Maija Katkovska
Latvijas Drošāka interneta centra (Drossinternets.lv) vadītāja
Publicitātes foto
Lielākajā daļā sociālo mediju platformu jau pastāv 13 gadu vecuma ierobežojums. Tomēr praksē tas bieži vien ir tikai formāls nosacījums. Vadot nodarbības Latvijas skolās un jautājot bērniem līdz 13 gadu vecumam, cik daudzi no viņiem ir reģistrējušies TikTok, Instagram, Snapchat vai citās sociālo mediju un spēļu platformās, vidēji 80% no viņiem paceļ rokas. Tas skaidri parāda, ka vecuma sliekšņa paaugstināšana bez efektīviem vecuma pārbaudes un kontroles mehānismiem neko būtisku nemainīs. Bērni un jaunieši atradīs veidus, kā apiet vienkāršu apliecinājumu “man ir 16” vai mākslīgā intelekta rīkus vecuma noteikšanai.
Kāpēc vienkāršs aizliegums nestrādās
Lai gan Austrālija ir kļuvusi par pirmo valsti, kas tiesiski nostiprinājusi 16 gadu vecuma slieksni sociālo mediju lietošanai, kritiķi un bērnu tiesību aizstāvji norāda uz vairākiem riskiem. Politiķi nereti izvēlas vienkāršāko risinājumu − aizliegt, nevis prasīt, lai uzņēmumi un platformu izstrādātāji uzņemtos lielāku atbildību. Austrālijas pieredze rāda, ka jaunieši, lai varētu izmantot sociālos medijus, ātri iemācās apiet aizliegumus, piemēram, izmantojot virtuālos privātos tīklus (VPN) vai sejas pārveidošanas paņēmienus. Viņi arī labprāt publiski dalās ar ieteikumiem vienaudžiem par to, kā aizliegumus izdevies apiet. Turklāt jaunieši dažu dienu laikā no aizliegtajām platformām var pārcelties uz citām – mazāk kontrolētām un nedrošākām sociālās saziņas platformām –, kas nav iekļautas regulējumā par minimālo vecumu sociālajos medijos. Būtībā tas bērnus vēl vairāk pakļauj drošības riskiem internetā.
Pilnīgs aizliegums novērš uzmanību no platformu atbildības un galvenajām problēmām, proti, sociālajos medijos joprojām trūkst bērnu drošībai atbilstošas satura moderēšanas. Arī jaunieši diskusijās ir norādījuši, ka ziņošana par problēmsituācijām sociālo mediju platformās nereti šķiet bezjēdzīga, jo tās reti reaģē pietiekami ātri un efektīvi. Jaunieši vēlētos, lai satura filtru pielāgošana bērnu vecumam, moderēšana un palīdzības sniegšana bērniem būtu daudz augstākā līmenī, nekā tā ir pašlaik. Eiropas interneta drošības eksperti norāda, ka svarīgāk būtu likt uzņēmumiem labot agresīvos un atkarību izraisošos algoritmus, kā arī nodrošināt bērnu vecumam atbilstošu saturu. Ja bērniem pilnībā aizliegs atrasties platformās, tām var zust motivācija un pienākums padarīt savu vidi drošu nepilngadīgajiem.
Problēma ir sociālo mediju dizainā un saturā
Galvenā problēma ir nevis sociālajos medijos, bet to dizainā un saturā. Eiropas Komisija saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu ir sagatavojusi pamatnostādnes nepilngadīgo aizsardzībai, kas paredz, ka platformām drošības risinājumi jāievieš jau izstrādes posmā. Minētajās vadlīnijās ietverti vairāki būtiski soļi. Pirmkārt, tās paredz ierobežot atkarību izraisošu dizainu, tas ir, platformām ieteikts atslēgt funkcijas, kas veicina to pārmērīgu lietošanu, piemēram, “bezgalīgo ritināšanu”, ziņu izlasīšanas statusus un sērijas.
Otrkārt, tās paredz aizsardzību pret kiberterorizēšanu un kaitīgu saturu – bērniem jābūt iespējai bloķēt lietotājus, jāierobežo nepilngadīgo satura ekrānuzņēmumu uzņemšana un bērniem jādod lielāka kontrole pār to, kādu saturu viņi redz. Cita starpā jāparedz iespēja atteikties no agresīviem satura ieteikšanas algoritmiem. Treškārt, privātums jānodrošina pēc noklusējuma − bērnu kontiem automātiski jābūt privātiem un svešiniekiem neredzamiem.
Ierobežos kailuma ģenerēšanas lietotnes
Reaģējot uz nesenajiem skandāliem par sociālā medija X mākslīgā intelekta rīku Grok, Eiropas Komisija pašlaik vērtē iespējas saskaņā ar ES Mākslīgā intelekta aktu aizliegt dziļviltojumu, tostarp kailuma ģenerēšanas, lietotnes, ar kurām bez personas piekrišanas iespējams radīt manipulatīvus attēlus, kas apdraud arī nepilngadīgos. Attiecībā uz dziļviltojumu straujo izplatīšanos un kailfoto publiskošanu bez personas piekrišanas jāuzsver, ka Latvijas tiesiskajā regulējumā ir veikts būtisks solis, lai sodītu personas, kas ļaunprātīgi izplata citu cilvēku kailfoto, tai skaitā attēlus, kuri ģenerēti ar mākslīgā intelekta rīku palīdzību. Kopš 2026. gada 16. aprīļa Krimināllikumā iekļauts 145.¹ pants “Intīma rakstura materiāla izplatīšana”, kurā par citas personas kailfoto izplatīšanu paredzēta arī brīvības atņemšana.
Nobeigumā jāakcentē, ka sociālo mediju aizliegums bērniem līdz 16 gadu vecumam nav panaceja. Tā vietā platformām jārada droša vide pēc noklusējuma. Ir nevis jāaizliedz bērniem uzturēties digitālajā pasaulē, bet jāpanāk, lai šī vide tiktu regulēta ar tādu pašu atbildību kā jebkura cita nozare. Ja tikai paaugstināsim vecuma slieksni, mēs nākamajai paaudzei iemācīsim vēl prasmīgāk melot par savu dzimšanas gadu.
