Lasām partiju programmas. Kultūra un valoda

Gandrīz visi politiskie spēki, kuri piedalās 15. Saeimas vēlēšanās, priekšvēlēšanu programmās pievērsušies kultūrai un valodas politikai. Visbiežāk izcelta nacionālās kultūras un latviešu valodas stiprināšana, mazākumtautību valodu un kultūru vieta Latvijā, kultūras pieejamība reģionos, kultūras mantojuma saglabāšana un atbalsts kultūras nozarē strādājošajiem. Valodas politikā būtiskākās atšķirības saistītas ar latviešu valodas lomas stiprināšanu un mazākumtautību valodu lietojumu.

Kultūra reģionos – vairāk iespēju cilvēkiem ārpus Rīgas

Vairākas partijas kultūras politikā īpaši izceļ reģionus.

“Zaļo un Zemnieku savienība” sola stiprināt reģionu kultūras infrastruktūru – bibliotēkas un kultūras namus –, kā arī saglabāt sakrālo un nemateriālo mantojumu. “Nodrošināsim profesionālās mākslas pieejamību Latvijas reģionos, tai skaitā stiprināsim GORA attīstību ar valsts līdzdalību,” vēsta partija.

Savukārt “Progresīvie” kultūras institūcijas reģionos redz kā kopienu noturības centrus.

Arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) sola nodrošināt kultūras pieejamību reģionos un stabilu finansējumu amatierkolektīviem.

Partija “Mēs mainām noteikumus” kultūras atbalsta lēmumus vēlas tuvināt pašvaldībām: “Kultūra reģionos – lēmumus par atbalstu kultūrai pieņem pašvaldībās, tuvāk cilvēkiem.”

Kultūras pasākumu pieejamību visos reģionos sola arī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

Kultūras mantojums

Kultūras mantojuma saglabāšana priekšvēlēšanu programmās parādās vairākās jomās.

“JKP Jaunā konservatīvā partija” iecerējusi stiprināt valsts iesaisti Latvijas kultūrvēsturiskā un industriālā mantojuma, kā arī nacionāli nozīmīgu zīmolu saglabāšanā un aizsardzībā. Piedāvā Latvijas lauku ainavas atjaunotnes programmu un lielāku valsts iesaisti reģionu vecpilsētu saglabāšanā un birokrātiskā sloga mazināšanu ēku atjaunošanā.

“Progresīvie” sola ieviest “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” grantu vēsturisko ēku atjaunošanai.

“Saglabāsim lauku vidi un kultūrainavas,” vēsta arī “Austošā Saule Latvijai”.

Savukārt “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) sola stiprināt sakrālā mantojuma saglabāšanas programmu un, balstoties uz Latviešu vēsturisko zemju likumu, stiprināt vietējās kultūras un valodu tradīcijas. Apvienības programmā īpaša uzmanība pievērsta arī latgaliešu valodai: “Nostiprināsim latgaliešu valodas apguves iespējas izglītības iestādēs.”

“Latvija pirmajā vietā” sola valsts līdzfinansējumu Latvijas dievnamu atjaunošanai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai.

Veicināt vēsturisko kultūras vērtību, ēku, pieminekļu un kapsētu saglabāšanu un restaurāciju apņemas “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.

Savukārt “demontēt pieminekļus un pārdēvēt ielas, kas slavina krievu imperiālismu un komunismu” ir gatava “Austošā Saule Latvijai”. Šī partija arī piedāvā stiprināt “Latvijas vēsturisko zemju – latgalisko, sēlisko, suitu u. c. – identitāti”.

Atbalsts kultūras nozarei un tās darbiniekiem

Vairāku politisko spēku programmās uzmanība pievērsta ne tikai kultūras infrastruktūrai, bet arī cilvēkiem, kuri tajā strādā.

“Zaļo un Zemnieku savienība” sola stabilu atalgojuma pieaugumu nozarē nodarbinātajiem, kā arī atbalstu amatiermākslai un radošajām industrijām.

“Apvienotais saraksts” iestāsies par stabilu finansējumu amatierkolektīviem un radošo personu statusa pilnveidi.

