Likumā regulēs pasākumu norisi gaisa apdraudējuma gadījumos. Ieviesīs dronu nodarīto zaudējumu kompensācijas mehānismu

Saeima pieņem regulējumu, kas garantēs kompensāciju par militāro incidentu rezultātā nodarīto kaitējumu

Šā gada 18. jūnijā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Rosinātās izmaiņas tika virzītas steidzamības kārtībā un tajā pašā dienā pieņemtas otrajā – galīgajā – lasījumā.

Likuma grozījumu mērķis ir:

• nodrošināt personu aizsardzību;
• stiprināt tiesisko paļāvību par valsts atbildību;
• veicināt sabiedrības uzticēšanos aizsardzības sektora darbībai;
• garantēt taisnīgu un efektīvu kompensāciju par nodarīto kaitējumu.

Kā paskaidrots anotācijā, šobrīd spēkā esošais regulējums neparedz ārvalstu militārās darbības rezultātā izraisīta incidenta radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu:

“Zaudējumi var tikt nodarīti gan publisko tiesību juridiskajām personām, gan privāto tiesību juridiskajām personām un fiziskajām personām. Piemēram, zaudējumi var rasties militāra bezpilota gaisa kuģa nokrišanas rezultātā, militāra objekta notriekšanas rezultātā vai citu militāro darbību radīto seku dēļ. Šādos gadījumos zaudējumi rodas attiecīgā incidenta rezultātā, nevis valsts institūciju prettiesiskas rīcības dēļ, tāpēc spēkā esošie zaudējumu atlīdzināšanas mehānismi nenodrošina efektīvu risinājumu.”

Tādējādi likumā paredzēts noteikt, ka tehnogēnās katastrofas (cilvēku radītas) aptver arī katastrofas, kas rodas militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā.

Tāpat atbilstoši spēkā esošajam regulējumam Aizsardzības ministrija (AM) patlaban koordinē tikai katastrofas jūrā saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā noteikto, kā arī savā īpašumā vai valdījumā esošajās militārajās ēkās un inženierbūvēs uz sauszemes.

Attiecīgi likumprojekts paredz, ka AM būs tā iestāde, kas koordinēs arī katastrofas, kas izraisītas militāra incidenta rezultātā.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts pilnvarot Ministru kabinetu noteikt kārtību, termiņus un apmēru militāro darbību izraisītu incidentu rezultātā radīto tiešo zaudējumu kompensēšanai par publisko tiesību juridisko personu īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī privāto tiesību juridiskās personas vai fiziskās personas īpašumā vai valdījumā esošām lietām, sējumiem, stādījumiem, mežaudzēm un dzīvniekiem.

Plānots noteikt aizliegumu uzsākt vai pienākumu pārtraukt publiska pasākuma norisi, ja saņemts šūnu apraides paziņojums

2026. gada 18. jūnijā Saeima izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodeva likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”. Rosinātās izmaiņas paredz publiska pasākuma organizētājam aizliegumu uzsākt vai pienākumu pārtraukt publiska pasākuma norisi, ja kompetentā institūcija publiski paziņojusi agrīno brīdinājumu (saņemts šūnu apraides paziņojums) par tādu apdraudējuma līmeni pasākuma norises vietā vai to tieši aptverošajā teritorijā, kas rada vai var tieši radīt būtiskus draudus cilvēku dzīvībai vai veselībai, un ja šā apdraudējuma laikā nav iespējams nodrošināt cilvēku drošību.

Iecerēts, ka gadījumā, ja publiska pasākuma norise tiek pārtraukta un to objektīvi nav iespējams atsākt, pasākums uzskatāms par atceltu.

Vienlaikus likumprojektā noteikts – gadījumā, ja maksas publiskais pasākums nav noticis vai ir sniegts daļēji sakarā ar apstākļiem, kuru dēļ pasākuma norise ir atcelta vai pārtraukta ne vēlāk kā vienu stundu pirms tā sākuma vai citā laikā, kad apdraudējums tieši ietekmē pasākuma uzsākšanu vai norisi, un ja objektīvu, no pasākuma organizētāja gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams turpināt pasākuma norisi, maksas publiska pasākuma pakalpojuma sniedzējam netiek uzlikts par pienākumu atmaksāt patērētājiem atcelto pasākuma biļešu vērtību.

Saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumu publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.

* LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai to grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos. Sekot līdzi likumprojektu izskatīšanai iespējams, atverot publikācijā norādīto saiti uz likumprojektu Saeimas tīmekļvietnē.