Pēdējo darba dienu nosaka nevis pēc dienas, kad sasniegts pensijas vecums, bet gan pēc tā, kad tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības.

Vecums, no kura piešķir vecuma pensiju, ir likumā “Par valsts pensijām” noteiktais – 65 gadi, tā ir diena, kurā aprit 65 gadi.

Tas, ka sasniegts pensijas vecums, nenozīmē automātisku darba attiecību izbeigšanu. Darba likums neparedz atlaist darbinieku tikai tāpēc, ka viņš ir pensijas vecumā.

Darba likumā nav īpaši regulēta darba attiecību izbeigšanas kārtība, darbiniekam dodoties pensijā. Proti, ja darbinieks, sasniedzot pensijas vecumu, nolēmis darba attiecības neturpināt, tad viņam ir jāiesniedz uzteikums vispārējā kārtībā – pamatojoties uz Darba likuma 100. pantu, kas paredz: darbiniekam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu vienu mēnesi iepriekš, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts īsāks uzteikuma termiņš.

Savukārt pensijas piešķiršanai arī jāraksta iesniegums – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA). Iesniegumu var iesniegt ne agrāk kā vienu mēnesi pirms dienas, kad rodas tiesības uz pensiju. Jau pirms tam ieteicams pārliecināties, kādi periodi tiks ieskaitīti pensijas stāžā. VSAA pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli, pamatojoties uz konkrētās personas dokumentiem. Kopš 1996. gada visi dati par cilvēka sociālās apdrošināšanas stāžu ir VSAA rīcībā. Līdz tam uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi personai jāapliecina pašai ar dokumentiem, ja VSAA tādu datu nav.