“JKP Jaunā konservatīvā partija” piedāvā taisnīgākus un salīdzināmus kultūras darbinieku atalgojuma principus valsts un pašvaldību kultūras iestādēs.

“Progresīvie” apņemas reformēt kultūras nozarē strādājošo atlīdzības sistēmu un nostiprināt autoratlīdzības režīmu. Tāpat partija sola paredzamu finansējumu nozarei, tostarp likumā noteikto Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) budžeta pieaugumu.

“Austošā Saule Latvijai” ir gatava palielināt atalgojumu kultūras jomas un atmiņas institūciju darbiniekiem.

Dziesmu un deju svētki, kino un laikmetīgā kultūra

Atsevišķas partijas izcēlušas konkrētas kultūras jomas.

“Nacionālā apvienība” sola atbalstīt nacionālo kino ar valsts pasūtījumu un jauna kino filmēšanas paviljona būvi, kā arī izveidot programmu populārās mūzikas un digitālā satura atbalstam latviešu valodā.

“Latvija pirmajā vietā” vēlas attīstīt kinoindustriju, nodrošinot konkurētspējīgus apstākļus vietējo un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Partija sola arī vairākus vērienīgus kultūras infrastruktūras projektus: “Uzbūvēsim multifunkcionālu akustisko koncertzāli un multifunkcionālu iekštelpu futbola stadionu, kur rīkot starptautiskus kultūras un lielus sporta pasākumus, koncertus, izstādes un biznesa konferences, lai Latvija kļūst par jaunu biznesa un kultūras centru Ziemeļeiropā.” Tāpat šis politiskais spēks apņēmies Rīgā uzbūvēt laikmetīgās mākslas muzeju, norādot, ka investīcijas kultūrā veicinās tūrismu un nozares attīstību.

Dziesmu un deju svētku kustības nākotnei pievēršas “Nacionālā apvienība” un “Progresīvie”. “Nacionālā apvienība” sola panākt solidāru atbildību starp valsti un pašvaldībām, lai nodrošinātu Dziesmu svētku kustību, bet “Progresīvie” piedāvā jaunu pārvaldības modeli tās ilgtspējai.

Latviešu valoda

Latviešu valodas stiprināšana ir viens no redzamākajiem tematiem partiju un to apvienību programmās.

“Jaunā Vienotība” sola veidot latvisku kultūrvidi un stingri iestāties par kvalitatīvu un atbildīgu valsts valodas lietojumu visās jomās, kā arī paplašināt latviešu valodas apguves iespējas un pētniecību.

“Nacionālā apvienība” piedāvā vairākus konkrētus pasākumus – nodrošināt patērētāju tiesības saņemt jebkuru pakalpojumu latviešu valodā gan publiskajā, gan privātajā sektorā, noteikt valsts valodas lietojumu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku savstarpējā saziņā, kā arī palielināt Valsts valodas centra kapacitāti. Tāpat “Nacionālā apvienība” sola “latvisku vidi tehnoloģijās”, atbalstot latviešu valodas rīkus, mākslīgā intelekta risinājumus un digitālo saturu, kā arī “pieņemt Latvijas derusifikācijas deklarāciju okupācijas seku novēršanai”.

“Austošā Saule Latvijai” valodas politikā piedāvā vēl stingrāku pieeju. Partijas programmā teikts: “Būtiski stiprināsim latviešu valodu un aizsargāsim tās lietotājus, nosakot atbildību par necieņu pret to un nepamatotu krievu valodas prasību uzspiešanu darba tirgū.” Šis politiskais spēks sola nodrošināt darba vidi, apkalpošanu un saziņu, kā arī plašsaziņas līdzekļu darbu un reklāmu tikai valsts valodā un palielināt atbalstu valodas institūcijām un latviskam saturam digitālajā vidē.

Mazākumtautību valodas

Programmas būtiski atšķiras jautājumā par mazākumtautību valodu vietu izglītībā un sabiedriskajā dzīvē.

