienākumu tiks galā. K. Lipšānam bijusi pieredze darbā Ministru kabinetā. Valdības vadītājs izcēla jaunā ministra pieredzi parlamentārās izmeklēšanas komisijā par “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī privātajā sektorā autotransporta jomā. Darbu turpinās četri līdzšinējie ministriKā labu tandēmu valsts drošības jautājumu risināšanā A. Kulbergs nosauca jau esošo aizsardzības ministru Raivi Melni un iekšlietu ministru Jāni Dombravu. “Ļoti labs tandēms, kas risina drošības jautājumus. Jāturpina iesāktais darbs,” tā A. Kulbergs argumentē abu ministru amatu saglabāšanu. Darbu pēc skaita 44. Ministru kabinetā turpinās arī līdzšinējais kultūras ministrs Nauris Puntulis un līdzšinējā izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, kura vadīs Labklājības ministriju. Darbu A. Kulberga valdībā turpinās arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars. |
Ministru prezidenta Andra Kulberga preses konferences ieraksts



