Lasām partiju programmas. Ārējā drošība un starptautiskās attiecības

REDAKCIJAS PIEZĪME

Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajā apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības.

Latvijas vieta aliansēs un starptautiskajā politikā

Priekšvēlēšanu programmās ārpolitikas un ar to cieši saistītajās valsts ārējās drošības jomās politiskie spēki pauž savu redzējumu par Latvijas vietu starptautiskajā sistēmā. Šajā jautājumā politisko spēku uzskati variē no valsts dziļākas integrācijas NATO un ES līdz pat neitrālai ārpolitikai. Atšķiras arī partnervalstu, ar kurām būtu veidojama ciešāka sadarbība, uzskaitījums, tomēr dominē ASV un Baltijas jūras reģiona valstis.  

“Jaunā Vienotība”, kuras atbildībā vairākus Saeimas sasaukumus ir Ārlietu ministrija un kuras izvirzītais kandidāts ieņem aizsardzības ministra amatu pašreizējā valdībā, sola nostiprināt Latviju Eiropas un NATO kodolā kā drošu, brīvu un konkurētspējīgu valsti.

Partija “Progresīvie”, kuras ministrs aizsardzības resoru 14. Saeimas sasaukuma laikā vadījis visilgāk – no 2023. gada septembra līdz šā gada maijam –, savā programmā vēsta: “Latvijai jābūt aktīvai NATO austrumu flanga valstij, kas reaģē, paredz un novērš draudus sadarbībā ar NATO, ES, NB8+, Poliju, Lielbritāniju un Ukrainu.” Šī partija spēka politikas laikmetā redz ES centrālo nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā un arvien ciešāku Latvijas iekļaušanos ES. Partija aizstāvēs starptautiskajās normās balstītu pasaules kārtību.

Partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”), kura uzņēmusies esošās valdības vadību, savā programmā norāda: “Iestājamies par stipru Latviju stiprā NATO un ES, ciešā sadarbībā ar ASV, Apvienoto Karalisti, Ziemeļvalstīm, Baltijas valstīm un demokrātiskajiem sabiedrotajiem.”

Arī lielākā daļa citu politisko spēku uzsver sadarbību ar NATO, ES tuvākajām reģiona valstīm. “Latvija pirmajā vietā” un politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” akcentē Latvijas suverenitāti, vienlaikus atbalstot valsts drošību NATO un ES ietvaros. Tā arī ir gatava stiprināt “Eiropas spējas kopīgos iepirkumos, munīcijā, dronos, pretgaisa aizsardzībā un kiberdrošībā”.

“Latvija pirmajā vietā” sola veidot “visciešāko aliansi ar ASV – militārajā, ekonomikas un starptautisko attiecību jomā”. Arī Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) apņēmusies uzturēt ciešas attiecības ar ASV kā stratēģisko partneri militārajā un ekonomikas jomā, kā arī attīstīt Baltijas–Ziemeļvalstu–Polijas drošības sadarbību.

“Latvijas attīstībai” Latvijas drošību balsta spēcīgā NATO, vienotā ES un ciešā sadarbībā ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. “Mēs arī turpmāk būsim uzticams sabiedrotais un aktīvs Eiropas un transatlantiskās drošības politikas veidotājs,” pauž politiskais spēks.

Sadarbību ar demokrātiskajām Baltijas jūras reģiona valstīm un ciešāku dalību ES un NATO atbalstīs arī Zaļo un Zemnieku savienība. Tā iestājas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīgiem aizsardzības iepirkumiem, parlamentārās sadarbības stiprināšanu un kopīgiem risinājumiem drošībai. Partiju apvienība ES austrumu robežas valstis redz kā “atsevišķu ES makroreģionu ar mērķētu atbalstu”.

Vairāki politiskie spēki akcentē sadarbību arī ar citām reģiona un attālākām valstīm. “JKP Jaunā konservatīvā partija” gatava stiprināt sadarbību aizsardzības un citās jomās ar NATO, Ziemeļvalstīm, Kanādu un ASV, panākot sabiedroto lielāku klātbūtni.

Partija “Mēs mainām noteikumus” vēlas īpaši stiprināt divpusējās attiecības ar tuvākajiem sabiedrotajiem: ASV, Baltiju, Somiju, Poliju, Ukrainu, Lielbritāniju.

“Austošā Saule Latvijai” sola stiprināt divpusējo sadarbību ar ASV, īpaši NATO. Partija vēlas sekmēt ciešāku sadarbību starp Skandināvijas, Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu un pauž: “Eiropas Savienība kā vienā civilizācijā balstīta nacionālu valstu kopiena – padziļināsim sadarbību ar valstīm, kas iestājas par nacionālkonservatīvām vērtībām un pret Krievijas agresiju.”

