Sabiedrība, kurā aizstāv vienotas vērtības, ir spēks, kā mums, strauji mainoties drošības situācijai Eiropā, diemžēl tik ļoti pietrūkst. Lai gan ikdienā latvieši un krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji draudzējas, veido ģimenes un kopā strādā, nevar noliegt, ka Latvijas sabiedrība ir sašķelta – tā runā divās valodās, balso par partijām pēc nacionālā principa un raugās viena uz otru ar aizdomām ikreiz, kad runa ir par valsts valodu, nepilsoņu jautājumu, vēstures interpretāciju un Latvijas nostāju pret Krievijas ārpolitiku.
Tāpēc gan politiķu, gan valsts pārvaldes dienas kārtībā sabiedrības saliedētības jautājums kļūst arvien aktuālāks. Valdības deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību prioritātēm 2014.gadā norādīta viena no nepieciešamībām stiprināt piederību Latvijai un nacionālo identitāti, sekmējot sabiedrības saliedētību un veicinot latviešu valodas lietojumu.
Kā norādīts Valsts kancelejas paziņojumā presei 26.augustā, lēmums par mazākumtautību iedzīvotāju aptauju tika pieņemts saistībā ar situāciju Ukrainā, kuras ietekmē Latvijas publisko telpu piepilda dažādi viedokļi un izteikumi, to skaitā, paužot atbalstu nedemokrātiskām vērtībām un Krievijas propagandai. Tāpēc valsts politikas veidotājiem bija būtiski zināt, vai tas ir vairākuma viedoklis un cik piederīgi un lojāli Latvijai jūtas iedzīvotāji, kas pēc tautības nav latvieši.
Aptaujas dalībniekiem tika lūgts novērtēt savu teritoriālo piederību, identitāti veidojošus faktorus, cik lielā mērā viņi izjūt patriotismu un lepnumu par to, ka ir Latvijas iedzīvotāji, kā arī pastāstīt par problēmām, kuru atrisināšana, viņuprāt, uzlabotu mazākumtautību dzīvi Latvijā un uzlabotu saliedētību. Respondenti vērtēja jau esošos valsts organizētos saliedētības pasākumus, pauda attieksmi pret valodas un pilsonības jautājumiem, kā arī pēdējā laikā tik aktuāliem notikumiem Ukrainā.
64% aptaujāto jūtas kā Latvijas patrioti
Nav liels pārsteigums, ka iedzīvotāji izjūt piederību vietai, kurā tie dzīvo, vienalga, vai tas ir ciems, pagasts vai lielāka pilsēta, tuvākai savas dzīvesvietas apkārtnei piederīgi jūtas lielākā daļa. Arī tie iedzīvotāji, kas pēc tautības nav latvieši, vairāk nekā puse jeb 56% atzīst pat ļoti ciešu un 21% ciešu piederības sajūtu savam ciemam, pagastam, novadam vai pilsētai. Latvijai kopumā ļoti cieši vai cieši piederīgi jūtas ap 75% jeb trīs ceturtdaļas respondentu.
Aptaujas dalībnieki tika aicināti vērtēt savu piederības sajūtu arī Krievijai, un tika noskaidrots, ka kaimiņvalstij ļoti cieši piederīgs jūtas katrs desmitais mazākumtautības pārstāvis, bet 12% aptaujāto jūtas Krievijai piederīgi, bet ne tik ļoti. Lai gan kopumā teju katrs piektais aptaujas dalībnieks atzinis, ka izjūt piederību Krievijai, SKDS direktors Arnis Kaktiņš norāda, ka dati uzrāda pārsteidzošu ainu, jo 2/3 aptaujāto, kas apliecinājuši ļoti ciešu piederības saikni ar Krieviju, apgalvo, ka jūtas tāpat ļoti cieši piederīgi Latvijai. Jāatzīmē, ka daudz biežāk piederību Krievijai izjūt nelatvieši, kas vecāki par 65 gadiem, un to atzīst katrs ceturtais. Tikmēr katrs trešais jaunietis vecumā no 18-24 gadiem norādījis, ka jūtas ļoti cieši vai cieši piederīgs Eiropas Savienībai.
"No gada uz gadu pieaug to mazākumtautību pārstāvju skaits, kas lepojas ar to, ka viņi ir Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji."
