Attēlā: cilvēki tuvojas luksoforam.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Lai noteiktu personas tiesības uz vecuma pensiju un tās apmēru, būtisks ir dzīves laikā iekrātais apdrošināšanas stāžs. Kaut arī apdrošināšanas stāžu ikdienā bieži dēvē par “darba stāžu”, tajā ietilpst ne tikai darba, bet arī tam pielīdzinātie periodi. Kopā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pensiju metodiskās vadības daļas vecāko eksperti Lieni Klismeti skaidrojam, kādi darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu un kas vēl tiek ņemts vērā vecuma pensijas piešķiršanai.
|
Aprēķinot kopējo apdrošināšanas stāžu, būtisks ir laikposms, kurā persona ir strādājusi vai atradusies citā periodā, kas saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” veido apdrošināšanas stāžu. Šie laikposmi tiek iedalīti trijās daļās:
Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” darbam pielīdzinātie periodi līdz 1990. gada 31. decembrim ir:
VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte L. Klismete piebilst, ka apdrošināšanas stāžā līdz 1990. gada 31. decembrim ieskaita darba un tam pielīdzinātos periodus neatkarīgi no tā, vai par tiem tika veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Apdrošināšanas stāžā var ieskaitīt arī darba un tam pielīdzinātos periodus, kas līdz 1990. gada 31. decembrim uzkrāti bijušās PSRS teritorijā.
Nosakot apdrošināšanas stāžu darba un tam pielīdzinātajos periodos bijušās PSRS teritorijā, tiek ņemts vērā personas statuss, apdrošināšanas stāža ilgums Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra, kā arī tas, vai attiecīgajā valstī ir spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai starptautisks līgums sociālās drošības jomā.
Likumā “Par valsts pensijām” detalizēti skaidrots, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts viss Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods par laiku līdz 1990. gada 31. decembrim. Stāžā ieskaitāmi arī ārpus Latvijas uzkrātie periodi, kas pavadīti PSRS Bruņotajos spēkos un alternatīvajā (darba) dienestā un dienestā Latvijas Republikas armijā, laiks, kas pavadīts politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, izsūtījumā, kā arī bēgšanā no minētajām vietām.
Ja darbs vai tam pielīdzināmais periods uzkrāts bijušās PSRS teritorijā, ar kuru Latvijai nav saistoša līguma sociālās drošības jomā, apdrošināšanas stāžā to ieskaita tikai tādā gadījumā, ja personas apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra ir vismaz 20 gadu.
Savukārt ārvalstnieku, bezvalstnieku un Latvijas nepilsoņu apdrošināšanas stāžā par attiecīgo periodu iekļauj darba un tam pielīdzināto periodu Latvijas teritorijā, atrašanos politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā, izsūtījumā un bēgšanā no šīm vietām, kā arī darbam pielīdzināto mācību periodu, ja apdrošināšanas stāžs Latvijā pēc 1996. gada 1. janvāra ir vismaz 20 gadu un mācības notikušas teritorijā, ar kuru Latvijai nav saistoša līguma sociālās drošības jomā.
Šajā periodā apdrošināšanas stāžu veido darba un tam pielīdzinātie periodi, kuros tika veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas.
L. Klismete paskaidro, ka darba ņēmējiem darba periods tiek ieskaitīts, ja darba devējs bija reģistrēts kā sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) maksātājs. Turpretī pašnodarbinātām personām apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai tos periodus, par kuriem sociālās apdrošināšanas iemaksas ir faktiski veiktas.
Darbam pielīdzinātie periodi, ko var ieskaitīt apdrošināšanas stāžā šajā laikā ir:
Savukārt, ja persona individuāli (personīgi) veikusi sociālās apdrošināšanas iemaksas, apdrošināšanas stāžā par šo periodu ieskaita:
No 1996. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžu veido mēneši, kuros veiktas vai bija jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas attiecīgajam sociālās apdrošināšanas veidam.
L. Klismete norāda, ka tas ietver apdrošināšanas iemaksu periodus, kuros persona bijusi obligāti sociāli apdrošināma kā darba ņēmējs, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēts sociālās apdrošināšanas iemaksu administrācijā un par kuru veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, vai pašnodarbinātais, kurš veicis apdrošināšanas iemaksas.
Tāpat apdrošināšanas stāžā ieskaita periodus, kuros iemaksas veic valsts, piemēram, bērna kopšanas laikā, saņemot bezdarbnieka, slimības, maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu, kā arī periodus, kad persona ar noteiktu invaliditāti nestrādā, un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
|
Plašāk par tēmu → |
VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte L. Klismete LV portālam skaidro, ka apdrošināšanas stāžā no 1996. gada 1. janvāra pilni kalendārie mēneši tiek iekļauti arī tad, ja apdrošināšanas periods ir par nepilnu mēnesi.
Ja kādā mēnesī persona nav bijusi sociāli apdrošināta un par to nav bijis jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, konkrētais mēnesis apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts.
Tāpat apdrošināšanas stāžā ieskaita periodus, kuros persona strādājusi nepilnu darba laiku.
Turpretī, ja persona vienlaikus strādā vairākās darba vietās, apdrošināšanas stāžs netiek skaitīts dubultā. Proti, vienā kalendāra mēnesī neatkarīgi no darba vietu skaita ieskaita vienu apdrošināšanas stāža mēnesi.
Ja persona ir uzkrājusi apdrošināšanas periodus citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveicē, Apvienotajā Karalistē vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgts starptautisks līgums sociālās drošības jomā, tos var ņemt vērā, nosakot tiesības uz Latvijas pensiju, ja ar Latvijā uzkrāto apdrošināšanas stāžu nepietiek pensijas piešķiršanai. Tādā gadījumā ārvalstī uzkrātos apdrošināšanas periodus ņem vērā tikai tad, ja tos apstiprinājusi attiecīgās valsts kompetentā iestāde.
Vienlaikus jāņem vērā, ka citā valstī uzkrātos apdrošināšanas periodus izmanto tikai tiesību uz pensiju noteikšanai, savukārt Latvijas pensiju aprēķina tikai par Latvijas apdrošināšanas stāžu, uzsver L. Klismete.