Vairākas partijas savās programmās nepiemin vai tieši nenorāda savu pozīciju attiecībā uz Latvijas vietu ar valsts ārējo drošību saistītās starptautiskajās organizācijās vai citām partnerībām šajā jomā. Politiskā partija “Stabilitātei!” sola “atbalstīt Latvijas neitralitātes principu starptautiskajās attiecībās” un “izvairīties no iesaistīšanās citu valstu militāros konfliktos”, vienlaikus solot koncentrēties uz “Latvijas drošības un interešu aizsardzību”. “Stabilitātei!” vēlas atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju visās nozarēs, kur tas atbilst Latvijas Republikas interesēm.

Savukārt “Gobzema saraksts” norāda: “Latvijas valsts galvenais uzdevums ir nosargāt savus iedzīvotājus, savu zemi un savu mieru.” Partija uzskata: “Mums ir kopēja Eiropas Savienības ārpolitika, kuras ietvaros mēs darbojamies kā pragmatiski partneri, aizstāvot savas nacionālās ekonomiskās intereses.” Tikmēr “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” vēlas “nepieļaut Latvijas iesaistīšanos militārajos konfliktos, tai skaitā to finansēšanu”, sekmēt konfliktu atrisināšanu diplomātiskā ceļā, kā arī “izskaust pakļāvīgu ārpolitiku, aktīvi aizstāvot Latvijas iedzīvotāju intereses”.

Ukraina un Krievija

Krievijas karš pret Ukrainu un Latvijas pozīcija saistībā ar to ir viens no galvenajiem atskaites punktiem ārpolitikā. Daļa politisko spēku atbalstu Ukrainai formulē skaidri, citi vairāk runā par konfliktu neeskalēšanu vai ekonomisko sakaru pārskatīšanu.

Vairums partiju un to apvienību skaidri iestājas par atbalstu Ukrainai un nosoda Krieviju kā kara agresori. Tomēr daudzi politiskie spēki vairās paust negatīvu attieksmi pret Krieviju, vienlaikus paužot atbalstu Ukrainai.

“Jaunā Vienotība” sola uzturēt starptautisko spiedienu pret Krieviju, stiprināt sankcijas un pārtraukt ekonomisko ietekmējamību no Krievijas un Baltkrievijas. “Turpināsim visaptverošu politisku, militāru un diplomātisku atbalstu Ukrainai līdz taisnīgam mieram un Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai,” vēsta politiskā apvienība.

Turpretī “Nacionālā apvienība” pauž apņēmību militāri, politiski un ekonomiski atbalstīt Ukrainu līdz uzvarai un iestāties par tās uzņemšanu ES un NATO, kā arī pārraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju. Atbalstīt Ukrainas ceļu uz NATO sola arī “Austošā Saule Latvijai”. Tā iestājas par “pilnīgu sadarbības un tirdzniecības pārtraukšanu ar Krieviju, Baltkrieviju un citām terorismu atbalstošām valstīm”, līdztekus padziļinot sadarbību ar valstīm, kas iestājas par nacionālkonservatīvām vērtībām un pret Krievijas agresiju.

“Saskaņas Centrs” sola ārpolitikā balstīties ANO Statūtos, nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu. “Atbalstīsim proaktīvu diplomātiju taisnīgam mieram, saglabājot Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošības garantijas,” vēsta “Saskaņas Centrs”.

“Latvijas attīstībai” pauž nodomu turpināt “visaptverošu politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai līdz taisnīga un ilgtspējīga miera panākšanai”.

Zaļo un Zemnieku savienības programmā minēts: “Nelokāms atbalsts Ukrainai un Latvijas uzņēmēju iesaiste tās atjaunošanā.”

“Progresīvie” redz Latviju kā aktīvu NATO austrumu flanga valsti, kas reaģē, paredz un novērš draudus sadarbībā ar Ukrainu.

Turpināt nelokāmu atbalstu Ukrainai sola “Apvienotais saraksts”. Turpretī “Mēs mainām noteikumus” Ukrainā saskata sadarbības partneri drošības jomā.

Tikmēr “Gobzema saraksts” norāda: “Krievijas un Ukrainas konfliktā Latvija neieņems aktīvu, priekšplānā ejošu pozīciju, kas nepamatoti palielina riskus mūsu pašu drošībai. Mūsu fokuss ir pragmatiska reālpolitika, diplomātija un miers.”

Valsts militārās aizsardzības spējas un valsts aizsardzības dienests

Aizsardzības jomā priekšvēlēšanu programmās bieži izcelts finansējuma jautājums, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spējas, pretgaisa un robežas aizsardzība un infrastruktūra. Gandrīz visi politiskie spēki savās programmās pauduši nodomus konkrētajā jomā.

