|
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības. Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas tīmekļvietnē https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/, kā arī oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” tīmekļvietnē https://www.vestnesis.lv/laidiens/2026/09/14/nr/176A.
|
Politisko partiju un to apvienību 2026. gada Saeimas vēlēšanu programmās pilsoniskās sabiedrības jautājumi aplūkoti atšķirīgi. Vieni politiskie spēki uzsver nevalstisko organizāciju (NVO) lomu demokrātijas, kopienu un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšanā, citi vairāk runā par sabiedrības saliedēšanu un nacionālo identitāti, bet atsevišķas partijas piedāvā būtiski mainīt pašreizējo integrācijas politikas institucionālo modeli, kā arī stiprināt tiešās demokrātijas iespējas.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
|
|
|
1. kandidātu saraksts “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” |
|
|
2. kandidātu saraksts “Mēs mainām noteikumus” |
|
|
3. kandidātu saraksts “Saskaņas Centrs” |
|
|
4. kandidātu saraksts “Zaļo un Zemnieku savienība” |
|
|
“Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”” |
|
|
6. kandidātu saraksts “Gobzema saraksts” |
|
|
7. kandidātu saraksts “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” |
|
|
“Latvija pirmajā vietā” |
|
|
“Jaunā Vienotība” |
|
|
“JKP Jaunā konservatīvā partija” |
|
|
11. kandidātu saraksts “Latvijas attīstībai” |
|
|
“Austošā Saule Latvijai” |
|
|
“Stabilitātei!” |
|
|
14. kandidātu saraksts “Progresīvie” |
|
NVO, pilsoniskā izglītība un finansējums
Vairāki politiskie spēki plaši aplūkojuši pilsoniskās sabiedrības jautājumu.
“Jaunā Vienotība” pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu iekļauj plašākā izglītības, kultūras un demokrātijas politikā. Tās programmā paredzēts atbalstīt biedrību un nodibinājumu darbu, jauniešu iniciatīvas un pilsonisko dialogu. Partija pilsoniskās sabiedrības attīstību sasaista ar noturīgas demokrātijas stiprināšanu, kurā sola veikt ieguldījumus.
“Progresīvo” programmā pilsoniskā sabiedrība uzlūkota saistībā ar demokrātijas, cilvēktiesību un sabiedrības noturības jautājumiem. “Pakāpeniski palielināsim NVO fonda finansējumu, t. sk. līdzfinansējumu starptautiskos konkursos atbalstītiem projektiem,” vēsta šī partija, solot arī atbalstīt “pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ikdienā rūpējas par iedzīvotājiem un kopienu saliedētību”.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” savas programmas iekšlietu un sabiedriskās drošības sadaļā vēsta: “Rosināsim veidot kopienu drošības brīvprātīgo vienības policijas, civilās aizsardzības un krīžu pārvaldības atbalstam.”
Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā”, lai veicinātu straujāku valsts ekonomisko attīstību, piedāvā sadarbībā ar valdības stratēģiskajiem partneriem Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām uzņēmēju organizācijām katru nedēļu organizēt vēl vienu Ministru kabineta sēdi uzņēmēju organizāciju priekšlikumu izskatīšanai.
“Stiprināt jauniešu pilsonisko izglītību, finansējumu iniciatīvām un praktisku līdzdalību,” sola “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”).
Stiprināt pilsonisko līdzdalību piedāvā arī partijas “Latvijas attīstībai” un “Stabilitātei!”, nenorādot konkrētus iecerētos pasākumus.
Savukārt partija “Latvijas attīstībai” secina: “Valsts uzdevums nav aizvietot cilvēku iniciatīvu, bet radīt vidi, kurā ikviens var īstenot savu potenciālu.”
Sabiedrības integrācijas fonds
Četrās priekšvēlēšanu programmās līdz ar nodomiem par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) nākotni piedāvāts mainīt institucionālo ietvaru, kurā valsts pašlaik īsteno integrācijas un pilsoniskās sabiedrības atbalsta politiku.
“Barotnēm nē – likvidēsim SIF un līdzīgas struktūras, kurās bez skaidra politiskā mandāta un atbildības dala nodokļu maksātāju naudu. Valsts un ES līdzekļu sadalei jānotiek tieši caur nozaru ministrijām, nodrošinot pilnu politisko atbildību par katru iztērēto eiro,” vēsta partija “Mēs mainām noteikumus”.
Partija “Austošās Saule Latvijai” sola likvidēt SIF un tā vietā izveidot Nacionālās saliedētības fondu.
“Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un nodrošināt katra iedzīvotāja tiešu atbalstu sabiedriskām organizācijām ar adresētu IIN daļas novirzīšanu izvēlētai organizācijai,” piedāvā “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Arī partija “Stabilitātei!” sola likvidēt SIF, neminot alternatīvus risinājumus.
Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu SIF ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona, kuras mērķis ir atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. Fonds atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu.
Sabiedrības integrācijas politika
Sabiedrības etniskās integrācijas jautājumā partiju programmas atšķiras viskrasāk: vieni uzsver latviešu valodas dominējošo lomu visās publiskās dzīves jomās, citi meklē plašāku līdzāspastāvēšanas formulu. Vienlaikus daļa partiju šajā jomā nepiedāvā neko vairāk kā stiprināt latviešu valodas pozīcijas vai veicināt sabiedrības saliedētību bez konkrētiem priekšlikumiem.