Iepriecinoši ir aptaujas rezultāti, kas liecina - vairākums jeb 64% mazākumtautību pārstāvju jūtas kā Latvijas patrioti un jāuzsver, ka 22% izvēlējās atbildēt – "noteikti esmu Latvijas patriots". Vienlaikus jāņem vērā, ka katrs piektais vai pat ceturtais domā citādi, turklāt 9% aptaujāto uzskata, ka viņi pavisam noteikti nav Latvijas patrioti.
SKDS vadītājs A.Kaktiņš pievērš uzmanību interesantai tendencei – izrādās, patriotiskāki ir vecāka gadagājuma cilvēki, aptaujātie, kuri lieto latviešu valodu ģimenē, kā arī respondenti ar vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Arī vairāk nekā puse aptaujāto nepilsoņu sevi uzskata par Latvijas patriotiem. Tas, pēc A.Kaktiņa domām, apliecina, ka šie cilvēki nav pilnīgi atsvešināti, sveši vai naidīgi noskaņoti. Vērā ņemams ir fakts, ka vispatriotiskākie mazākumtautību pārstāvji dzīvo Rīgā, kur tikai 17% norāda, ka nav patrioti.
Aptaujas rezultāti liecina: no gada uz gadu pieaug to mazākumtautību pārstāvju skaits, kas lepojas ar to, ka viņi ir Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji. 2009.gadā tādu bija vien 35%, turpretī šogad gandrīz 58% nelatviešu lepojas ar to, ka dzīvo Latvijā. Pie tam gandrīz puse jeb 45% uzskata, ka Latvija ir labāka nekā lielākā daļa valstu. Salīdzinoši – 2009.gadā tā domāja vien 24 procenti.
Svarīgākais – ģimene un sociālā labklājība
Aptaujas laikā mēģinot noskaidrot, kas noteic citu nacionalitāšu pārstāvju identitāti, dzīvojot Latvijā, secināts, ka tautība vai sarunvaloda ģimenē nebūt nav noteicošie faktori.
Atbildot uz jautājumu "Ko no šeit uzskaitītā Jūs uzskatāt par vissvarīgāko, kas Jums pašam/ai nosaka/definē, kas Jūs esat?", 85% izvēlējās atbildi "mana ģimene", savukārt 7% ģimeni izvēlējās kā otru svarīgāko. Kā nākamos svarīgākos identitāti veidojošos faktorus respondenti izvēlējās atbildes "Tas, ka esmu Latvijas iedzīvotājs" un "Pilsēta un pagasts, kurā dzīvoju". Tautība un sarunvaloda mājās kā identitāti veidojošs faktors nozīmīga bijusi vien 14% aptaujāto.
Arī apkopjot atbildes uz jautājumiem par to, kas šai iedzīvotāju daļai šķiet aktuālākās problēmas Latvijā, redzams, ka pilsonības un valodas jautājumi svarīgi šķiet absolūtam mazākumam. 38% mazākumtautību iedzīvotāju domā, ka Latvijā visaktuālākās ir problēmas, kas saistītas ar sociālo aizsardzību un sociālo politiku. Nākamās aktuālākās jomas aptaujāto ieskatā ir bezdarbs (34%) un dzīves līmeņa celšana (27%), veselības aizsardzība (19%), ekonomikas attīstība (18%). Tikai 13% nelatviešu aktuālāko problēmu vidū minējuši pilsonības problēmu un nacionālos jautājumus, tostarp sabiedrības integrāciju (4%), nacionālās problēmas (3,6%) un pilsonības problēmas (1,4%). Krievu skolu jautājumu nosauca vien 3,3% respondentu.
Lūgti norādīt uz problēmām, kuru risināšana uzlabotu pašu dzīvi, 40% respondentu izvēlējās sociālās problēmas, 28% - dzīves līmeņa uzlabošanu, katram piektajam svarīga šķiet cenu regulēšana un inflācijas ierobežošana, veselības aizsardzība. Tikai 1,2% aptaujāto pauda viedokli, ka viņu dzīve uzlabotos, ja visiem tiktu piešķirta pilsonība, un tikai 1,3% uzskata, ka dzīve uzlabotos, ja tiktu ieviestas divas valsts valodas.
Vaicāti, ko mazākumtautības pārstāvji sagaida no pašiem latviešiem, lai veicinātu saliedētību, aptaujas dalībnieki visbiežāk ieteikuši valdībai izbeigt provocēt un dalīt cilvēkus (13%), latviešiem būt draudzīgiem, atsaucīgiem, laipniem un saprotošiem (11%), atbalstīt un pieņemt citas tautības un cienīt citam citu (11%). 8% aptaujāto pauda viedokli: lai izbeigtu dalīt sabiedrību un panāktu vienotību, jāpiekāpjas ir abām pusēm. Daudz retāk cittautieši ir principiāli un piemin krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu (1,6%) un pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem (2,9%).
Vēl ir būtiski atzīmēt, ka šis bija atvērta tipa jautājums un respondenti atbildēji brīvi, vadoties pēc tā, kas viņiem šķita vissvarīgākais.
Nepilsoņu un krievu valodas statuss
Kā redzams, aptaujas rezultāti liecina, ka prasības, kas rada lielākās bažas latviski runājošajā sabiedrībā, piemēram, oficiālās valodas statusa piešķiršana krievu valodai vai pilsonības piešķiršana automātiski visiem nepilsoņiem, krievvalodīgajai sabiedrības daļai nebūt nav prioritāte. Tas ļauj domāt, ka daudzi jautājumi, ko ierasti saista ar krievvalodīgo iedzīvotāju daļu, iespējams, ir mākslīgi radītas pseidoproblēmas, kas tiek aktīvi minētas vietējā un starptautiskā līmenī un lielu daļu mazākumtautību pārstāvju primāri nemaz nerūp.
Tikai 11% cittautiešu, kuriem nav Latvijas pilsonības, norādīja, ka tuvākā gada laikā apsver domu naturalizēties, kamēr 81% atbilžu bija pārliecinoši noliedzošas. Katrs trešais aptaujātais nepilsonis, paskaidrojot, kāpēc pilsonību iegūt nevēlas, norādīja, ka nav tādas vajadzības un bez tās lieliski var iztikt. 25% atzina, ka jūtas pārāk veci, savukārt daļai nepilsoņu statuss pat šķiet izdevīgs, jo ļauj doties uz Krieviju vai Baltkrieviju bez vīzas (5%) vai saņemt Krievijas pensiju (2%). Tiesa gan, jāatzīmē, ka katram desmitajam nepilsonim pilsonības piešķiršana ir principa jautājums un, pēc viņu domām, tā būtu jāpiešķir automātiski. Taču tāda viedokļa paudēju nav vairākums.
Tikmēr 11% nepilsoņu, kas piedalījās aptaujā, norādīja, ka pilsonību iegūt neplāno nepietiekamu valodas zināšanu dēļ. Gandrīz 5% aptaujāto uzskata, ka naturalizācijas eksāmens ir ļoti grūts un pat pazemojošs.
Latviešu valodas zināšanas joprojām daļai iedzīvotāju, kas ir nelatvieši, nav spožas. Kopumā 19% aptaujāto savas latviešu valodas zināšanas vērtē kā vājas. 4% respondentu atzina, ka latviešu valodu nezina gandrīz nemaz vai nemaz. Jāatzīmē, ka latviešu valodu labāk zina jaunāka gadagājuma respondenti. Tikai 1,1% iedzīvotāju vecumā no 18-24 gadiem norādījuši, ka latviešu valodu zina vāji. Tādu, kas šajā vecuma grupā norādītu, ka valodu nezina nemaz, ir nulle procentu.
Saliedētības pasākumi
Ko paši mazākumtautības pārstāvji domā par sabiedrības vienotības veicināšanu un līdzšinējām valdības aktivitātēm? Pētījumā noskaidrots: vairāk nekā trīs ceturtdaļas mazākumtautību pārstāvju pauduši viedokli, ka saliedētību veicina latviešu valodas apmācību kursi (79%) un pasākumi bērniem, nometnes u.tml. (77%). Lielākā daļa ir pārliecināti, ka saliedētību veicina arī nozīmīgu pasākumu translāciju LTV7, LR4 ar sinhrono tulkojumu krievu valodā (65%), atbalsts mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām kultūras un etniskās identitātes saglabāšanai (60%) un apmaiņas programmas ģimenēs (55%).
"Pilsonības un valodas jautājumi svarīgi šķiet mazākumam."
Taču būtiski ņemt vērā, ka saskaņā ar aptaujas rezultātiem 32% nelatviešu nav pamanījuši un zinājuši par valsts organizētiem saliedētības pasākumiem vispār. Tikai puse (49%) norāda, ka ir dzirdējuši par latviešu valodas apmācību kursiem, 18% ir pamanījuši informāciju par pasākumiem bērniem, un tikai katrs piektais ir pamanījis nozīmīgu pasākumu translāciju LTV 7 un LR4 ar sinhrono tulkojumu. Informācija par kultūras un etniskās identitātes saglabāšanu ir nonākusi līdz 14% respondentu, un tikai katrs desmitais kaut ko dzirdējis par apmaiņas programmu bērniem ģimenēs.