Partija “Stabilitātei!” sola nodrošināt iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā un plašākas iespējas skolēniem saglabāt un attīstīt savu dzimto valodu un kultūras identitāti. Tāpat šis politiskais spēks iestājas par plašākām krievu valodas lietošanas iespējām uzņēmējdarbībā, sabiedriskajā dzīvē un ikdienas saziņā, kā arī piedāvā apvienot Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Līdzīgu ievirzi piedāvā “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”, kas sola mazākumtautību valodu un kultūru saglabāt Latvijas kopības ietvarā. Tās programmā ietverts arī priekšlikums atjaunot skolās krievu valodas apguvi izvēles kārtībā. Šī partija ir gatava arī nodrošināt latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanu un attīstību.

“Saskaņas Centrs” sola: “Izvirzīsim Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, nodrošinot izglītību mazākumtautību valodās, garantējot pilnvērtīgu valsts valodas apguvi.”

Kultūra un latviešu valoda kā drošības, identitātes un vērtību jautājums

Daļa partiju valodu un kultūru savās programmās uzlūko arī kā nacionālās identitātes un valsts drošības elementu.

“Jaunā Vienotība” norāda, ka kultūra un latviešu valoda ir Latvijas nākotnes drošības pamats.

Veicināt integrāciju ar bezmaksas latviešu valodas kursiem naturalizācijas eksāmenu kārtošanai un Latvijas Republikas pilsonības iegūšanai sola “Saskaņas Centrs”.

Savukārt “Progresīvie” uzsver, ka Latvijas drošība, demokrātija un izaugsme ir sasniedzamas, stiprinot valodu un kultūru.

“Nacionālā apvienība” piedāvā palielināt valsts pasūtījumu latviešu valodas, vēstures un kultūras pētījumiem, kā arī kultūrizglītības programmu “Latvijas skolas soma” balstīt Latvijas kultūras kanonā – literatūrā, mūzikā un mākslā.

“Skolas somas” pakalpojuma attīstību un pieejamību jaunām mērķa grupām sola “Zaļo un Zemnieku savienība”.

Nodrošināt līdzekļus pastāvīgai Latvijas vēstures pētniecībai un popularizēšanai apņemas arī “Austošā Saule Latvijai”.

Vēl šī partija sola prioritāri atbalstīt profesionālās un amatieru kultūras aktivitātes un kultūrvietas, kas stiprina nacionālo pašapziņu un ģimenes vērtības. Kultūras politikā vairākas partijas īpaši uzsver nacionālo identitāti un vērtības, kā arī vēlas atcelt “multikulturālisma politiku” un likvidēt Sabiedrības integrācijas fonu.

“Gobzema saraksts” norāda, ka kultūrai jānostiprina nacionālā pašapziņa, bet kultūras, valodas un identitātes pamatā saskata kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības.

Atsauce uz kristīgajām vērtībām rodama vēl divu politisko spēku programmās.

“Latvija pirmajā vietā” norāda, ka iestājas par kristīgajām vērtībām un dabisku ģimeni kā sabiedrības pamatu.

Savukārt “Zaļo un Zemnieku savienība” vēsta: “Mēs īstenojam tradicionālās, latviskās un kristīgās vērtībās un mūsdienīgās zināšanās balstītu politiku.”

Partija “Mēs mainām noteikumus” sola: “Izbeigsim moderno politkorektumu, cenzūru un mēģinājumus ar likumiem vai sociālu spiedienu kontrolēt iedzīvotāju runu un uzskatus.”

Diaspora un kultūras pieejamība ārpus Latvijas

Vairāku politisko spēku programmās kultūra saistīta arī ar Latvijas iedzīvotājiem ārvalstīs.

“Zaļo un Zemnieku savienība” diasporu raksturo kā Latvijas balsi un kultūras nesēju, kurai nepieciešams valsts atbalsts bez liekas birokrātijas.

“Jaunā Vienotība” sola veicināt pilsoņu atgriešanos Latvijā, latviešu valodas un kultūras saglabāšanu un diasporas iesaisti ekonomiskajā diplomātijā.

Savukārt “Saskaņas Centrs” piedāvā atvērt Latvijas kultūras un valodas centrus ārvalstīs, lai veicinātu diasporas piederības sajūtu Latvijai.

Attīstīt kultūru un radošās industrijas kā stratēģisku instrumentu ārpolitikas un eksporta mērķu sasniegšanai ir gatavi “Progresīvie”.

KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums kultūras un valodas politikas jomā

Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.

LV portāla infografika