“Nacionālā apvienība” sola finansējumu aizsardzībai palielināt virs 5% no IKP, turpināt NBS attīstību pretgaisa aizsardzībā, t. sk. dronu un pretdronu spējās, sauszemes un krasta apsardzībā. Tāpat politiskais spēks iecerējis paplašināt apmācīto rezervistu skaitu, veicināt dienesta ieroču decentralizētu glabāšanu un palielināt atbalstu pilsoņiem, kuri dien NBS, Zemessardzē un valsts aizsardzības dienestā (VAD), – finansiāli un karjeras garantijās.

“Apvienotais saraksts” pauž nodomu paplašināt VAD, piedāvājot papildu virzienus dienestā, stiprināt Zemessardzes kaujas spējas, paplašināt rezerves karavīru apmācību, stiprināt kritiskās infrastruktūras noturību. “Pabeigsim austrumu robežas aizsardzības līniju un tās novērošanas infrastruktūru. Attīstīsim dronu un pretdronu spējas, iesaistot vietējos ražotājus un paņemot labāko no Ukrainas pieredzes,” vēstīts partiju apvienības programmā.

Celt NBS spējas, nodrošinot gatavību 30 dienas patstāvīgi aizsargāt austrumu robežu, attīstīt dronu un pretdronu sistēmas, pārņemot Ukrainas pieredzi, un mazināt kaujas spējas vājinošu birokrātiju gatava “Austošā Saule Latvijai”. Partija akcentē: “Atbrīvosim aizsardzības jomu no partiju ideoloģiskajiem uzstādījumiem – NBS komandieris sniegs tiešu informāciju Saeimai par aizsardzības spēju stāvokli.” Partija sola atbalstīt NBS veterānus, ieviešot pārkvalifikācijas programmas.

Nodrošināt finansējumu aizsardzībai 5% no IKP apmērā un attīstīt NATO sabiedroto pastāvīgu klātbūtni Latvijā apņēmusies “Jaunā Vienotība”. Tā sola stiprināt pretgaisa, dronu, pretdronu un citas mūsdienīgas aizsardzības spējas, izmantojot Ukrainas pieredzi. Tāpat “Jaunās Vienotības” priekšvēlēšanu programmā pausts solījums stiprināt NBS un Zemessardzi un palielināt apmaksāto brīvdienu skaitu zemessargiem. 

“Saskaņas Centrs” sola palīdzēt daļai VAD dalībnieku realizēt iespēju dienestu pildīt pašvaldības policijā vai civilās aizsardzības struktūrās, palielināt atlīdzību VAD dalībniekiem, proti, iesauktajiem – līdz 500 eiro, brīvprātīgajiem – līdz 800 eiro. Politiskais spēks pauž gatavību uzsākt programmu “Baltijas kibercietoksnis” kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, kā arī ieviest obligātu pirmās palīdzības un rīcības ārkārtas situācijās apmācību ik pēc septiņiem gadiem.

“JKP Jaunā konservatīvā partija” sola veidot pašpietiekamu un modernu valsts aizsardzības sistēmu, pielāgot mūsdienu karadarbības prasībām VAD un Zemessardzi, “stiprināt NBS kaujas spējas, attīstot pretgaisa aizsardzību, artilēriju, kaujas dronus, munīcijas rezerves, izlūkošanu, komandvadību, inženieru un loģistikas spējas”. Partijas programmā pausts nodoms veidot militāri tehnoloģisko aliansi ar Ukrainu un maksimāli izmantot ES un NATO finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai, militārajai mobilitātei un Baltijas aizsardzības infrastruktūras attīstībai.

“Latvijas galvenā militārā prioritāte būs pašmāju dronu ražošanas, pretgaisa aizsardzības un elektroniskās cīņas sistēmu tūlītēja un masveidīga ieviešana NBS,” norādīts “Gobzema saraksta” programmā. Partija sola izveidot modernu bezpilota aparātu pilotu apmācības sistēmu un attīstīt spēcīgu “dronu armiju”, kā arī atbalstīt militāro prasmju apguvi sabiedrībā.

“Latvija pirmajā vietā” uzsver: “Izveidosim modernu aizsardzības sistēmu, lai nepieļautu naidīgu vai neidentificētu dronu nonākšanu Latvijas teritorijā.”

“Latvijas attīstībai” pauž gatavību attīstīt NBS, Zemessardzi un kiberaizsardzību, stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību, robežas drošību un valsts spēju efektīvi rīkoties jebkuras krīzes apstākļos. “Sabiedrības noturība ir tikpat svarīga kā militārā kapacitāte, tāpēc attīstīsim medijpratību, stiprināsim cīņu pret dezinformāciju un veidosim modernu krīžu vadības sistēmu,” vēsta politiskais spēks. Tas sola saglabāt finansējumu aizsardzībai vismaz 5% apmērā no IKP.

