E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 39223
Lasīšanai: 4 minūtes

Mobings/bosings darba vietā kā pamats darbinieka uzteikumam

J
jautā:
05. novembrī, 2026
Inese

Sveiki! No darba devēja puses ir pastāvīgs emocionālais terors: tiek pārmests, ka gremdējam iestādi, vairākkārt tiek izteikti draudi par atlaišanu, no darba devēja puses ir nemitīga piekasīšanās. Katra priekšnieces parādīšanās darba vietā mums visiem rada stresu un spriedzi, gaidot, kas nu atkal būs. Vai es varu rakstīt atlūgumu, pamatojoties uz Darba likuma 100. panta 5. daļu bez mēneša nostrādāšanas un aiziešanas nākamajā dienā no darba?

A
atbild:
Šodien
Zaida Kalniņa
LV portāls
Vēršam uzmanību, ka sniegtā atbilde ir informatīva un nav saistoša tiesību piemērotājiem.

Latvijas tiesību sistēmā šobrīd nav tieši noteikta mobinga un bosinga tiesiskā regulējuma. Tomēr tā kaitīgo seku novēršanai var tikt piemēroti pašreizējie tiesību akti, kas garantē vienlīdzīgu tiesību principu (Darba likuma 7. pants), atšķirīgas attieksmes aizliegumu (Darba likuma 29. pants), goda un cieņas aizsardzību (Civillikuma 1635. pants) u. c.

Tas nozīmē, ka darbinieks, kurš piedzīvojis psiholoģisko teroru, kura dēļ nevēlas turpināt darba attiecības, var izmantot Darba likuma 100. panta piektajā daļā paredzēto darba līguma izbeigšanu. Augstākās tiesas ieskatā situāciju, kad mobingu/bosingu īstenojušās personas attieksme pret upuri padarījusi viņa atrašanos darbavietā neciešamu, ir pamats kvalificēt kā svarīgu iemeslu Darba likuma 100. panta piektās daļas izpratnē.

Valsts darba inspekcija iepriekš skaidrojusi: “Darba likuma 112. panta otrajā daļā noteikts –, ja darbinieks atbilstoši Darba likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem uzteic darba līgumu un ja darba devējs piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. panta pirmajā daļā noteiktajā apmērā atbilstoši nodarbinātības laikam uzņēmumā.

Savukārt Darba likuma 122. panta otrajā daļā noteikts, ka, ja darba devējs apstrīd darbinieka norādīto svarīgo iemeslu un nav viņam izmaksājis atlaišanas pabalstu Darba likuma 112. pantā noteiktajā apmērā, tad darbinieks, uzsakot darba līgumu atbilstoši Darba likuma 100. panta piektās daļas noteikumiem, var celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas.”

Tas nozīmē, ka jūs varat uzteikt darba līgumu saskaņā ar Darba likuma 100. panta piekto daļu, vienlaikus jums uzteikumā jānorāda konkrēti apstākļi, kas bijuši šāda lēmuma pieņemšanas pamatā. Turpretī darba devējam, saņemot šādu darbinieka uzteikumu, ir pienākums to respektēt un darba tiesiskās attiecības nekavējoties jāizbeidz neatkarīgi no tā, vai darba devējs piekrīt vai nepiekrīt uzteikumam. Kā minēts iepriekš, ja darba devējs nepiekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs, tad darba devējam nav pienākuma izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Tādā gadījumā darbinieks var celt tiesā prasību par atlaišanas pabalsta piedziņu viena mēneša laikā no atlaišanas dienas, bet tiesa vērtēs darbinieka uzteikuma pēc Darba likuma 100. panta piektās daļas pamatotību.

Tādēļ pirms uzteikuma iesniegšanas jums ir ieteicams apkopot faktus, kas apliecina bosingu/mobingu. Piemēram, saglabāt e-pasta vēstules, īsziņas, sarakstes, fiksēt konkrētus notikumus un datumus, kā arī kolēģu liecības, ja tādas ir.

Labs saturs
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 122 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas