Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašniekam ir pienākums norēķināties par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem, saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu) un nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Tiesības un saistības rodas tikai starp personām (tiesību subjektiem). Nekustamais īpašums (dzīvoklis) nav tiesību subjekts, bet lietu tiesība - tas nevar uzņemties tiesības un saistības vai būt kādam parādā. Tātad, ja dzīvokļa īpašnieks nepilda pienākumus, kas izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma, un tādēļ rodas parāds, šīs saistības būs starp dzīvokļa īpašnieku un attiecīgā darījuma (līguma) otru pusi. Tas nozīmē, ka parāds par dzīvokļa lietošanu nav piesaistīts dzīvoklim, bet gan tā īpašniekam. Ja dzīvoklis tiks pārdots, saistības par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem, saņemtajiem pakalpojumiem par dzīvokļa īpašuma lietošanu paliks iepriekšējam dzīvokļa īpašniekam.

Tātad jaunais dzīvokļa īpašnieks par iepriekšējā īpašnieka saistībām nav atbildīgs, ja vien puses par to nav vienojušās dzīvokļa īpašuma pirkuma līgumā.

Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta trešo daļu, ja īpašums tiek atsavināts vai dāvināts, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu drīkst reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī nodoklis par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraidē.

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās. NĪN sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās (Likuma 7. pants).

Tātad nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā NĪN jāsamaksā par gadu, kurā notiek darījums.