Arī “Progresīvie” vēlas saglabāt finansējumu aizsardzības nozarei vismaz 5% apjomā. “Valsts robežai,” minēts partijas programmā, “jābūt tehnoloģiski un fiziski drošai, tās aizsardzībai – tiesiskai un demokrātiskai, lai Latvija spētu reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem, nezaudējot cilvēktiesībās balstītu pieeju.”

Partija “Mēs mainām noteikumus” savā priekšvēlēšanu programmā izceļ: “Drošas debesis – paātrināti izbūvēsim slāņveida pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas. Aizsardzība novados – veidosim brīvprātīgo vienības un decentralizētas rezerves novados.”

Stabilu aizsardzības un drošības finansējuma pieaugumu, stiprinot parlamentāro kontroli, virs 5% no IKP sola Zaļo un Zemnieku savienība. Tā akcentē: “NBS, Zemessardzes un iekšlietu sistēmas spēju stiprināšana – austrumu robežas un jūras drošības pastiprināšana; militārā infrastruktūra un sabiedroto klātbūtne.”

“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” vēlas “pārdalīt aizsardzības budžetu iekšējās drošības garantēšanai un infrastruktūrai, nodrošinot papildu finansējumu medicīnai un glābšanas dienestiem”, kā arī “atcelt jauniešu obligāto iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā”. Arī “Stabilitātei!” pauž nodomu atteikties no obligātā valsts aizsardzības dienesta.

Militārā industrija

Vairākās programmās aizsardzība tiek saistīta ar ekonomikas politiku, vietējo un Eiropas mēroga ražošanu un tehnoloģiju attīstību.

“JKP Jaunā konservatīvā partija” redz Latvijas militāro industriju kā valsts drošības un ekonomiskās izaugsmes balstu, pilnveidojot iepirkumus un veicinot vietējo ražotāju iesaisti NBS apgādē. Partija sola: “Veicināsim Latvijas izveidi par Baltijas militārās industrijas centru, attīstot aizsardzības tehnoloģijas un specializēto ražošanu reģionos.”

Savukārt “Latvijas attīstībai” vēsta – Latvijai jākļūst par nozīmīgu Eiropas aizsardzības industrijas partneri. “Atbalstīsim vietējo uzņēmumu iesaisti militāro tehnoloģiju, dronu, kiberdrošības un citu augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādē un ražošanā,” pauž politiskais spēks.

“Progresīvie” Latvijas nākotni saskata spēcīgā aizsardzības industrijā, kas sekmē valsts drošību, ekonomiku un atspoguļo mūsu ārpolitikas pamatprincipus. “Veidosim aizsardzības industrijas parkus ar sakārtotu infrastruktūru, ātrākiem lēmumiem un atbalstu inovācijām un ražošanai atbilstoši NBS vajadzībām,” vēsta partija.

“Attīstīsim vietējo militāro un divējāda lietojuma industriju, lai ieguldījumi vienlaikus stiprinātu arī Latvijas ražošanu, zinātni un eksportu,” vēlētājiem sola “Jaunā Vienotība”. Tā apņēmusies veidot paātrinātus investīciju koridorus enerģētikā, aizsardzībā, mākslīgajā intelektā un citās stratēģiskās nozarēs.

Zaļo un Zemnieku savienība pauž: “Aizsardzības industrija (munīcija, droni, enerģētika) – drošības finansējums paliek Latvijas ekonomikā.” Turpretī “Nacionālā apvienība”, palielinot finansējumu aizsardzībai virs 5% no IKP, sola attīstīt vietējo militāro industriju.

“Latvijas galvenā militārā prioritāte būs pašmāju dronu ražošanas, pretgaisa aizsardzības un elektroniskās cīņas sistēmu tūlītēja un masveidīga ieviešana NBS,” apņēmies “Gobzema saraksts”. Tas sola – investēsim inovatīvu militāro tehnoloģiju attīstībā Latvijā.

Savukārt “Apvienotais saraksts” pauž: “Attīstīsim dronu un pretdronu spējas, iesaistot vietējos ražotājus un paņemot labāko no Ukrainas pieredzes.” Pilnveidot dronu un pretdronu sistēmas, pārņemot Ukrainas pieredzi, iecerējusi arī “Austošā Saule Latvijai”.

KOPSAVILKUMS: partiju programmas ārpolitikas un drošības jomā īsumā

Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startēs 15. Saeimas vēlēšanās.