To varētu skaidrot ar informācijas avotiem, kādus mazākumtautību iedzīvotāji izmanto, lai gūtu informāciju par Latviju, un to pieejamība. Tikai 69% aptaujāto uzskata, ka ir ļoti labi vai labi informēti par sociālajiem un politiskajiem notikumiem Latvijā. Gandrīz katrs trešais (28%) par notiekošo Latvijā tikpat kā neko nezina (vāji informēts – 24%, ļoti vāji informēts – 4%). Televīzijas kanālu LTV7, kurā tiek pārraidītas programmas un ziņas arī krievu valodā, kā informācijas avotu izmanto vien 21% respondentu. Tā vietā visbiežāk tiek skatīti PBK (48%), TV5 (43%), LNT (28%), TV3 (22%) u.c. televīzijas kanāli. Pie tam interesanti, ka gandrīz katrs desmitais (9%) informāciju par Latviju iegūst, skatoties RTR Rosija kanālu.
Attieksme pret Latvijas politisko pozīciju un notikumiem Ukrainā
Atšķirīga izpratne par Latvijas ārpolitisko kursu, attiecībām ar Krieviju un notiekošo Ukrainā ir vēl viens sabiedrību šķeļošs problēmjautājums. Pētījums atklāj, ka lielākā daļa (68%) mazākumtautību pārstāvju notikumiem Ukrainā seko līdzi "ļoti uzmanīgi" vai "diezgan uzmanīgi", un, atbildot uz jautājumu "Domājot par Krievijas–Ukrainas konfliktu, kā pusē ir Jūsu simpātijas: Krievijas, Ukrainas vai arī ne vienas, ne otras?", visbiežāk (41%) respondenti izvēlējās atbildi "ne vienas, ne otras". Simpātijas Krievijas pozīcijai atzīmējuši ievērojams daudzums aptaujas dalībnieku – 36%. Nešaubīgi Ukrainas pusē nostājas tikai 15 procenti.
Mazākumtautību iedzīvotāju daļa, kas uzskata, ka Krievijas federālie masu mediji notikumus atspoguļo objektīvi, ir lielāka (43%) nekā tā, kas domā, ka Krievijas medijos tiek publicēta neobjektīva informācija. Tikai neliela nelatviešu daļa (14%) ir pārliecināta, ka Krievijas politika apdraud Latvijas neatkarību.
Taču būtiski atzīmēt, ka aptauja veikta vasaras sākumā. Situācija mainās pa dienām, un, ļoti iespējams, ka šobrīd viedoklis būtu citāds. Tomēr sniegtās atbildes apliecina jau iepriekš daudz apspriestos trūkumus Latvijas informatīvajā telpā, kas lielai daļai krievvalodīgo nešķiet interesanta.
Valsts attīstību vēlas ikviens
Pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas domām, kopumā sabiedrības saliedētības jomā ir darīts par maz: "Tas beidzot ir jāapzinās un jāveic reāli darbi."
Tāpēc, ko darīt, lai saliedētību veicinātu, ir jautājums, uz ko turpmākos mēnešos būs jāmēģina atbildēt nozaru ministrijām, sagatavojot priekšlikumus bezmaksas latviešu valodas apmācību nodrošināšanai, Latvijas pilsonības iegūšanas motivācijas veicināšanai, informatīvās pieejamības risinājumiem Latgales reģionā, efektīvākai un piederības sajūtu veidojošai valdības komunikācijai, kā arī citu sabiedrības saliedētību veicinošu pasākumu atbalstīšanai. Iecerēts, ka priekšlikumi tiks izstrādāti līdz oktobra beigām, lai vismaz daļu varētu iekļaut nākamā gada budžetā.
Valdības deklarācijā norādīts - valdības prioritātes ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju spēju kopīgi vienoties un virzīties uz līdzsvarotu valsts attīstību. Pētījuma rezultāti apliecina, ka to vēlas arī mazākumtautību pārstāvji. SKDS vadītājs A.Kaktiņš vērš uzmanību, ka visbiežāk aptaujas dalībniekus rūp pavisam citi jautājumi, nekā mēdzam domāt, tie nebūt nav neatrisināmi un neprasa krasu politikas kursa maiņu.
Ar aptaujas "Piederības sajūta Latvijai" rezultātiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā.
