Sabiedriskajā apspriešanā likumprojekts par iespēju pārtraukt dalību pensiju 2. līmenī piecus gadus pirms pensijas vecuma

Pašreiz Valsts fondēto pensiju likuma 7. pantā noteikts, ka fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa dalībniekam, pieprasot vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi), ir jāizvēlas viena no divām iespējām:

• pievienot uzkrājumu pensiju 1. līmeņa kapitālam (tad vecuma pensiju aprēķina no apvienotā kapitāla)

vai

• par uzkrāto 2. līmeņa pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. 

Labklājības ministrijas sagatavotajā likumprojektā “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” paredzētas sešas izvēles iespējas (papildus pašreizējām – vēl četras).

Piecus gadus pirms pensijas vecuma 2. līmeņa uzkrājumu varēs pievienot 1. līmeņa kapitālam

Grozījumu projekts paredz iespēju ne agrāk kā piecus gadus pirms likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmajā daļā* noteiktā vecuma sasniegšanas pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā (pensiju 2. līmenī) un uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam mēnesī, kurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) saņēmusi fondēto pensiju shēmas dalībnieka iesniegumu.

* Likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmā daļa: tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

Pieprasot vecuma pensiju, varētu būt piecas izvēles

Pārējās izvēles paredzētas, pieprasot vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi). Tajās ir saglabāti abi līdzšinējie varianti (pievienot pensiju 2. līmeņa uzkrājumu 1. līmeņa kapitālam vai noslēgt līgumu ar šo līdzekļu pārvaldītāju/apdrošinātāju par regulāru uzkrātā kapitāla izmaksu līdz mūža galam).

Likuma grozījumu projektā kopumā ir paredzētas piecas izvēles, dažām no tām nosakot arī minimālo uzkrājuma summu – ne mazāku kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Likumprojektā plānotās izvēles iespējas rīcībai ar 2. līmeņa uzkrājumu, pieprasot vecuma pensiju (tai skaitā priekšlaicīgi):

• Pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam, lai aprēķinātu vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”.
• Pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un noslēgt ar privāto pensiju fondu vai fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju vai apdrošinātāju fondētās vecuma pensijas bez piesaistes finanšu tirgum līgumu par uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu. Šādā gadījumā līgumā tiek noteikts fondētās vecuma pensijas mēneša apmērs, kas tiek izmaksāts līdz pensionāra nāvei.
• Ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, pārtraukt dalību valsts fondēto pensiju shēmā un noslēgt ar pensiju pārvaldnieku vai apdrošinātāju fondētās vecuma pensijas ar piesaisti finanšu tirgum līgumu par uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu. Šādā gadījumā uzkrātais fondētās pensijas kapitāls tiek ieguldīts finanšu tirgus vērtspapīros un līgumā tiek noteikts fondētās vecuma pensijas mēneša apmērs kā veiktā ieguldījuma daļu skaits. Pensiju pārvaldnieks un apdrošinātājs nodrošina fondētās vecuma pensijas izmaksu līdz pensionāra nāvei.
• Ja uzkrātais fondētās pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, saņemt regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no fondētā pensijas kapitāla. Šādā gadījumā uzkrātais kapitāls paliek ieguldīts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānā, turpmāk iemaksas netiek veiktas, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra nosaka fondētās vecuma pensijas izmaksas mēneša apmēru kā veikto ieguldījuma daļu skaita dalījumu ar piešķiršanas dienā likumā “Par valsts pensijām” noteikto plānoto vecuma pensijas izmaksas periodu (koeficients G**) un 12. Pēc plānotā fondētās vecuma pensijas izmaksas perioda beigām turpmākā fondētā vecuma pensijas izmaksa tiek kompensēta ik mēnesi no valsts pensiju speciālā budžeta apmērā, kas atbilst pēdējai fondētās vecuma pensijas izmaksai.

** Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumi Nr. 1445 “Noteikumi par pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu”: G vērtība ir personas vecumam atbilstošs paredzamais mūža ilgums, kas pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas gadā ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskajā informācijā “Paredzamais mūža ilgums 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem” attiecīgajam vecumam atbilstošo paredzamā mūža ilguma vidējo rādītāju abiem dzimumiem kopā kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju.

• Uz laiku līdz trim gadiem no vecuma pensijas piešķiršanas dienas atlikt izvēli par fondētā pensijas kapitāla izmantošanu. Šādā gadījumā no vecuma pensijas piešķiršanas brīža līdz izvēles izdarīšanas brīdim saņem regulāras izmaksas no uzkrātā 2. līmeņa kapitāla. VSAA veic fondētās vecuma pensijas izmaksu katru mēnesi, ja uzkrātais fondētais pensijas kapitāls ir ne mazāks kā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, vai reizi ceturksnī, ja uzkrātais kapitāls ir mazāks nekā desmit valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Ja persona trīs gadu laikā neizdara izvēli, tad atlikušo fondēto pensijas kapitālu pievieno nefondētajam pensijas kapitālam un pārrēķina vecuma pensiju.

Vai ir paredzēta iespēja mainīt izvēli

Grozījumos arī plānots, ka piecos gadījumos izvēli par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izmantošanu nevarēs mainīt. Šāds ierobežojums nebūtu saistošs tikai tad, ja uz laiku līdz trim gadiem no vecuma pensijas piešķiršanas dienas atlikta izvēle par šī pensijas kapitāla izmantošanu, vienlaikus saņemot regulāru fondētās vecuma pensijas izmaksu no fondētā pensijas kapitāla.

Nosacījumi 2. līmeņa kapitāla izmantošanai – Ministru kabineta noteikumos

Grozījumos paredzētā uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanas nosacījumus, fondētās vecuma pensijas līguma noslēgšanas un apmēra noteikšanas un izmaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Ministru kabinetam attiecīgie noteikumi būtu jāizdod līdz 2027. gada 30. septembrim.

Likumprojektā paredzēts, ka grozījumi stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.