“Austošā Saule Latvijai” programmā piesaka sevi kā partiju, kas iestājas tieši par latviešu interesēm, solot: “Būtiski stiprināsim latviešu valodu un aizsargāsim tās lietotājus, nosakot atbildību par necieņu pret to un nepamatotu krievu valodas prasību uzspiešanu darba tirgū.” Partija apņemas novērst rusifikācijas sekas, kā arī noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai, “veicinot nelojālo PSRS izcelsmes imigrantu repatriāciju”.
Arī “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) sola: “Pieņemsim Latvijas derusifikācijas deklarāciju okupācijas seku novēršanai”. Tāpat šis politiskais spēks saliedētību balsta valsts valodas pozīciju stiprināšanā gan publiskajā un privātajā sektorā, gan tehnoloģijās un kultūrā.
Arī “JKP Jaunā konservatīvā partija” grasās stiprināt latviešu valodas lomu publiskajā telpā, valsts pārvaldē un izglītībā.
“Jaunā Vienotība” pauž: “Saliedēta nācija ar stiprām saknēm latviešu kultūrā, bagātu latviešu valodu.”
“Saliedēsim Latvijas tautu, apvienojot iedzīvotājus neatkarīgi no viņu dzimtās valodas,” sola partija “Latvija pirmajā vietā”.
Politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” apņemas veicināt integrāciju ar bezmaksas latviešu valodas kursiem naturalizācijas eksāmenu kārtošanai un Latvijas pilsonības iegūšanai, kā arī pakāpeniskai nepilsoņa statusa izbeigšanai.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” akcentē pilsonības procedūras vienkāršošanu un mazākumtautību valodu un kultūru saglabāšanu Latvijas kopības ietvarā.
Savukārt “Stabilitātei!” piedāvā plašākas krievu valodas lietošanas iespējas, nepilsoņa statusa likvidēšanu, pilsonības iegūšanas vienkāršošanu Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un valsts finansētu mazākumtautību izglītību.
Reģionālā dimensija – kopienas un vietējā līdzdalība
Pilsoniskās sabiedrības jautājums priekšvēlēšanu programmās parādās arī reģionālās attīstības kontekstā. Šeit uzmanība vairāk pievērsta vietējām kopienām un iespējai cilvēkiem pašiem organizēt aktivitātes savā dzīvesvietā.
“Zaļo un Zemnieku savienība” piedāvā “lauku kopienu un pilsoniskās līdzdalības stiprināšanu, izmantojot LEADER pieeju un citas atbalsta programmas”.
Veidot pieejamas pašvaldības un stiprināt iedzīvotāju, vietējo kopienu līdzdalību lēmumu pieņemšanā sola “Progresīvie” un “Nacionālā apvienība”.
Savukārt “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā “paplašināt sabiedrības līdzdalības efektivitāti valsts vai pašvaldības pieņemto lēmumu apturēšanai vai atcelšanai”.
Referendumi
Vairāki politiskie spēki izteikuši nodomus par referendumiem jeb tautas nobalsošanu kā pilsoniskās līdzdalības iespēju. Jāatgādina: Latvijā nacionāla līmeņa referendumam jeb tautas nobalsošanai ir nepieciešams savākt ne mazāk kā vienas desmitās daļas balsstiesīgo pilsoņu jeb 150 000–155 000 vēlētāju parakstu. Kopš 2012. gada nav noticis neviens nacionāla līmeņa referendums, jo to iniciatoriem nav izdevies savākt noteikto parakstu skaitu. No 2024. gada Latvijā ir paredzēta arī iespēja rīkot pašvaldību referendumus par vietvaru ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes rosinātām jaunbūvēm un domes atlaišanu.
“Latvija pirmajā vietā” sola samazināt slieksni referenduma ierosināšanai no 10% līdz 5% balsstiesīgo parakstu.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” piedāvā nepieciešamo balsu skaitu referenduma rīkošanai samazināt līdz 5% no iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojušo skaita.
Savukārt “Mēs mainām noteikumus” savu priekšlikumu formulē šādi: “Tautas nobalsošana – kopš 2012. gada nav noticis neviens referendums. Atgriezīsim reālu iespēju tautai izlemt valstiski svarīgus jautājumus, pazeminot slieksni referenduma ierosināšanai līdz 25 000 parakstu.” Šī partija tiešo demokrātiju vēlas paplašināt arī pašvaldību līmenī. Partija sola padarīt pašvaldību referendumus “reāli iespējamus un juridiski saistošus”. Programmā paredzēta arī iespēja mainīt pašvaldību robežas, ja par to referendumā nolemj vietējie iedzīvotāji.
Savukārt “Gobzema saraksts” sola: “Samazināsim referenduma ierosināšanai nepieciešamo slieksni līdz 50 000 parakstu un ieviesīsim mūsdienīgus, drošus e-referendumus.”
Vienkāršot tautas nobalsošanas procedūras grasās arī “Saskaņas Centrs”.
LV portāla infografika
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas ir atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās.
→ Kas tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītība? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostāja šajos jautājumos var būt gana atšķirīga.
Turklāt arī programmā neminētais atklāj daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij svarīgām jomām, tad tas var liecināt ne tikai par šīs partijas prioritātēm, bet arī tēmām, par kurām tai nav viedokļa vai kuras tā uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, tad ir vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Jāatceras, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību tam, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj secināt, vai viņu vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsojuši par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tad ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?



