Lemjot par soda piemērošanu, amatpersona katru gadījumu vērtē individuāli. 

Par jautājumā aprakstīto pārkāpumu var iestāties gan administratīvā atbildība, gan kriminālatbildība. 

Saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmo daļu par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro). 

Administratīvo pārkāpumu jomā agrāk sabiedriskās kārtības traucēšanas nosaukums bija “Sīkais huligānisms”. 

Savukārt atbilstoši Krimināllikuma: 

• 143. panta pirmajai daļai par nelikumīgu iekļūšanu mājoklī pret tajā dzīvojošās personas gribu soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu;
• 185. panta pirmo daļu par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu;
• 231. panta pirmo daļu par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

UZZIŅAI 

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā 2024. gada 10. decembrī tika skatīts jautājums par atbildību saistībā ar nepiederošas personas atrašanos svešā īpašumā. 

Attiecīgās sēdes audioprotokolu un pielikumus var atrast šeit. 

Saeimas deputāts Andrejs Judins norādījis: 

“Krimināllikuma 143. pantā ir paredzēta atbildība par nelikumīgu iekļūšanu svešā mājoklī. Skaidras atbildes no institūcijām nav par to, vai ir pamats piemērot sodu gadījumos, ja kāds nelikumīgi iekļūst vai mēģina iekļūt teritorijā vai telpās, kas nav mājoklis, un personai nav mērķa kaut ko nozagt vai sabojāt. Paredzēt un piemērot kriminālatbildību par šādām darbībām nebūtu taisnīgi un samērīgi. Diemžēl, uzklausot Iekšlietu ministrijas un valsts policijas pārstāvjus, nav saņemta arī skaidra atbilde par iespēju un nepieciešamību par šādām darbībām piemērot administratīvo sodu. Papildus tam ir saņemta informācija, ka ir gadījumi, kad policija atsakās reaģēt uz tādiem īpašumu tiesību pārkāpumiem.

10. decembrī Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē, apspriežot šo jautājumu, bijām vienisprātis, ka administratīvajai atbildībai ir jābūt. Taču “mehānisku” sodu piemērošanu atbalstīt nevar. Piemēram, to nebūtu pareizi piemērot, ja teritorijā nav nekādu apzīmējumu, apžogojumu, kas nepārprotami noradītu, ka nepiederošām personām nesaskaņota atrašanās noteiktajā vietā ir liegta. 

Apakškomisija uzdeva institūcijām mēneša laikā izvērtēt šo jautājumu. Nākamajā gadā atgriezīsimies pie šī jautājuma un izlemsim, vai ir nepieciešamība grozīt likumu, lai nodrošinātu īpašumtiesību aizsardzību, vai arī ir jāveic pasākumi, lai panāktu, ka policija piemēro jau likumā paredzēto gadījumos, kad notiek nesankcionēta iekļūšana svešā teritorijā vai ēkā.”